tag:blogger.com,1999:blog-47725179373047533852024-02-08T12:10:04.574-08:00Kulturoloģiskā publicistikaArturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.comBlogger178125tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-76318209085593385902021-04-12T07:08:00.002-07:002021-04-12T07:08:29.415-07:00Par bloga slēgšanu<p>Esmu nolēmis slēgt blogu "Kulturoloģiskā publicistika". Tas kalpoja kā izejas bāze kārtējai grāmatai. Blogā visi teksti tika ievietoti grāmatās. 2020.gada teksti tika ievietoti grāmatā "Evolūcijas prakse". 2021.gadā blogā nav ievietots neviens darbs, jo viss rakstītais tiek publicēts citos blogos; galvenokārt blogos "Postcivilizācijas dienasgrāmata", "Pandēmijas pataloģistika" un "Teorētiskā dizaina elementi".</p><p>2021.gada 12.aprīlī </p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-55051983766551235782020-11-26T10:00:00.002-08:002020-11-26T10:56:02.060-08:00Kovida Derība <p></p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada
9.jūlijā “<i>Amazon.com</i>” ievietoja informāciju par vienu no
visnozīmīgākajām grāmatām ne tikai XXI gadsimtā, bet daudz daudz ilgākā periodā.
Tā ir grāmata, kura nozīmības ziņā var mēroties ar Apgaismības laikmeta franču sociālo
filosofu publikācijām. Toreiz eiropeīdiem tika pravietiski formulēta dzīves jauna
paradigma (sistēmiskā kārtība). XVII-XVIII gs. publikācijas kļuva konceptuālā bāze
Jaunajiem laikiem. Publikāciju idejiskais kodols<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>joprojām nav zaudējis aktualitāti, kaut gan
tiek kritiski pārskatīts sakarā ar Rietumu civilizācijas norietu. Apgaismības
mantojumā saskata būtisku kaitējumu eiropiešu mentalitātei un eiropiešu kultūrām.
<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Piemēram, it kā vajadzīgā un noderīgā
racionālisma ideoloģija stimulēja novēršanos no Dieva un inficēja ateisma sērgu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“<i>Amazon.com”</i>
ievietoto grāmatu var droši saukt par Kovida Derību. To var bez pārspīlēšanas atzīt
par Bībeles trešo sastāvdaļu. Kovida Derība ar lepni paceltu galvu nostājas
līdzās Bībeles abām klasiskajām sastāvdaļām – Vecai Derībai un Jaunai Derībai. Ja,
piemēram, Jaunā Derība vēsta par dievišķīgo atklāsmi, Dievam atklājot sevi un cilvēkiem
apliecinot dievišķo humānisma gribu – cilvēkmīlestību, rūpes par cilvēka
labklājību, cieņu pret cilvēku, tad Kovida Derībā viss ir pretēji. Respektīvi,
atbilstoši cilvēces gaidāmajai nākotnei. Tajā dievišķās atklāsmes un dievišķā
humānisma vietā ir garīgā stagnācija un nepārprotama dehumanizācija. Tas,
saprotams, netiek teikts atklāti, bet tāda būs nākotnes reālā situācija, kuras
bībeliskā kodifikācija ir Kovida Derība. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Svarīgs ir vēl
viens moments. Kovida Derība apliecina jaunas ēras statusu. Ja līdz šim vēsturisko
faktu datums tika precizēts “mūsu ērā” jeb “pirms mūsu ēras”, tad tagad būs
jāprecizē “pirms kovida ēras” jeb “kovida ērā”. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Teiksim, nākas precizēt, vai Rīgas latviešu
inteliģences dārgumiņš pederastu nācijas tēvs tika pieslēgts pie bezmaksas
ēdiena galda pirms kovida ēras jeb kovida ērā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">“<i>Amazon.com</i>” sniedza informāciju
par Klausa Švāba (<i>Klaus Schwab</i>) un Tjerī Mallera (Thierry Malleret)
grāmatu “<i>Covid</i>-19: lielā restartēšana” (“<span class="a-size-extra-large"><i>COVID-19:
The Great Reset”</i>).* Angļu “<i>reset</i>” ir lietots modernajā datoriskajā
nozīmē. Angļu-latviešu vārdnīcā “<i>reset</i>” tiek tulkots<i> </i>“uzasināt”
(nazi, zāģi), “ielikt atpakaļ” (ietvarā u.tml.). Abu kungu grāmatā, saprotams,
netiek uzasināts ne nazis, ne zāģis. Vienīgi tiek uzasināta dehumanizācijas
tematika. Tāpat grāmatā nekas netiek ielikts atpakaļ. Netiek runāts par cilvēka
atgriešanos cilvēciskā stāvoklī. Gluži pretēji! Cilvēks tiek uz visiem laikiem
izņemts no cilvēciskuma ietvara, un neeksistē mērķis ielikt cilvēku atpakaļ
viņa <i>Homo sapiens </i>ietvarā.<o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Francūzis Tjerī Mallera (1961) ir ekonomikas
zinātņu doktors, vairāku zinātnisko grāmatu un četru romānu autors. Viņš dzīvo Francijā.
