pirmdiena, 2020. gada 23. marts

Dezertieri un tautas marodieri



   Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
   Taču ir sastopams arī kaut kas tik  šausmīgs un pie tam tik grandiozā apjomā, ka tiek stimulēts lietot visasākos vārdus un formulēt visradikālākos vērtējumus, nonākot pat līdz letalitātes atzīšanai. Epidēmijas/padēmijas laikā ļoti nepatīkami atsedzas latviešu elektorāta izvēle 2018.gada 6.oktobra Saeimas vēlēšanās, izvirzot pilnīgi nekur nederīgu un nacionāli kaitīgu cilvēcisko materiālu. Valsts prezidents, Saeimas deputāti, valdības ministri un premjerministrs epidēmijas/pandēmijas laikā sevi momentā parādīja nevis kā tautas glabēji, bet gan kā dezertieri un tautas marodieri. Valdošajai kliķei līdzās nostājās tirgotāji, aptieku saimnieki, firmu īpašnieki, epidēmijas/pandēmijas apstākļus antihumāni izmantojot savtīgās materiālās interesēs, ievērojami paaugstinot cenas pārtikas precēm, zālēm, atbrīvojot no darba, samazinot atalgojumu.
   Nav ko laipot! Jārunā atklātu valodu! Vietējā populācijā ir pārāk liels neliešu skaits, kuriem nekas nav svēts. Neapšaubāmi, nelaimes laikā vienmēr atrodas nelieši, kuri sāk laupīt, kļūst marodieri. Tā tas ir bijis. Taču pret to vienmēr operatīvi un nesaudzīgi rīkojas pārējie, laupītājus, marodierus nošaujot bez kavēšanās. Vai pie mums arī tiks nošauti aptieku saimnieki-alkātīgie zemcilvēki, tautas marodieri?
   Viņķeles kundze lielās: “Latvijā cīņai pret Covid-19 koronavīrusu ieviestie pasākumi joprojām apliecina efektivitāti un valsts arvien iegūst laiku ar epidēmijas "lēzenu attīstību"”. Tie ir nekaunīgi meli! Portālā "Pietiek" uzskatāmi redzams, cik valdības rīcībā viss ir "labi". Portālā visi raksti ir veltīti valdības bezjēdzībām. No tām pati lielākā bezjēdzība ir nācijas debilā tēva (NDT) darbība, atbalstot parlamenta un valdības "attālināto" akstību - principā dezertēšanu, nacionālo noziegumu, par ko visus vajag nekavējoties nošaut. 
   Valdošās kliķes idiotu jaunākā idiotija: pie visa vainīgs inficētais deputāts Kaimiņš! Rīgas pils NDT deputāta Kaimiņa dēļ 23.martā organizē speciālu sanāksmi, deputāta Kaimiņa dēļ parlaments nevar strādāt, valdība nevar strādāt! Tas viss viena deputāta dēļ! Vai var būt vēl lielāks idiotisms - vispārējs uzskats, ka viens dīvains kadrs nogremdējis valsti un viņa dēļ nav iespējams apturēt epidēmiju? Ja tādi ārkārtīgi nesakarīgi un ar savu nesakarīgo rīcību nacionāli bīstami ir “politiķi”, tad patiešām labāk būs, ja viņi tiks izpļauti ar Melnās kaulainās dāmas izkapti!
   Bīstami absurda ir NDT rīcība.  No 23.marta ieraksta Valsts prezidenta mājas lapā: "Valsts prezidents Egils Levits sasaucis valsts konstitucionālo orgānu (!?) vadītāju neklātienes (!?) tikšanos, kurā piedalīsies Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs". Tikšanās notiks "attālinātā" formā! Tā nav adekvāta tēma ārkārtējā stāvokļa laikā! Diskusija par konstitūciju epidēmijas/pandēmijas apstākļos ir jāuzskata par politisko bezatbildību, par ko ir jāsoda visbargākajā veidā. NDT pat tautas nelaimes dienās turpina tēlot juristu - konstitucionālo tiesību speciālistu (pat bez bakalaura grāda).
   Latvieši ir godam pelnījuši, ka Satversmes 2.pantu formulē jaunā redakcijā: "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder latviešu tautai, kura varu deleģē tikai cilvēciskajiem simulakriem (divkājainām žurkām), kuri savukārt vajadzības gadījumā nodevīgi dezertē vai valsts vadīšanu ākstīgi realizē attālināti". Ķīnas valdība uzlika maskas un turpināja vadīt valsti, bet nevis "attālināti" ākstīties. Mūsu cilvēciskie simulakri kaunas uzlikt maskas un "pašizolējas", kas ir visīstākā dezertēšana un nodevība ar nācijas debilo tēvu (NDT) priekšgalā. Bet latvieši jau ir labi cilvēki, piedos arī šoreiz kārtējo nelietību saviem mīļumiņiem. Un kā savādāk - paši taču visus simulakrus ievēlēja 2018.g. 6.oktobrī.
