ceturtdiena, 2020. gada 26. novembris

Kovida Derība


   2020.gada 9.jūlijā “Amazon.com” ievietoja informāciju par vienu no visnozīmīgākajām grāmatām ne tikai XXI gadsimtā, bet daudz daudz ilgākā periodā. Tā ir grāmata, kura nozīmības ziņā var mēroties ar Apgaismības laikmeta franču sociālo filosofu publikācijām. Toreiz eiropeīdiem tika pravietiski formulēta dzīves jauna paradigma (sistēmiskā kārtība). XVII-XVIII gs. publikācijas kļuva konceptuālā bāze Jaunajiem laikiem. Publikāciju idejiskais kodols  joprojām nav zaudējis aktualitāti, kaut gan tiek kritiski pārskatīts sakarā ar Rietumu civilizācijas norietu. Apgaismības mantojumā saskata būtisku kaitējumu eiropiešu mentalitātei un eiropiešu kultūrām.  Piemēram, it kā vajadzīgā un noderīgā racionālisma ideoloģija stimulēja novēršanos no Dieva un inficēja ateisma sērgu.

   Amazon.com” ievietoto grāmatu var droši saukt par Kovida Derību. To var bez pārspīlēšanas atzīt par Bībeles trešo sastāvdaļu. Kovida Derība ar lepni paceltu galvu nostājas līdzās Bībeles abām klasiskajām sastāvdaļām – Vecai Derībai un Jaunai Derībai. Ja, piemēram, Jaunā Derība vēsta par dievišķīgo atklāsmi, Dievam atklājot sevi un cilvēkiem apliecinot dievišķo humānisma gribu – cilvēkmīlestību, rūpes par cilvēka labklājību, cieņu pret cilvēku, tad Kovida Derībā viss ir pretēji. Respektīvi, atbilstoši cilvēces gaidāmajai nākotnei. Tajā dievišķās atklāsmes un dievišķā humānisma vietā ir garīgā stagnācija un nepārprotama dehumanizācija. Tas, saprotams, netiek teikts atklāti, bet tāda būs nākotnes reālā situācija, kuras bībeliskā kodifikācija ir Kovida Derība.

   Svarīgs ir vēl viens moments. Kovida Derība apliecina jaunas ēras statusu. Ja līdz šim vēsturisko faktu datums tika precizēts “mūsu ērā” jeb “pirms mūsu ēras”, tad tagad būs jāprecizē “pirms kovida ēras” jeb “kovida ērā”.  Teiksim, nākas precizēt, vai Rīgas latviešu inteliģences dārgumiņš pederastu nācijas tēvs tika pieslēgts pie bezmaksas ēdiena galda pirms kovida ēras jeb kovida ērā.

   Amazon.com” sniedza informāciju par Klausa Švāba (Klaus Schwab) un Tjerī Mallera (Thierry Malleret) grāmatu “Covid-19: lielā restartēšana” (“COVID-19: The Great Reset”).* Angļu “reset” ir lietots modernajā datoriskajā nozīmē. Angļu-latviešu vārdnīcā “reset” tiek tulkots “uzasināt” (nazi, zāģi), “ielikt atpakaļ” (ietvarā u.tml.). Abu kungu grāmatā, saprotams, netiek uzasināts ne nazis, ne zāģis. Vienīgi tiek uzasināta dehumanizācijas tematika. Tāpat grāmatā nekas netiek ielikts atpakaļ. Netiek runāts par cilvēka atgriešanos cilvēciskā stāvoklī. Gluži pretēji! Cilvēks tiek uz visiem laikiem izņemts no cilvēciskuma ietvara, un neeksistē mērķis ielikt cilvēku atpakaļ viņa Homo sapiens ietvarā.

   Francūzis Tjerī Mallera (1961) ir ekonomikas zinātņu doktors, vairāku zinātnisko grāmatu un četru romānu autors. Viņš dzīvo Francijā.