<o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Klauss Švābs (1938) ir pasaulē labi
pazīstams. Viņš 50 gadus vada Pasaules ekonomisko forumu (<i>World Economic
Forum</i>), kas katru gadu notiek Davosā. Savus uzskatus par cilvēces attīstību
viņš ir atspoguļojis daudzās publikācijās un lekcijās. Taču jaunākā grāmata par
“lielo restartēšanu” uzskatāma par viņa intelektuālās dzīves kvintesenci –
būtiskāko un svarīgāko ideju, atziņu, secinājumu kopumu. Švāba kungam ir 82
gadi. Bet kvintesences iemesls nav dzīves gājuma fiziskā ierobežotība. Iemesls ir
cits. Grāmatā ir apkopots tas viss, kas bija fragmentāri apliecināts citās
publikācijās. Jaunajā grāmatā fragmentārisma vietā ir sistēmisks kopskats. Tas ir
Klausa Švāba oriģināli veidots sistēmisks kopskats, kuru acīmredzot akceptē un
papildina viņa līdzautors.<o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Klauss Švābs nav profesionāli vientuļš
intelektuālis. Viņš koleģiāli organiski un akadēmiski konģeniāli ietilpst
pasaules sabiedrības radoši specifiskā grupā. Pasaulē ir gudri un talantīgi
cilvēki, kuri spēj un kuriem patīk nodarboties ar t.s. cilvēces globālajām sociālajām
problēmām. Viņu smadzeņu darbības centrā ir cilvēces problemātika, izstrādājot Zemes
iedzīvotāju pastāvēšanas stratēģiju, gatavojot jaunu sociāli ekonomisko
formāciju modeļus, prognozējot nākotni un fiksējot tagadnes perspektīvās
tendences. Speciālajā literatūrā tiek minēts, ka šīs grupas uzmanības centrā
pašlaik (2020.g. un agrāk) ir projekts vārdā “<i>Global Redesign Initiative</i>”.
<o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Parasti pret šo specifisko grupu izturas
nievājoši. To apsmej par hipertrofēto ambiciozitāti būt pasaules valdniekiem.
Tāpat saista ar lielu bagātību. Piemēram, izplatīts ir viedoklis, ka Davosas
forums ir miljardieru klubs, vēloties kapitālismu pārvērst par “ieinteresēto
grupu” privātīpašumu. Tāpat izplatīts ir viedoklis, ka Davosā miljardieri lasa
lekcijas miljonāriem par vienkāršo ļaužu sūro dzīvi. Lielā mērā tā ir taisnība.
Bagātības faktors eksistē šajā specifiskajā grupā. To savas dzīves laikā
diriģēja D.Rokfellers. Tomēr nauda un manta noteikti nav galvenais. Švāba,
Kisindžera, nelaiķa Bzežinska biogrāfijā netiek runāts par viņiem piederošajiem
miljoniem vai miljardiem. Globālo sociālo problēmu analītika nav iespējama bez
adekvāta domāšanas veida, pasaules skatījuma, zināšanām un talanta.<o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kovida Derībā ir pateikta patiesība par “<i>new
normal</i>”. Par to grāmatas autori ir pelnījuši dziļu pateicību. Tagad vairs
nav jāprāto, ko vēlas intelektuāļu specifiskā grupa, kā arī “transnacionālie
finansisti” (D.Tramps), “naudas saimnieki”, “</span></span><i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">FAGMA”(Facebook, Amazon, Google, Microsoft, Apple)</span></i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> kopā ar “<i>Deep State</i>” un vakcinēšanas maniakiem
bilgeitsiem. Tagad vairs nav nepieciešams aptvert, <span class="a-size-extra-large">kas ir pandēmija un kādas būs pandēmijas sekas. Kovida
Derībā ir pateikta patiesība un konceptuāli izklāstīta cilvēces nākotne. Kovida
Derībā tāpat kā Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā tiek noslēgts līgums (derība)
starp divām pusēm. Ja Bībeles abās klasiskajās sastāvdaļās līgums tiek noslēgts
starp Dievu un tautu, tad Kovida Derībā līgums tiek noslēgts starp “<i>Covid-19</i>”
saimniekiem un cilvēci – globālās diktatūras, globālā fašisma objektu un
principā sava veida kovidvergiem bez cilvēka tiesībām un tādiem cilvēciskuma
atribūtiem kā pašcieņa, brīvības apziņa. <o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vairs nav vajadzīga arī atbilde uz jautājumu
“Kad tas viss beigsies?” vai “Kad beidzot atgriezīsimies normālā dzīvē?”.