   2020.gada 21.martā Kariņš priecīgi paziņoja par savu "pašizolāciju". Tas ir labi! Vēl labāk būtu, ja viņš "pašizolētos" līdz mūža beigām. Ja nopietni runājam, tad ir noticis šausmīgs noziegums! Kariņš ir nekavējoties jāapcietina un jānošauj saskaņā ar ārkārtējā stāvokļa nosacījumiem valstī. Viņš ir jāsoda par dezertēšanu ārkārtējā stāvokļa laikā. Viņa "pašizolācija" ir tas pats, kas būtu, ja kuģa kapteinis pamestu grimstošo kuģi. To nekad nedara neviens īsts kapteinis. Kuģi pamet žurkas, bet nevis kapteinis. Latvieši ir atkal ievēlējuši žurkas. Kariņš ir "pašizolējies" no premjera amata, pametot valsti, tautu, nāciju epidēmijas/pandēmijas laikā. Tas ir liels noziegums. Tāds noziegums ir pelnījis nāves sodu. Tādu noziegumu varēja pastrādāt tikai dziļi amorāls indivīds. Tādu noziegumu var atbalstīt tikai dziļi amorāla etniskā vide. Vai tiešām ir tik liels stulbums, ka neviens nevar vest pie prāta šo idiotu? Tā vietā, lai paliktu savā krēslā tādos kritiskos apstākļos, kad pasaulē ir izsludināta pandēmija, valstī ir izsludināts ārkārtējs stāvoklis, tauta cīnās ar epidēmiju, kura Latvijā vēršas plašumā, šis drausmīgais idiots-nelietis lepni paziņo par savu "pašizolāciju". Ja šī žurka pašizolējas, tad kas vadīs valsts iedzīvotāju pašizolāciju, karantīnu utt.? Līdz kādam ārprātam ir nonākusi latviešu inteliģence!



ceturtdiena, 2020. gada 19. marts

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas


Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronavīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronavīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem. Arī no koronavīrusa tāpat kā no jebkura cita vīrusa izraisītās pandēmijas var sagaidīt noteiktu labumu. Tāds labums atsauksies gan individuāli uz atsevišķiem cilvēkiem, gan sociāli uz cilvēku kolektīviem, sākot ar zināmiem sabiedrības slāņiem un beidzot ar visu tautu un radniecīgu kultūru kopumu – civilizāciju. Pandēmija (arī karš, dabas stihija, revolūcija, humanitārā katastrofa) mēdz būt zināms katalizators labdabīgai sociālajai un mentālajai pārveidei. Cilvēces vēsturē tam ir daudzi pierādījumi. Spilgts pierādījums ir buržuāzijas realizētās  sociālās programmas Rietumu kapitālismā pēc proletariāta revolūcijas Krievijā. Pirms revolūcijas vissliktākais bija tas, ko dēvēja par darbaļaužu ekpluatāciju. Rietumu kapitālisms to centās pārvarēt. Sociālo programmu mērķis bija uzlabot strādniecības labklājību.
   Vīrusa izraisītais labums balstās uz konkrētu principu. Tas dēvējams par negāciju pārvarēšanas principu. Šī principa pielietošanas rezultātā tiek pārvarētas negatīvās sociālās parādības un negatīvās cilvēku īpašības pirms pandēmijas. Tātad pandēmija veicina cilvēkus atsacīties no visa sliktā iepriekšējā esamībā un sākt jaunu dzīvi. Tajā vairs nebūs vietas tam visam, kas agrāk bija nelabs un faktiski traucēja dzīvot cilvēciski cienīgu dzīvi. Un nelabi varēja būt visdažādākie fenomeni, sākot no pasaules uzskata un sociāli politiskajām paradigmām, mācībām, koncepcijām, ideoloģiskajām doktrīnām, morāli tikumiskajām vērtībām un beidzot ar sadzīves ikdienišķajām manierēm. Negāciju pārvarēšanas princips funkcionē agresīvi un nediskutabli. Cilvēki apzinās jebkādu diskusiju nevajadzību par agrākajām dzīves negācijām. Tās ir jāatmet bez ierunām, un tās nav vajadzīgs restaurēt dzīvē pēc pandēmijas.
   Kas pirms koronavīrusa pandēmijas eiropeīdu dzīvē bija vissliktākais? Atbildi sniegs katrs racionāli un humānistiski domājošais cilvēks. Eiropeīdu dzīvē vissliktākais bija dzimstības ārprātīgā samazināšanās, veselā saprāta zudums, ideoloģiskais globālisms, neoliberālisms, postmodernisms, ģimenes institūta sagraušana, homoseksuālisma un dažādu perversiju juridiskā legalizācija. Tas viss liecina par Rietumu civilizācijas strauju norietu, eiropeīdu degradāciju un deģenerāciju. Pandēmija sekmē cerību tikt vaļā no tik tikko uzskaitītajām galvenajām nelaimēm.