   Klauss Švābs (1938) ir pasaulē labi pazīstams. Viņš 50 gadus vada Pasaules ekonomisko forumu (World Economic Forum), kas katru gadu notiek Davosā. Savus uzskatus par cilvēces attīstību viņš ir atspoguļojis daudzās publikācijās un lekcijās. Taču jaunākā grāmata par “lielo restartēšanu” uzskatāma par viņa intelektuālās dzīves kvintesenci – būtiskāko un svarīgāko ideju, atziņu, secinājumu kopumu. Švāba kungam ir 82 gadi. Bet kvintesences iemesls nav dzīves gājuma fiziskā ierobežotība. Iemesls ir cits. Grāmatā ir apkopots tas viss, kas bija fragmentāri apliecināts citās publikācijās. Jaunajā grāmatā fragmentārisma vietā ir sistēmisks kopskats. Tas ir Klausa Švāba oriģināli veidots sistēmisks kopskats, kuru acīmredzot akceptē un papildina viņa līdzautors.

   Klauss Švābs nav profesionāli vientuļš intelektuālis. Viņš koleģiāli organiski un akadēmiski konģeniāli ietilpst pasaules sabiedrības radoši specifiskā grupā. Pasaulē ir gudri un talantīgi cilvēki, kuri spēj un kuriem patīk nodarboties ar t.s. cilvēces globālajām sociālajām problēmām. Viņu smadzeņu darbības centrā ir cilvēces problemātika, izstrādājot Zemes iedzīvotāju pastāvēšanas stratēģiju, gatavojot jaunu sociāli ekonomisko formāciju modeļus, prognozējot nākotni un fiksējot tagadnes perspektīvās tendences. Speciālajā literatūrā tiek minēts, ka šīs grupas uzmanības centrā pašlaik (2020.g. un agrāk) ir projekts vārdā “Global Redesign Initiative”.

   Parasti pret šo specifisko grupu izturas nievājoši. To apsmej par hipertrofēto ambiciozitāti būt pasaules valdniekiem. Tāpat saista ar lielu bagātību. Piemēram, izplatīts ir viedoklis, ka Davosas forums ir miljardieru klubs, vēloties kapitālismu pārvērst par “ieinteresēto grupu” privātīpašumu. Tāpat izplatīts ir viedoklis, ka Davosā miljardieri lasa lekcijas miljonāriem par vienkāršo ļaužu sūro dzīvi. Lielā mērā tā ir taisnība. Bagātības faktors eksistē šajā specifiskajā grupā. To savas dzīves laikā diriģēja D.Rokfellers. Tomēr nauda un manta noteikti nav galvenais. Švāba, Kisindžera, nelaiķa Bzežinska biogrāfijā netiek runāts par viņiem piederošajiem miljoniem vai miljardiem. Globālo sociālo problēmu analītika nav iespējama bez adekvāta domāšanas veida, pasaules skatījuma, zināšanām un talanta.

   Kovida Derībā ir pateikta patiesība par “new normal”. Par to grāmatas autori ir pelnījuši dziļu pateicību. Tagad vairs nav jāprāto, ko vēlas intelektuāļu specifiskā grupa, kā arī “transnacionālie finansisti” (D.Tramps), “naudas saimnieki”, “FAGMA”(Facebook, Amazon, Google, Microsoft, Apple) kopā ar “Deep State” un vakcinēšanas maniakiem bilgeitsiem. Tagad vairs nav nepieciešams aptvert, kas ir pandēmija un kādas būs pandēmijas sekas. Kovida Derībā ir pateikta patiesība un konceptuāli izklāstīta cilvēces nākotne. Kovida Derībā tāpat kā Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā tiek noslēgts līgums (derība) starp divām pusēm. Ja Bībeles abās klasiskajās sastāvdaļās līgums tiek noslēgts starp Dievu un tautu, tad Kovida Derībā līgums tiek noslēgts starp “Covid-19” saimniekiem un cilvēci – globālās diktatūras, globālā fašisma objektu un principā sava veida kovidvergiem bez cilvēka tiesībām un tādiem cilvēciskuma atribūtiem kā pašcieņa, brīvības apziņa.