Kovida Derībā ir izlasāma atbilde: “</span></span><i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Many of us are pondering when things will return to
normal. The short response is: never</span></i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">”. Atcerēsimies, “<i>never</i>” latviešu valodā tiek tulkots “nekad”.
Angļu valodā vēl varēja teikt “Never again!” – nekad vairs!<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tātad atgriešanās
cilvēciski cienīgā dzīvē nebūs nekad. Grāmatā tiek paskaidrots, ka pasaule
vairs nebūs agrākā pasaule. Kapitālisms ieņems jaunu formu, un būs jauni
privātīpašuma veidi. Transnacionālās korporācijas uzņemsies lielāku sociālo
atbildību, lai iesaistītos vispārējā labuma vairošanā, nabadzības pārvarēšanā,
nevienlīdzības izskaušanā, klimata izmainīšanā. Ja demokrātija un globalizācija
paplašināsies, tad nacionālajām valstīm vietas nebūs.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Grāmatas autori
ir sajūsmā par “<i>Covid-19</i>” pandēmiju. 2020.gada populārākā infekcijas
slimība burtiski spārno autorus. Viņi nekaunās par savu milzīgo sajūsmu, kas vispār
morāli nepieklātos pandēmiskās nelaimes mēnešos. Švāba kungs kopā ar līdzautoru
priecājas par pandēmiju. Pandēmija ir nākusi pašā laikā un kļūst radikāls
pagrieziens cilvēces globālajā trajektorijā. Pandēmijai ir kumulatīvs spēks,
nodrošinot kumulāciju – enerģijas koncentrēšanos vienā virzienā. Tas ir sen
lolots virziens. Ja pirms pandēmijas bija tikai projekts uz papīra, tad
pandēmija pēc 2020.gada 11.marta paver iespēju konkrēti rīkoties.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Grāmatas autori
aicina politiķus būt gataviem sastapties ar sabiedrības pretestību. Politiķiem
nāksies būt gataviem apspiest nemierus. Desinhronizācija (divu vai vairāku
nemainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja saistība starp
to norises laiku) starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību ir liela. Nebūs viegli
savaldīt sabiedrību, jo šoks ir grandiozs un sāpes ir nepanesamas. Švāba kungs
un viņa literārais kompanjons Mallera kungs mudina politiķus neatslābināt
ierobežojumus – neatcelt karantīnu, sociālo distancēšanos, jo viss tas notiek
cilvēku labā, ekonomiskās atjaunošanās labā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span class="a-size-extra-large"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">*Skat.: </span></span><a href="https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf"><span face=""Trebuchet MS",sans-serif" style="font-size: 12pt; mso-bidi-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">https://straight2point.info/wp-content/uploads/2020/08/COVID-19_-The-Great-Reset-Klaus-Schwab.pdf</span></a><span class="MsoHyperlink"><span face=""Trebuchet MS",sans-serif" style="font-size: 12pt; mso-bidi-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">.</span></span><u><span face=""Trebuchet MS",sans-serif" style="color: #333333; font-size: 12pt; mso-bidi-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"> <o:p></o:p></span></u></p>
<p class="MsoNormal" style="line-height: 14.4pt; margin-bottom: 0in;"><u><span face=""Trebuchet MS",sans-serif" style="color: #333333; font-size: 12pt; mso-bidi-font-family: "Times New Roman"; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><o:p><span style="text-decoration: none;"> </span></o:p></span></u></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></b></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></b></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></b></p><br /><p></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-15501389668787069062020-11-21T05:47:00.004-08:002020-11-21T05:47:36.617-08:00Vēstījums mīlestības civilizācijai <p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Romas pāvesta
2020.gada 3.oktobrī parakstītā enciklika “Fratelli tutti” noteikti ir respektabls
dokuments. To nākas lasīt, pārdomāt, komentēt, citēt, idejiski izmantot. Tas ir
respektējams dokuments ne tikai katoļiem, kuri, saprotams, pret Romas pāvesta
encikliku vismasveidīgāk un emocionāli vispatiesāk jūt bijību, atzīst un ievēro
tās saturu, rēķinās ar formulētajiem secinājumiem un izvirzītajām
rekomendācijām. Tajā pašā laikā nākas saprast, ka enciklika nav masu produkts.