   Saprotams, tas nebūs viegli. Mūsdienās pandēmija nav tikai medicīniska un dabas stihiska izpausme. Pandēmija ir vienota ar t.s. kriptoanalītiku un kriptostratēģiju – slepenu intelektuālo darbību, kurai var būt demogrāfisks mērķis, ekonomiskās, militārās, ģeopolitiskās kundzības mērķis, planētas pārvaldīšanas mērķis. Uz planētas mūsdienās ir ļoti vareni spēki, kuri vēlas samazināt iedzīvotāju skaitu, pakļaut citas tautas, civilizācijas. Tāpēc pandēmiju var izraisīt apzināti, un pandēmija var būt bioloģiskais ierocis. Koronavīrusa pandēmijas modelēšana notika Ņujorkā 2019.gada 18.oktobrī stratēģiskajā spēlē “Event 201”.   
   Pandēmijas pirmajā laikā (2020.g. marta beigās) vislielākās cerības vieš izredzes atbrīvoties no ideoloģiskā globālisma. Pēc pandēmijas ideoloģiskais globālisms vairs nebūs ideoloģiska konstrukcija cilvēces muļķošanai.
   Globālisms ir cilvēces visjaunāko laiku vispopulārākais un visaktīvākais trends – tendence, kas izpaužas visdažādākajos aspektos un raksturo fundamentālas izmaiņas dzīves kārtībā un dzīves iespējās, kā arī apliecina kardinālas izmaiņas pasaules uztverē un pasaules interpretācijā. Radies ir pilnīgi jauns skatījuma leņķis un pilnīgi jauna dzīves prakses trajektorija.
   Globālismā, neskatoties uz tā vispusīgo veidolu, nākas saskatīt divus galvenos aspektus. Viens aspekts ir reālais globalizācijas process tirdzniecībā, ražošanā, tūrismā, informācijas apmaiņā, kad cilvēkiem ir iespējams veikt darbību planetārā mērogā, apmeklēt planētas jebkuru vietu, apmainīties ar informāciju cilvēces mērogā. Otrs aspekts ir tieksme reālo globalizācijas procesu pārvērst par ideoloģisko globālismu. Ideoloģiskā globālisma mērķis ir pasaulē ieviest visur vienādas vērtības, normas, noteikumus, standartus ekonomikā, politikā, starptautiskajās attiecībās, morālē, izglītībā, gala rezultātā panākot nacionālo kultūru, nacionālo valstu suverenitātes, visa veida kultūras atšķirību un robežu izzušanu. Ideoloģiskais globālisms ir universāla ideoloģija, kas kalpo vienpolāras pasaules izveidošanai, kad uz Zemes ir viens noteikts centrs, viena noteikta valsts, kas pārvalda cilvēci. Ideoloģiskā globālisma autors ir ASV, vēloties izveidot vienpolāru pasauli un vēloties kļūt par vienīgo varas spēku uz Zemes. Ideoloģiskais globālisms ir ierocis cīņā par pasaules pārvaldīšanu, neslēpjot principu “America First”.
   Jau pirms pandēmijas ideoloģiskais globālisms ieguva globālu nepopularitāti. Planētas iedzīvotāji vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kad reāli funkcionē ekonomiskā un cita veida globalizācija, saglabājas kultūru daudzveidība, turpinās sociuma informatizācija, nav zudusi valstu un kultūru savstarpējā cieņa starptautiskajās attiecībās, tiek atzīta nepieciešamība nostiprināt atvērtību, inkluzīvitāti, savstarpējo mācīšanos vienam no otra.
   Pandēmija momentā atsedza ASV liekulību. Ideoloģiskā globālisma ideologs pirmais aizslēdza savu māju. Turklāt ASV vispirms norobežojās no Eiropas – visdārgākajiem partneriem, var droši teikt – brāļiem un māsām. Tūlīt kļuva redzams, ka ideoloģiskais globālisms nav palīgs cilvēcei kopīgi cīnīties pret pandēmiju. ASV egoisms publiski nonāvēja savu doktrīnu – ideoloģisko globālismu.
   Pandēmija liecina arī par reālā  globalizācijas procesa trauslumu. Pēc pandēmijas nāksies piesardzīgāk izturēties pret globalizāciju. Acīmredzot nav vajadzīgs globalizācijas fetišisms – nekritiska cieņa un dievināšana. Arī globalizācijas laikmetā katra valsts var paļauties tikai uz sevi. Cīņā ar dažāda veida nelaimēm un tajā skaitā pandēmiju nevar paļauties uz starptautiskajām struktūrām. Tās izrādās fikcijas un liekēžu barotavas. Cīņai pret koronavīrusa pandēmiju nav planetārā plāna un planetārā mēroga vadības. Katra valsts cīnās atbilstoši savas valdības prāta līmenim un reālajām medicīniskajām iespējām.