   Vairs nav vajadzīga arī atbilde uz jautājumu “Kad tas viss beigsies?” vai “Kad beidzot atgriezīsimies normālā dzīvē?”. Kovida Derībā ir izlasāma atbilde: “Many of us are pondering when things will return to normal. The short response is: never”. Atcerēsimies, “never” latviešu valodā tiek tulkots “nekad”. Angļu valodā vēl varēja teikt “Never again!” – nekad vairs!

   Tātad atgriešanās cilvēciski cienīgā dzīvē nebūs nekad. Grāmatā tiek paskaidrots, ka pasaule vairs nebūs agrākā pasaule. Kapitālisms ieņems jaunu formu, un būs jauni privātīpašuma veidi. Transnacionālās korporācijas uzņemsies lielāku sociālo atbildību, lai iesaistītos vispārējā labuma vairošanā, nabadzības pārvarēšanā, nevienlīdzības izskaušanā, klimata izmainīšanā. Ja demokrātija un globalizācija paplašināsies, tad nacionālajām valstīm vietas nebūs.

   Grāmatas autori ir sajūsmā par “Covid-19” pandēmiju. 2020.gada populārākā infekcijas slimība burtiski spārno autorus. Viņi nekaunās par savu milzīgo sajūsmu, kas vispār morāli nepieklātos pandēmiskās nelaimes mēnešos. Švāba kungs kopā ar līdzautoru priecājas par pandēmiju. Pandēmija ir nākusi pašā laikā un kļūst radikāls pagrieziens cilvēces globālajā trajektorijā. Pandēmijai ir kumulatīvs spēks, nodrošinot kumulāciju – enerģijas koncentrēšanos vienā virzienā. Tas ir sen lolots virziens. Ja pirms pandēmijas bija tikai projekts uz papīra, tad pandēmija pēc 2020.gada 11.marta paver iespēju konkrēti rīkoties.

   Grāmatas autori aicina politiķus būt gataviem sastapties ar sabiedrības pretestību. Politiķiem nāksies būt gataviem apspiest nemierus. Desinhronizācija (divu vai vairāku nemainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja saistība starp to norises laiku) starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību ir liela. Nebūs viegli savaldīt sabiedrību, jo šoks ir grandiozs un sāpes ir nepanesamas. Švāba kungs un viņa literārais kompanjons Mallera kungs mudina politiķus neatslābināt ierobežojumus – neatcelt karantīnu, sociālo distancēšanos, jo viss tas notiek cilvēku labā, ekonomiskās atjaunošanās labā.

*Skat.: https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf.

 

 

 

 


sestdiena, 2020. gada 21. novembris

Vēstījums mīlestības civilizācijai

 


   Romas pāvesta 2020.gada 3.oktobrī parakstītā enciklika “Fratelli tutti” noteikti ir respektabls dokuments. To nākas lasīt, pārdomāt, komentēt, citēt, idejiski izmantot. Tas ir respektējams dokuments ne tikai katoļiem, kuri, saprotams, pret Romas pāvesta encikliku vismasveidīgāk un emocionāli vispatiesāk jūt bijību, atzīst un ievēro tās saturu, rēķinās ar formulētajiem secinājumiem un izvirzītajām rekomendācijām. Tajā pašā laikā nākas saprast, ka enciklika nav masu produkts. Vatikāns to izplata arābu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu, poļu, portugāļu valodā. Lai encikliku lasītu latviešu valodā, tā acīmredzot Latvijā kādam ir jāpārtulko. Taču arī pēc tam dotais dokuments nekļūs masu lektīra. Tas nav ticams gan dokumenta lielā apjoma dēļ, gan lietotās terminoloģijas un ietverto konceptu dēļ. Enciklika no tās lasītāja prasa noteiktu sagatavotību.