Vatikāns to izplata arābu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu, poļu, portugāļu
valodā. Lai encikliku lasītu latviešu valodā, tā acīmredzot Latvijā kādam ir
jāpārtulko. Taču arī pēc tam dotais dokuments nekļūs masu lektīra. Tas nav
ticams gan dokumenta lielā apjoma dēļ, gan lietotās terminoloģijas un ietverto
konceptu dēļ. Enciklika no tās lasītāja prasa noteiktu sagatavotību. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Droši var teikt,
ka enciklika ir Romas pāvesta “privātais”<span style="mso-spacerun: yes;">
</span>žanrs. Šo žanru lieto tikai Romas pāvests. Tā tas tiek skaidrots arī
svešvārdu vārdnīcās.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Enciklika (lat.
encyclicus – riņķa, riņķveida) ir Romas pāvesta vēstījums, atklāta vēstule
garīdzniekiem un ticīgajiem svarīgākajos reliģijas, morāles un politikas
jautājumos.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Par “Fratelli
tutti” saturu var būt, tā teikt, tīri cilvēciska interese. Noderīgi zināt, ko
Romas pāvests saka par šodienas nebūt patīkamo un cilvēciski pilnvērtīgo dzīvi
Rietumu civilizācijas norieta laikmetā, eiropeīdu rases novecošanas un
izmiršanas laikmetā, globālisma vienpolārās pasaules ideoloģijas un
ģeopolitikas laikmetā, galu galā arī “Covid-19” dīvainās (mākslīgi uzspiestās)
pandēmijas laikmetā. Interesanti ir zināt, kādām globālo sociālo problēmu
nostādnēm Romas pāvests pievienojas, ko viņš neatzīst un pret ko viņš
uzdrošinās iebilst, kādas tendences un parādības viņam ir pieņemamas vai nav
pieņemamas. Tāpat ir svarīgi zināt par Romas pāvesta attieksmi pret reliģijas lomu
un iespējām mūsdienu pasaulē, kad akūti ir nepieciešams kāds spēks, kas gribētu
un prastu savaldīt neoliberālā transnacionālā finansu klana alkātību,
politiskās elites iracionālismu, akadēmiskās inteliģences postmodernistisko un
homoseksuālo šarlatānismu, “baltās” rases demogrāfisko nihilismu, sociālā
darvinisma fanu atklāto nekaunību, bilgeitsu dehumanizācijas “labdarības
projektus”. Eiropieši jau trīs paaudzes vergo ASV kolonizātoriem. Daudzās
valstīs par cilvēkiem vāc biometriskās ziņas un sastāda iedzīvotāju digitālas
kartotēkas. Katrā ziņā gribas izlasīt Romas pāvesta viedokli par to visu, kas
šodien kļuvis drauds un bieds Homo sapiens esamībā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Par “Fratelli
tutti” jau ir apjomīga analītiskā literatūra. To sagatavojuši speciālisti, kuri
gadiem ilgi zinātniski profesionāli atspoguļo Vatikāna darbību. Speciālistu
aprindās valda vienprātība par Romas pāvesta atklātu konsolidāciju ar šodienas
sociāli politiskajiem un morālajiem trendiem. Taču pats galvenais ir tas, ka
Romas pāvests par visu spriež kā agrā bērnībā kristietībā iesvētīts sekulārs
humānists. Turklāt viņš raksta laicīgajai auditorijai. Enciklikas adresāts ir
sekulārā pasaule. Tātad enciklikas autors ir laicīgs cilvēks,<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>un viņa dzīves pozīcija ir tipiski laicīga –
sekularizēta. Tā ir pasaulīga pozīcija. Šajā pozīcijā ir izslēgta reliģijas
ietekme.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saprotams, tas ir
pārāk radikāls novērojums par tāda līmeņa reliģisko darbinieku kā Romas
pāvests. Reliģiskā ietekme nekādā ziņā nav pilnā mērā izslēgta. Tomēr
aizdomāties par to ir liels pamats.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Fratelli tutti”
ir globāla sociāli politiskā deklarācija. Vēl var teikt – sociāli filosofiskā
publicistika. Tajā dominē sociāli politisko problēmu interpretācija. Enciklikā
tiekamies ar līderi pasaules sabiedriskajā domā. Dokuments ir sacerēts starptautisko
organizāciju dokumentu stilistikā, un tā saturs ir adresēts cilvēcei no t.s.