   Pandēmija aicina pārskatīt t.s. atvērtās sabiedrības konceptu, ko sludina Rietumu oligarhijas uzdevumā pakalpīgā akadēmiskā vide, mediji, politiķi. Koncepts pastāv vēsturiski neilgi. To sāka musināt pēc II Pasaules kara. Līdz šim nebija tāds globāls iemesls kā pandēmija, lai tās kontekstā verificētu atvērtās sabiedrības konceptu. Tagad ir pienācis tāds laiks, un, lūk, izrādās, ka pandēmijas apstākļos atvērtā sabiedrība ir milzīgs drauds epidēmijas izplatībai. Pret epidēmiju/pandēmiju visefektīvākais ir sabiedrības izolācija, sabiedrības noslēgtība, valstu robežu slēgšana, starptautiskās satiksmes apturēšana. Atvērtās sabiedrības koncepta atmešanā aktīvi iesaistās internets.  Koronavīrusa izraisītā pandēmija cilvēkus novirza digitālajā pasaulē – interneta pasaulē, nodrošinot eksistenciālo pašizolāciju, attālinātu darbu un attālinātas mācības.
   Pandēmijai ir sociāli nivelējošs gars. Pandēmija nolīdzina atšķirības starp bagātām valstīm un nabadzīgām valstīm. Pandēmija nešķiro valstis pēc to materiālās bagātības apjoma. Pasaules visbagātākā valsts ASV izjūt pandēmijas apdraudējumu tādā pašā mērā kā pasaules visnabadzīgākās valstis. Tas turpmāk var mazināt bagāto valstu elites pašpārliecinātību, augstprātību, cinismu, dažāda veida pārākuma apziņu.

   

trešdiena, 2020. gada 18. marts

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā



  
Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais darbs ir ekonomistiem. Pandēmijas ekonomiskā būtība ir nesalīdzināmi fundamentālāka nekā demogrāfiskā būtība. Pandēmijas dinamiku koriģē ekonomiskā dinamika.*
   Ekonomiskā analīze eksistē. Tikai par to maz informē mediji. Domājams, mediji klusē ne tikai tāpēc, ka ekonomiskā analīze ir bez konspiroloģiskām fantāzijām, kuras spētu emocionāli kutināt auditoriju. Mediju saturu nosaka mediju saimnieki, un viņi neatļauj cilvēci informēt par pandēmijas ekonomisko būtību. Planētas mediju saimnieki ir reizē planētas “naudas maka” saimnieki. Tātad cilvēces saimnieki, kontrolējot politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos un garīgās kultūras procesus.
   Starp citu, izvairīšanās no konspiroloģiskām fantāzijām ir zināms progress globālo sociālo problēmu analītikā. Neviens sevi cienošs analītiķis necenšas izteikties par koronavīrusa mākslīgo izcelsmi, bioloģiskā ieroča funkciju, Ķīnas, ASV, Izraēlas, Krievijas lomu vīrusu radīšanā u.tml. Koronavīrusa dievi (konkrēti autori) netiek noskaidroti. Arī koronavīrusa misija netiek formulēta. Vienīgi tiek norādīta Ķīnas valdības klusēšana. Ķīnas valdība noteikti daudz ko slēpj no pasaules sabiedrības. Ķīnas divi diplomāti lika saprast amerikāņu karavīru vainu infekcijas izplatīšanā Uhaņā 7.Vispasaules militāro spēļu laikā 2019.gada 14.-29.novembrī. Bet tas tika izdarīts neoficiāli. Protams, abu diplomātu neoficiālais viedoklis ir analoģisks oficiālajam viedoklim visaugstākajā politiskajā līmenī. Tā ir tas, ņemot vērā Ķīnas izcilo valstisko organizētību un ķīniešu ierēdņu ideālo disciplinētību. Abi diplomāti realizēja skaistu specoperāciju, lai kauninātu amerikāņu kolēģus par nevēlēšanos atklāt patiesību. Ķīnas ierēdņi nav svešzemju elites lokālās marionetes. Viņi nekad neteiks to, ko nedrīkst teikt un nekad nelīdīs denuncējoši sūdzēties uz ASV vēstniecību...
   Notikumi attīstās bez nepieciešamības noskaidrot koronavīrusa izcelsmi. Tas tiek uzsvērts analītiķu tekstos.  Koronavīrusam nav nekādas nozīmes galveno planetāro notikumu izpratnē. Turklāt pagaidām vēl valda kaleidoskopiskums – ātri mainīga un raiba atsevišķu notikumu virpuļošana. Notikumu virpuļošana, kā arī notikumu hierarhiskā nesakārtotība liecina, ka dominējošā tendence un dominējošā spēka trajektorija vēl nav noformējusies, kaut gan tajā pašā laikā tuvākās nākotnes seja ir skaidri saskatāma. Cilvēci gaida planetārā depresija. Tātad kaut kas līdzīgs Lielajai depresijai XX gs. pirmajā pusē. Par “Great Depression” dēvē pasaules ekonomisko krīzi. Tā sākās 1929.gada oktobrī ar ASV biržas krahu un turpinājās līdz 1939.gadam.