   Droši var teikt, ka enciklika ir Romas pāvesta “privātais”  žanrs. Šo žanru lieto tikai Romas pāvests. Tā tas tiek skaidrots arī svešvārdu vārdnīcās.  Enciklika (lat. encyclicus – riņķa, riņķveida) ir Romas pāvesta vēstījums, atklāta vēstule garīdzniekiem un ticīgajiem svarīgākajos reliģijas, morāles un politikas jautājumos.

   Par “Fratelli tutti” saturu var būt, tā teikt, tīri cilvēciska interese. Noderīgi zināt, ko Romas pāvests saka par šodienas nebūt patīkamo un cilvēciski pilnvērtīgo dzīvi Rietumu civilizācijas norieta laikmetā, eiropeīdu rases novecošanas un izmiršanas laikmetā, globālisma vienpolārās pasaules ideoloģijas un ģeopolitikas laikmetā, galu galā arī “Covid-19” dīvainās (mākslīgi uzspiestās) pandēmijas laikmetā. Interesanti ir zināt, kādām globālo sociālo problēmu nostādnēm Romas pāvests pievienojas, ko viņš neatzīst un pret ko viņš uzdrošinās iebilst, kādas tendences un parādības viņam ir pieņemamas vai nav pieņemamas. Tāpat ir svarīgi zināt par Romas pāvesta attieksmi pret reliģijas lomu un iespējām mūsdienu pasaulē, kad akūti ir nepieciešams kāds spēks, kas gribētu un prastu savaldīt neoliberālā transnacionālā finansu klana alkātību, politiskās elites iracionālismu, akadēmiskās inteliģences postmodernistisko un homoseksuālo šarlatānismu, “baltās” rases demogrāfisko nihilismu, sociālā darvinisma fanu atklāto nekaunību, bilgeitsu dehumanizācijas “labdarības projektus”. Eiropieši jau trīs paaudzes vergo ASV kolonizātoriem. Daudzās valstīs par cilvēkiem vāc biometriskās ziņas un sastāda iedzīvotāju digitālas kartotēkas. Katrā ziņā gribas izlasīt Romas pāvesta viedokli par to visu, kas šodien kļuvis drauds un bieds Homo sapiens esamībā.

   Par “Fratelli tutti” jau ir apjomīga analītiskā literatūra. To sagatavojuši speciālisti, kuri gadiem ilgi zinātniski profesionāli atspoguļo Vatikāna darbību. Speciālistu aprindās valda vienprātība par Romas pāvesta atklātu konsolidāciju ar šodienas sociāli politiskajiem un morālajiem trendiem. Taču pats galvenais ir tas, ka Romas pāvests par visu spriež kā agrā bērnībā kristietībā iesvētīts sekulārs humānists. Turklāt viņš raksta laicīgajai auditorijai. Enciklikas adresāts ir sekulārā pasaule. Tātad enciklikas autors ir laicīgs cilvēks,  un viņa dzīves pozīcija ir tipiski laicīga – sekularizēta. Tā ir pasaulīga pozīcija. Šajā pozīcijā ir izslēgta reliģijas ietekme.

   Saprotams, tas ir pārāk radikāls novērojums par tāda līmeņa reliģisko darbinieku kā Romas pāvests. Reliģiskā ietekme nekādā ziņā nav pilnā mērā izslēgta. Tomēr aizdomāties par to ir liels pamats.

   “Fratelli tutti” ir globāla sociāli politiskā deklarācija. Vēl var teikt – sociāli filosofiskā publicistika. Tajā dominē sociāli politisko problēmu interpretācija. Enciklikā tiekamies ar līderi pasaules sabiedriskajā domā. Dokuments ir sacerēts starptautisko organizāciju dokumentu stilistikā, un tā saturs ir adresēts cilvēcei no t.s. vispārcilvēciskās pozīcijas, bet nevis tikai no vienas konkrētas reliģiskās konfesijas pozīcijas.