vispārcilvēciskās pozīcijas, bet nevis tikai no vienas konkrētas reliģiskās
konfesijas pozīcijas. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Fratelli tutti”
ir politiski utopisks teksts, kā tas ir pieņemts starptautisko organizāciju
dokumentos. Enciklikas autors cilvēces vēsturi skaidro utopiski abstraktā stilā
kā “mīlestības civilizācijas” celtniecību. Utopiski romantisks ir dokumenta
nosaukums itāļu valodā “Fratelli tutti” – “visi brāļi“. Enciklikas analizētāji
aicina pievērst uzmanību dokumenta nosaukumam. Jaunajā Derībā “brāļi” ir tikai
kristieši. Romas pāvestam visi ir “brāļi”. Pie tam viņš vārdu “brāļi” lieto arī
ekoloģiska panteisma (gribas teikt – pagānisma) nozīmē – “saules, jūras, vēja
brāļi”.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgalvojumam
“visi brāļi” nevar nebūt loģiskas sekas. Romas pāvests enciklikā aicina
saglabāt liberālo migrācijas likumdošanu, aicina maksimāli labvēlīgi izturēties
pret migrantiem. Viņs neko nesaka par migrantu integrācijas līdzšinējo
neveiksmīgo praksi, neko nesaka par integrācijas formām. Viņš neaicina sludināt
kristietību migrantu konglomerātā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Romas pāvesta
pozīcija ir antieiropeiska pozīcija. Ar tādu attieksmi pret migrāciju tiek
izskaloti Eiropas kultūras pamati un zūd jebkāda iespēja saglabāt Eiropas kultūru
tās vēsturiski klasiskajā veidā. Pāvests kritizē labēji konservatīvās kustības
un to centienus saglabāt Eiropu kā eiropeīdu kultūras un eiropeīdu
civilizācijas teritoriju. Pāvests labēji konservatīvās kustības nosauc par
“populisma” iemiesojumiem. Tātad viņš izmanto t.s. eiroglobālistu leksiku.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Romas pāvesta
pasaule ir plurālistiska pasaule. Viņa pārliecībā ir daudzas patiesības, un
kristietība ir tikai viena no patiesībām. Savukārt sociālā taisnīguma ieviešanu
un nostiprināšanu Romas pāvests nesaista ar reliģisko vērtību un morāles normu
saglabāšanu, bet gan ar šo vērtību un normu turpmāko izšķīdināšanu liberālajā
plurālismā. Enciklikā ir saglabāta uzticība globālismam. Romas pāvests aicina
veidot pasaules valdību, kas koordinēs starptautisko humanitāro jautājumu
risināšanu un vadīs planetāri globālos migrācijas procesus.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Romas pāvests
atzīst, ka uz Zemes sāpīgas problēmas ir migrācija, ekonomiskā nestabilitāte,
starptautiskā politiskā nestabilitāte, neiecietības pieaugums, nabadzība, bads,
rasisms, nevienlīdzība, netaisnība, sievietes tiesību ierobežošana, patērēšanas
egoisms un alkātība. Romas pāvesta centrālais ieteikums ir likvidēt kapitālisma
ekonomisko sistēmu, jo kapitālisms ir izsmēlis savas iespējas. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nevajadzētu
domāt, ka pāvests drosmīgi kritizē kapitālismu. Tā nav. Kapitālisma kritika
tagad ir moderns trends. Kapitālisma izsmeltību apzinās paši kapitālisma
saimnieki. Tiek apdomāti un apspriesti visdažādākie jaunas sociāli ekonomiskās
formācijas varianti. “Covid-19” pandēmija arī tiek uzlūkota kā piemērots
transformatīvais notikums pārejā uz jaunu sociāli ekonomisko formāciju. Pāvests
kritizē kapitālismu, kas nav spējīgs tikt galā ar masu epidēmiju.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-tab-count: 1;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-36312465020672477132020-10-30T03:07:00.004-07:002020-10-30T03:07:37.544-07:00Necivilizētības apliecinājums jeb neoliberālisma vandālisms <p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada oktobra asiņainajiem notikumiem Francijā