   Medijos netiek adekvāti novērtēti atombumbu sprādzieni naktī no 15.marta uz 16.martu. Tādu metaforisko interpretāciju ir izpelnījušies ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) tik tikko minētajā naktī pieņemtie bezprecedenta  lēmumi. FRS jaunākie lēmumi ir vēl drastiskāki nekā 2008.gadā pieņemtie lēmumi. Visatraktīvākie lēmumi ir bāzes procentlikmi samazināt līdz 0-0,25% un ASV ekonomikai piešķirt 700 miljardus.
   Tas nozīmē, ka stāvoklis ir daudz nopietnāks nekā 2008.gadā. Pasaules ekonomiskā krīze XXI gs. pirmajā pusē būs briesmīgāka nekā pasaules ekonomiskā krīze XX gs. pirmajā pusē. Atšķirībām ir spilgti iemesli. Toreiz valstīm nebija tik milzīgi parādi. Toreiz nebija šodienas t.s. finansu kapitālisma (“banksteru”, “finansu internacionāles”, “jaunburžuāzijas”) maniakālā alkātība. Toreiz eiropeīdu civilizācijā valdīja veselais saprāts. Vārdi “iracionālisms” un “idiotija” neiederējās inteliģences portretā.
   Par šodienas stāvokļa ārkārtīgo nopietnību liecina pasaules finanšu tirgus nereaģēšana pēc FRS bezprecedenta lēmumiem. “Melnajā pirmdienā” (16.martā) un turpmākajās dienās pasaules biržās bija grandiozs kritums. Bet tas liecina, ka koronavīrusam un pandēmijai nav nekādas nozīmes. Netiekamies ar XXI gadsimta mēri, bet gan tiekamies ar banālu infekciju, kura sākās “savlaicīgi”. Vīruss novērš uzmanību no ekonomiskās katastrofas Itālijā (defolta draudi, finansiāli pati  slimākā valsts Eiropā) un ASV (totāla recesija). ES nav labāk. Eiropas Centrālā banka ir izvērtusi dedzīgu eiro drukāšanu un sola likvidēt dažādus parādus.
   Uzmanība tiek novērsta arī no finansu “tranzīta” – valstu, privātpersonu, korporāciju, firmu naudas līdzekļu “restarta”. Planētas “naudas maka” saimnieki aiz koronavīrusa kulisēm ir intensīvi pievērsušies finansu kriptoanalīzei – slepenai darbībai savās interesēs. Viņu pārliecībā tā dzīvot turpmāk vairs nedrīkst. Jānosaka atbildīgie par zaudējumiem un jāliek viņiem apmaksāt zaudējumus, jātiek vaļā no lielākajiem parādniekiem un jāvienojas ar tiem, ar kuriem ir vērts iet kopā turpmāk. Planētas “naudas maks” ir pamatīgi jāizvēdina un jāpārkārto. Tā ir vitāla dzīves nepieciešamība. Ja būs vajadzīgs, tad arī “Great Depression” moderns formāts tiks atbalstīts.
   Pašlaik tiekamies ar “melno piāru”. Tas sēj paniku un haosu. “Melnā piāra” informācijas vīruss ir apdullinājis miljardus, bet koronavīruss ir skāris tikai dažus tūkstošus. Panikas un haosa avangardā ir nevis pelēkie zvirbuļi, bet inteliģence – politiķi, žurnālisti, ierēdņi. Tā ir unikāla situācija. Cilvēces vēsturē līdz šim panikas un haosa autori bija pelēkie zvirbuļi, bet nevis inteliģence. Cilvēces vēsturē līdz šim premjerministri centās ar saviem izteikumiem nesēt paniku, bet nevis uzkurināt paniku, kā to dara Merkele, Džonsons u.c.
   Tā, piemēram, inteliģence saprātīgi uzvedās “Spānijas gripas” (fr. La Grippe Espagnole, sp. La Pesadilla) pandēmijas laikā 1918.-1919.g. (18 mēnešos). Toreiz tika inficēti 550 miljoni (29,5% planētas iedzīvotāji), mira apm. 90-100 miljoni (2,7-5,3% planētas iedzīvotāji). Tagad nevis pats vīruss ir galvenais, bet galvenais ir tā fatālais tēls. Inteliģence baida cilvēkus un padarot tos viegli vadāmus. Sociuma ideoloģiskā sensitivitāte pati ir kļuvusi sava veida pandēmija.