   “Fratelli tutti” ir politiski utopisks teksts, kā tas ir pieņemts starptautisko organizāciju dokumentos. Enciklikas autors cilvēces vēsturi skaidro utopiski abstraktā stilā kā “mīlestības civilizācijas” celtniecību. Utopiski romantisks ir dokumenta nosaukums itāļu valodā “Fratelli tutti” – “visi brāļi“. Enciklikas analizētāji aicina pievērst uzmanību dokumenta nosaukumam. Jaunajā Derībā “brāļi” ir tikai kristieši. Romas pāvestam visi ir “brāļi”. Pie tam viņš vārdu “brāļi” lieto arī ekoloģiska panteisma (gribas teikt – pagānisma) nozīmē – “saules, jūras, vēja brāļi”.

   Apgalvojumam “visi brāļi” nevar nebūt loģiskas sekas. Romas pāvests enciklikā aicina saglabāt liberālo migrācijas likumdošanu, aicina maksimāli labvēlīgi izturēties pret migrantiem. Viņs neko nesaka par migrantu integrācijas līdzšinējo neveiksmīgo praksi, neko nesaka par integrācijas formām. Viņš neaicina sludināt kristietību migrantu konglomerātā.

   Romas pāvesta pozīcija ir antieiropeiska pozīcija. Ar tādu attieksmi pret migrāciju tiek izskaloti Eiropas kultūras pamati un zūd jebkāda iespēja saglabāt Eiropas kultūru tās vēsturiski klasiskajā veidā. Pāvests kritizē labēji konservatīvās kustības un to centienus saglabāt Eiropu kā eiropeīdu kultūras un eiropeīdu civilizācijas teritoriju. Pāvests labēji konservatīvās kustības nosauc par “populisma” iemiesojumiem. Tātad viņš izmanto t.s. eiroglobālistu leksiku.

   Romas pāvesta pasaule ir plurālistiska pasaule. Viņa pārliecībā ir daudzas patiesības, un kristietība ir tikai viena no patiesībām. Savukārt sociālā taisnīguma ieviešanu un nostiprināšanu Romas pāvests nesaista ar reliģisko vērtību un morāles normu saglabāšanu, bet gan ar šo vērtību un normu turpmāko izšķīdināšanu liberālajā plurālismā. Enciklikā ir saglabāta uzticība globālismam. Romas pāvests aicina veidot pasaules valdību, kas koordinēs starptautisko humanitāro jautājumu risināšanu un vadīs planetāri globālos migrācijas procesus.

   Romas pāvests atzīst, ka uz Zemes sāpīgas problēmas ir migrācija, ekonomiskā nestabilitāte, starptautiskā politiskā nestabilitāte, neiecietības pieaugums, nabadzība, bads, rasisms, nevienlīdzība, netaisnība, sievietes tiesību ierobežošana, patērēšanas egoisms un alkātība. Romas pāvesta centrālais ieteikums ir likvidēt kapitālisma ekonomisko sistēmu, jo kapitālisms ir izsmēlis savas iespējas.

   Nevajadzētu domāt, ka pāvests drosmīgi kritizē kapitālismu. Tā nav. Kapitālisma kritika tagad ir moderns trends. Kapitālisma izsmeltību apzinās paši kapitālisma saimnieki. Tiek apdomāti un apspriesti visdažādākie jaunas sociāli ekonomiskās formācijas varianti. “Covid-19” pandēmija arī tiek uzlūkota kā piemērots transformatīvais notikums pārejā uz jaunu sociāli ekonomisko formāciju. Pāvests kritizē kapitālismu, kas nav spējīgs tikt galā ar masu epidēmiju.