ir konkrēts izskaidrojums. Tas nav karikatūru zīmētāju un žurnāla galvenā
redaktora deģenerācijas apliecinājums. Tas nav Francijas prezidenta
etnopolitiskās nekompetences apliecinājums. Tas nav tikai atsevišķu cilvēku
morālā un profesionālā pagrimuma apliecinājums. Tas ir apliecinājums kaut kam
plašākam un kaut kam būtiskākam. Un, lūk, tas ir apliecinājums visas Rietumu
civilizācijas norietam, kad civilizētības vietā ārdās necivilizētība vārdā
“neoliberālisma vandālisms”.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu civilizācijas norieta laikā mainās
politiskās, ģeopolitiskās, garīgās kultūras saturs un formāti. Norieta laiks ir
radikālas pārejas laikmets. Tajā skaitā etniskās un rasu stratifikācijas krasu
izmaiņu laikmets eiropeīdu zemēs. Pirmkārt un galvenokārt etniskais un rasu dalījums
pamatīgi mainās Eiropā, kur sastopama rases dominenates maiņa. Demogrāfiskās
pārejas (1960-2050) beigās uz planētas “baltās” rases pārstāvis būs tikai katrs
desmitais cilvēks. Tā tas var būt arī Eiropā. Francijā jau tagad, 2020.gadā,
“baltajiem” francūžiem ir sajūta, ka “viņi ir visur”. Ar vārdu “viņi” ir domāti
citu tautu, rasu, citu reliģiju pārstāvji, galvenokārt nēģeri, arābi,
islāmticīgie – musulmani. Viņu skaits Francijā nav precīzi zināms. Tiek
nosaukti dažādi skaitļi un procenti.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ļoti nepatīkams ir viens apstāklis. “Baltie”
cilvēki Eiropā noveco, izmirst. Demogrāfiskā pāreja konsekventi dara savu,
visticamākais, kosmoloģiskās enerģijas diriģēto “darbu”. “Balto” cilvēku skaits
Eiropas zemēs neglābjami samazinās. Normāla dzimstība ir tikai Farēru salās.
Demogrāfiskais stāvoklis ir ļoti draudīgs. Bet tam var pretoties. Dzimstības
līmenis ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem. Protams, visvairāk ir atkarīgs no
politiskās gribas – katrā valstī realizētās demogrāfiskās politikas. Bet tam ir
vajadzīgas labas politiskās smadzenes – gudri politiķi. Taču ar Eiropas
politiķiem ir milzīgas problēmas. Ļoti nepatīkamā apstākļa autori ir Eiropas
politiķi. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kā zināms, pēc II Pasaules kara Eiropa
(vispirms Rietumeiropa, bet pēc 1990.gada visa Eiropa) kļuva ASV kolonija.
Eiropā reālā vara ir Baltam namam. Saprotams, Baltais nams simtprocentīgi
pārzina Eiropas politisko nomenklatūru. Tajā ietilpst vienīgi amerikāņiem
paklausīgi karjeristi. Viņi tradicionāli ir aplaimoti ar kompradora,
kolaboracionista gēniem, bez principiem, bez idejiskās patstāvības, nacionālā
patriotiskuma, kā arī bez labām politiskajām smadzenēm – labas profesionālās
kompetences un tajā skaitā labas etnopolitiskās kompetences, kas griezīgi
atsaucas uz mūsdienās ļoti aktuālo fenomenu vārdā “kultūru dialogs”.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Eiropas politiķu etnopolitika, “kultūru
dialoga” organizēšana, ir pamatīgas izgāšanās hronika. Viņi bezjēdzīgi
izkropļoja multikulturālisma koncepciju, kas XX gs. 70.-80.gados Rietumeiropā
pozitīvi ietekmēja “kultūru dialogu” migrantu lielā pieplūduma apstākļos.
Multikulturālisma koncepcija faktiski bija optimāls risinājums “baltajiem”, jo
viņiem ir nepietiekama dzimstība un tajā pašā laikā viņi neprot apturēt
“krāsaino” rasu miljonu ieplūšanu savās zemēs. Lai miermīlīgi sadzīvotu ar migrantu
miljoniem, nekas labāks par multikulturālismu nebija izdomāts. To XX gs.