   Globālo sociālo problēmu analītikā visslidenākais sižets attiecas uz prognozēm par dzīvi pēc pandēmijas. Tādu prognožu intelektuālā konstruēšana principā ir saprotama un atbalstāma. Tādas prognozes stimulē pandēmiju psiholoģiskā sūtība un loģika. Līdz šim pandēmijas ir bijušas psiholoģiskās profilakses specifisks līdzeklis. Eiropiešu kultūrā pat ir sastopams mēra kults. Pret pandēmiju izturas kā pret sociuma atdzimšanas faktoru. Cilvēki pēc pandēmijām ir sākuši jaunu dzīvi. Viņu apziņā dzīve ieguva jaunu pozitīvo vērtību.
   Arī tagad ir cerības, ka pēc pandēmijas sāksies jauna dzīve. Cerības vienīgi mazina tagadnes sabiedrības stāvoklis. Visvairāk attur ticēt jaunas dzīves iespējamībai inteliģences degradācija. Tautas ir palikušas bez to priekšpulka. Priekšpulki formāli pastāv, taču no tiem nav nekādas jēgas. Rupji sakot, sabiedrība bez inteliģences ir mežoņu bars.
   Saprotams, nav aizmirstama demogrāfiskā pāreja. “Baltā” rase izmirst. Demogrāfiskā pāreja noslēgsies tikai gadsimta vidū. Tad ir gaidāma dzīves nostabilizēšanās uz ilgāku laiku. Vēl turpināsies eiropeīdu inteliģences “dzīres mēra laikā”. Turpmāk būs vajadzīga ne viena vien pandēmija, lai novērstu uzmanību no inteliģences alkātības, bezprāta, idiotisma, izlaidības pārliekās koncentrācijas.

piektdiena, 2020. gada 6. marts

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideloģiskās sensitivitātes pandēmija

   Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi psiholoģiskais ierocis, cilvēkos izmainot pasaules uztveri un garīgo reakciju. Līdz šim ir bijuši vairāki vadāmā haosa pielietošanas globālie mērķi cilvēku apziņas sagrozīšanā.*
   Vēsturiski viens no pirmajiem mērķiem bija iedzīvotāju skaita samazināšana. Pasaules kārtības veidotājiem nav vajadzīgs liels iedzīvotāju skaits. Deivids Rokfellers par to publiski izteicās, un viņa vārdi tiek citēti Internetā. Planētas iedzīvotāju skaita samazināšanas projektu lepni finansētāji ir B.Geits, Dž. Soross. Amerikāņu uzspiestais neoliberālisms izraisa demogrāfisko katastrofu, samazinot dzimstību un palielinot mirstību. Seksuālā revolūcija, sociāldarvinistiskā individuālisma, hēdonisma un patērēšanas propaganda arī strauji samazina dzimstību. Sociāldarvinisms un vienaldzība pret otru cilvēku mazina cilvēku gribasspēku dzīvot un veicina mirstību. Sociālo padibeņu pieauguma stimulēšana no nabagiem, bezpajumtniekiem, klaidoņiem arī veicina mirstību.
   Cits mērķis ir nacionālo valstu novājināšana. Vadāmā haosa pielietošanas rezultātā atslābst tautas nacionālais gars, degradējas valsts institūti un valsts zaudē ekonomisko un politisko vadību, devalvējas nacionālās kultūras tradīcijas, zaudē spēku morālās un garīgās vērtības. Tiek sagrauta tautas un kultūras iekšējā solidaritāte, nostiprinās naudas kults un sociāldarvinistiskie stereotipi ar lozungu “Izdzīvo stiprākais!”. Tiek krasi samazināta iedzīvotāju spēja pretoties, pašorganizēties un attīstīties.  Tā rezultāta sāk dominēt visatļautība un bezatbildība.
   Vadāmā haosa nopelns ir tas, ka mūsdienās nacionālo valstu dzīvi uzrauga transnacionālās korporācijas, krimināli transnacionāli sindikāti un transnacionālās organizācijas, kuras kontrolē finansu, militāros, enerģētiskos, informācijas, garīgās kultūras resursus. Vadošo valstu, arī ASV, ekonomiskā augšupeja nenotiek, balstoties uz ražošanas attīstību, bet gan bagātību pārdalīšanu sev par labu starp bagātajām valstīm un nabadzīgajām valstīm. To panāk, novājinot nacionālās valstis, - ievelkot parādos, lēti uzpērkot un privatizējot visus nacionālos resursus un tajā skaitā dabas bagātības. Tiek panākts, ka nacionālās valstis visu pārdod, samazina izdevumus veselības aizsardzībai, izglītībai, garīgajai kultūrai un zinātnei. Notiek darbaspēka, ieskaitot augsti kvalificēta, migrācija. Traģiskā scenārija sekas ir zināmas,- iet bojā un sabrūk tauta jeb, citiem vārdiem sakot, sabrūk attīstības subjekts. Tātad – cilvēki, tautas pārstāvji. Viņi vairs nav spējīgi adekvāti novērtēt situāciju, nav spējīgi pretoties un pārvarēt viņiem uzspiestās manipulācijas. Viņi zaudē pašanalīzes un pašidentifikācijas spējas, viņiem trūkst drosmīgu un pārdomātu ideju, prasme sastrādāt ar citiem subjektiem – citām tautām. Sabrūk valsts kā sociālās organizācijas pamatforma. Valsts nespēj normāli funkcionēt – vadīt un attīstīt visus procesus un nodrošināt likumību. Valsts nespēj pavalstniekiem nodrošināt normālu dzīvi. Valstī liela nozīme ir korumpētai ierēdniecībai un kriminālajiem elementiem. Vidusšķira attrofējas un dezorganizējas, nav iekļauta reālajos vadības un attīstības procesos. Politiskās partijas ir butaforijas. Sabiedriskās organizācijas praktiski neietekmē sociālās norises. Pilsoņi ir sociāli pasīvi. Praktiski tiek demontētas ne tikai nacionālās valstis un to kultūra, bet pat atsevišķas civilizācijas. To pirms vairākiem gadiem redzējām Lielajos Tuvajos Austrumos. 