70.-80.gados lieliski saprata daudzu Rietumeiropas valstu, Kanādas, Austrālijas
politiķi. Viss šausmīgi izmainījās pēc tam, kad Vācijas, Francijas, Itālijas
u.c. Eiropas valstu politiķi neprata apturēt milzīgos migrantu plūdus XXI gs.
sākumā. Kādu vajadzēja vainot, un bezspēcīgie politiķi ar Merkeli priekšgalā
visu vainu uzvēla multikulturālismam, kas bezsmadzeņu masu sabiedrības mutēs
kļuva lamuvārds. Īpaši dedzīgi multikulturālisms tika vajāts 2010.-2011.gadā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Katrs dzīves
veids sasaucās ar noteiktu cilvēka tipu; respektīvi, katru dzīves veidu realizē
noteikts cilvēciskais tips. Nevar būt tā, ka katra puse – dzīves veids un
cilvēciskais tips – eksistē atsevišķi: dzīves veids - atsevišķi, cilvēciskais
tips – atsevišķi. Abas puses ir koleratīvi vienotas – atbilst viena otrai.
Starp abām pusēm pastāv adekvātas attiecības. Cilvēks ir adekvāts dzīves
veidam. Cilvēkam piemīt adekvāta garīgā struktūra. Multikulturālisms kā mentālā
parādība arī ir adekvāta izpausme noteiktam cilvēciskajam tipam un noteiktai
dzīves realitātei – polietniskai un multikulturālai sabiedrībai. Indivīdu
kritiskā masa, kura izprot multikulturālismu kā jaunu mentālo
paradigmu/domāšanas veidu, jau ir pietiekami liela Rietumu civilizācijā. Taču
tā nav tik liela, lai pretotos un nepieļautu multikulturālisma izmantošanu
etnopolitiskajās manipulācijās. Tātad - lai novērstu praksi domāt vienu,
rakstīt otru, runāt trešo un darīt ceturto. Tātad – lai novērstu šizofrēniju etnopolitikā.
Šodienas etnopolitiķi vēl nespēj aptvert, ka līdzāssadzīvošanas paradigmu
vajadzēs institucionalizēt, jo nav un nebūs citas izejas. Cilvēku garīgi morālā
mobilizācija vēsturiski ir nepārtraukti mainījusies. Tā ir progresējusi, radot
arvien tolerantāku attieksmi pret svešajiem, citiem, otru cilvēku. Morālā
mobilizācija no pašaudzināšanas un pašdisciplīnas viedokļa ir bijusi ļoti
liela. Cilvēki savā laikā nepazina ne to, ko mēs tagad saucam par darba ētiku
un bioētiku, ne to, ko šodien modīgi dēvējam par korporatīvo sociālo atbildību.
Arī vārds „multikulturālisms” ir ļoti jauns vārds.*<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>No Eiropas
politiķiem Francijas prezidents ir deģeneratīvi nolaidies viszemāk. Tik zems
līmenis nav sastapts arī pasaules mērogā. Runa nav tikai par etnopolitiskajām
kroplībām. Francijas prezidents apliecina kaut ko daudz sliktāku. Turklāt viņš
acīmredzot droši apzinās “aizmuguri”; proti, to, ka viņš nav vienīgais un viņa
ārprātīgo pozīciju atbalsta arī citi kolēģi citās zemēs. Baltais nams viens no
pirmajiem atbalstoši noglaudīja Francijas prezidentu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Noteikti
tiekamies ar necivilizētību. Ņirgāšanās par reliģiju neietilpst civilizētībā.
Civilizēts cilvēks saprot, ka nedrīkst izsmiet reliģiju. Civilizēta cilvēka
morālais imperatīvs ir iecietība (tolerance) pret citu cilvēku valodu, mākslu
un literatūru, reliģisko ticību, kultūras vērtībām, jūtām. Civilizētas
sabiedrības garīgās evolūcijas rezultāts ir tolerance, bet nevis konfliktu
izraisīšana, nacionālā naida un reliģiskā naida uzkurināšana. Civilizēta sabiedrība
ir humanitātes sabiedrība, bet nevis humanitātes noziedzības sabiedrība.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Francijā
(faktiski ne tikai šajā zemē) politiskās elites etnopolitiskās izdarības ir
sabiezējušas neoliberālisma vandālismā. To ir veicinājis neoliberālisms ar savu
pseidoliberālismu, divām kritēriju skalām cilvēktiesību jautājumos, patiesības,
garīguma nihilismu, globālisma naidu pret suverenitāti, brīvību.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nākas atgādināt,
ka svešvārdi “barbarisms” un “vandālisms” ir atvasināti no franču valodas.
Barbarisms (fr. <i>barbarisme</i>) ir rupjība, nežēlība, kultūras trūkums,
civilizētības trūkums. Grieķu vārds “<i>barbarismos</i>” (nozīmē: svešai
valodai raksturīgs) attiecas uz valodu – nevēlamiem aizguvumiem, kurus sauc par
barbarismiem. Piemēram, daudzi aizguvumi no angļu valodas ir barbarismi.