   Globālo sociālo procesu analītikā koronavīrusa izraisītās slimības ārprātīgā publicitāte tiek pamatoti aplūkota kā vadāmā haosa varoņdarbs. Domājams, tiekamies ar speciāli inspirētu un ļoti veiksmīgi ritošu manipulatīvu procesu. Koronavīrusa slimības izplatības apjoms nekādi neatbilst planetārajai masu psihozei, ko ir panācis vadāmais haoss. Visās zemēs statistika liecina, ka saslimstība un mirstība no koronavīrusa ir procentuāli ievērojami mazāka nekā saslimstība un mirstība no banāli parastās gripas. No banāli parastās gripas katru gadu pasaulē nomirst daudz vairāk cilvēku nekā ir nomiruši no koronavīrusa. Ķīnā ir 1,5 miljards iedzīvotāju. Ar koronavīrusu saslimušo skaits nav pat 1% no iedzīvotāju kopskaita. 2020.gada pirmajos mēnešos Āfrikā jau miruši ar Ebolas vīrusu aplipinātie 3500 cilvēki, taču tas neizraisa planetāru masu psihozi. Ķīnā epidēmija ir uzvarēta, taču planetārā psihoze nerimst. 5.martā “Facebook” kompānija līdz marta beigām slēdza ofisu Sietlā, jo saslima viens cilvēks (no 5000 darbiniekiem). Tajā pašā dienā (5.martā) Indijā slēdza visas pamatskolas, jo valstī bija saslimuši 30 cilvēki ( no 1 miljarda un vairāk nekā 300 miljoniem iedzīvotājiem).
   Tik tikko minēto absurdo piemēru uzskaitījumu nav grūti turpināt. Internetā ir speciālas hronikas par koronavīrusa izraisīto planetāro masu psihozi. Neviens neņem vērā, ka koronavīruss nekādi nav ietekmējis Zemes mirstības statistiku. Katru dienu uz Zemes mirst apm. 160 tūkstoši. No koronavīrusa divos mēnešos (!!) mira mazliet vairāk kā 3 tūkstoši.
   Masu psihozes izdarības tiek apkopotas no visām pusēm. Darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem. Faktiski visinteresantākais darbs ir ekonomistiem. Ekonomiskās sekas ir nesalīdzināmi lielākas nekā demogrāfiskās sekas. Februārī sāka strauji samazināties naftas cena un bija konstatējams nemitīgs fondu tirgus kritums. Strauji palielinājās zelta cena. Uzvirmoja tendence apturēt ražošanu, tirdzniecību, patērēšanu, pakalpojumu sniegšanu, aviolidojumus, tūrismu, iedzīvotāju mobilitāti. Patiesībā gandrīz apstājās visa dzīve: slēdza skolas, valsts iestādes, privātās firmas, atcēla koncertus, simpozijus, lekcijas, slēdza robežu ar Ķīnu, ar zināmu baudu zaudējumi tika mērīti triljonos dolāru. Uz Zemes sākās “ķinofobija” – naidīgs noskaņojums pret ķīniešiem. Japānā, Dienvidkorejā sāka piekaut ķīniešus. Un, protams, pasaules masu mediji katru stundu uzkurināja paniku, it kā sociāli atbildīgi operatīvi ziņojot par saslimušo un mirušo skaitu. Masu mediji apmēram mēneša laikā uz planētas izraisīja draudošas apokalipses psihopātisku atmosfēru. Uz Zemes koronavīruss kļuva galvenais politiskais un ekonomiskais faktors. Bija radusies cilvēces vēsturē unikāla situācija. Pret koronavīrusa slimību pilnīgi nepamatoti sāka izturēties kā pret pandēmiju, un sociuma apziņā pandēmija sāka funkcionēt tāpat kā visas citas pagātnē zināmās pandēmijas, izraisot iracionālismu, misticismu, ksenofobiju, panikas ekonomiku.
   Tiecoties noteikt vadāmā haosa mērķi, globālo sociālo procesu analītikas skatījums ir zinātkāri pievērsts ASV. Tas ir loģiski. ASV ir vadāmā haosa autore un vislielākā praktizētāja. No pasaules lielvalstīm ASV pašlaik ir visdraudīgākās problēmas. Neticami kolosāls ir valsts iekšējais un ārējais parāds, ASV zaudē pasaules hegemona varu un reputāciju, Ķīna attīstās trīs reizes ātrāk nekā ASV. Prezidenta Trampa politika ir saistīta ar Homo sapiens un Posthomo sapiens konfrontāciju. Tā patiesībā ir cīņa uz dzīvību un nāvi starp cilvēces humānistisko dzīves veidu un perversi antihumānistisko dzīves veidu. “Demokrātu” impīčments apkaunojoši izgāzās. Varbūt tā nenotiks ar koronavīrusa projektu. ASV apstāsies dzīve un Trampu otro reizi neievēlēs. ASV “demokrātu” pārvaldījumā ir pasaulē lielākās mediju korporācijas, kā arī ne tikai Rietumu politiskā elite. Tie ir divi galvenie spēki, kas organizē un vada planetāro masu psihozi. Tāds apgalvojums var izrādīties briesmīga patiesība.
   Taču nav izslēgs pretējs variants; proti, Ķīnas nelaime ir izdevīga Trampam. Ķīnas valdības aktivitātes izbrīna daudzus speciālistus. Pārspīlējumi karantīnas noteikšanā pilsētām rada milzīgus materiālos zaudējumus. “Ķinofobija” var manāmi samazināt Ķīnas preču pirkšanu. Panikas ekonomika nāk par labu ASV, Trampam.
   Ļoti ticams ir sociāli psiholoģisks variants. Tā pamatā ir īpatns psihiskais komplekss. To ieteicams dēvēt par sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmiju. Tas nozīmē, ka masu psihozi (sava veida pandēmiju) sekmē sociuma nespēja pretoties zombēšanai (vadāmajam haosam). Planētas sabiedrība ir tik ideoloģiski jūtīga, intelektuāli un emocionāli labila, ka to ir ļoti viegli ietekmēt jebkurā idejiskajā virzienā. Vēl taču nav pierimušas reti dīvainās kaislības ap “klimatatkarību” un ne visai psihiski veselo zviedru bērnu, kuru ar pasvītroti nopietnām sejām klausījās un kuras rekomendācijas slavēja ANO runasvīri, Davosa foruma prātnieki, Eiropas premjeri. No Rietumu civilizācijas politiskās elites tikai tādi patstāvīgi vīri kā Tramps un Putins “Grētu nolika savā vietā”. Putins turklāt nebaidījās skarbi kaunināt par bērnu izmantošanu politiskajos nolūkos.
  Pret planētas iedzīvotājiem nākas izturēties kā pret vienotu veselumu un sistēmu. Planetārās demogrāfiskās pārejas (1960-2050) teorija to stingri uzsver. Demogrāfiskie procesi skar visu cilvēci. Pašlaik par to uzskatāmi pārliecināmies. Masu psihoze aptver visu cilvēci. Par “balto” cilvēku pagrimumu un ideoloģisko sensitivitāti demogrāfiskās pārejas laikā viss ir sen izprasts. “Baltā” rase izmirst, pati to labi apzinās un vairs necenšas uzvesties kā Homo sapiens. Visātrāk atslāba un padevās politiķi, žurnālisti un universitāšu profesūras viena daļa. Taču demogrāfiskās pārejas ieguvēji “krāsainās” rases arī nejūtas komfortabli un nav apveltītas ar imunitāti pret zombēšanu. Milzīgā (nenormālā) dzimstība izraisa problēmu jūru, kurā peld arī ideoloģiskā sensitivitāte, nespējot pretoties vadāmajam haosam. Lielajos Tuvajos Austrumos vadāmais haoss balstījās uz jauniešu bezdarbnieku grandiozo kontingentu – cilvēkiem bez jebkādas nākotnes izredzēm.
   Ļoti iespējams, koronavīrusam veltītā masu psihoze sākās bez vadāmā haosa saimnieku speciālas komandas. Noteicošo impulsu deva “baltās” rases politiķu un žurnālistu garīgā nelīdzsvarotība, sociālā bezatbildība, veselā saprāta trūkums. Ņemot vērā sabiedrības ideoloģisko sensitivitāti, “процесс пошел” stihiski un ieguva pandēmijas trajektoriju. Ķīniešu neparastā saslimšana momentā tika bezatbildīgi un iracionāli pārvērsta par cilvēces apdraudējumu.

*Par vadāmo haosu plašāk skat.: http://www.artursprieditis.lv/files/Vad_hao_poe.pdf