Vandālisms (fr. <i>vandalisme</i>) ir mežonīga postīšana, kultūras vērtību
iznīcināšana.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Skat. eseju “Multikulturālisma būtība”: <a href="https://neprgr.blogspot.com/2019/05/multikulturalisma-butiba.html">https://neprgr.blogspot.com/2019/05/multikulturalisma-butiba.html</a>.
<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNormal"><o:p> </o:p></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-65530188913419813812020-10-27T02:26:00.000-07:002020-10-27T02:26:02.459-07:00Informācijas vakuums un informatīvais nihilisms <p></p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu
civilizācijas ļaudis jau vismaz 100 gadus tiek iepriecināti par godu un laimi dzīvot
informācijas laikmetā. Tāda iepriecinājuma reālais aizsākums bija masu
komunikācijas līdzekļu izveide atbilstoši masu sabiedrības vajadzībām XIX gs.
nogalē. Ilgu laiku “baltās” rases ļaužu masām informāciju galvenokārt piegādāja
prese, informējot par notikumiem gan savā zemē, gan citās zemēs un pat citos
kontinentos.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu
civilizācijas ļaudīm vienmēr ir paticis dzīvot informācijas laikmetā. Līdz XX
gs. 60.gadiem viņiem pat prātā neienāca neuzticēties mediju sniegtajai
informācijai. Uzticība žurnālistiem bija stabila. Cilvēkiem patika būt labi informētiem.
Viņi zināja senas patiesības: valda tas, kurš ir vislabāk informēts; visdārgākā
prece ir informācija.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Jauns lepnības
vilnis par dzīvi informācijas laikmetā uzplūda sakarā ar TV attīstību, bet XX
gs. beigās sakarā ar datora un interneta nostiprināšanos komunikācijā –
informācijas pārraidē.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Neuzticība mediju
translētajai informācijai Rietumu civilizācijā sākās pēc II Pasaules kara
sakarā ar “aukstā kara” ideoloģiskās propagandas batālijām starp “kapitālisma
pasauli” un “sociālisma pasauli”. Katra no tām centās sociumu pārliecināt par
savas dzīves pārākumu, daudz nerūpējoties par slavētā pārākuma argumentu
atbilstību īstenībai. Attīstoties starptautiskajam tūrismam un garīgās kultūras
sakariem starp abām tik tikko minētajām “pasaulēm”, arvien lielāka sabiedrības
daļa savām acīm pārliecinājās par medijos sniegtās informācijas neatbilstību
reālajam stāvoklim.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Neuzticība mediju
translētajai informācijai kulmināciju sasniedza XXI gs. desmitajos gados. Vārds
“kulminācija” nav pārspīlējums. Patiešām ir sasniegta visaugstākā pakāpe,
vislielākais kāpinājums. Informācijas laikmetā ir iestājies izšķirošais posms,
kad neuzticība informācijai ir totāla masveidīga parādība. Sliktāk vairs nevar
būt. Teiksim, 2020.gadā Rietumu civilizācijas ļaudis neapšaubāmi dzīvo
informācijas laikmetā bez informācijas. Konstatējams informācijas vakuums. Tas
ir paradokss. Taču tā ir skaudra patiesība. Informācijas vietā ir
falsifikācijas – apzināta sagrozīšana, izkropļošana, viltošana. Medijos dominē
meli, “feiki”, “influenceru” un “troļļu” izdomājumi, “ekspertu” un “padomnieku”
idejiski tendenciozi komentāri, politiķu demagoģija un idiotija, “profesoru”
šarlatānisms, “nācijas tēvu” glamūrīgais pseidointelektuālisms utt. Žurnālistu
autoritāte ir nulles līmenī. Žurnālistikas profesija un žurnālista darbs
asociējas ar prostitūciju. Žurnālisti ir informācijas vakuuma tehniķi ar
specifisku vakuuma tehnoloģiju.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XXI gadsimtā
“aukstais karš” turpinās. Pēc “sociālisma pasaules” sagraušanas principā nekas
nemainījās Rietumu civilizācijas “informācijas frontē”. “Kapitālisma pasaule”
uzvarēja “aukstajā karā”, taču karot nepārstāja un informatīvi ideoloģiskos
resursus pavērsa pret Krievijas Federāciju, Ķīnu, Irānu. Rietumu civilizācija
un tās līderis ASV nevar eksistēt bez ienaidnieka un cīņas ar ienaidnieku.
Iemesls tam ir klasisks. Rietumu civilizācija iet bojā un tai ir vajadzīgs
kāds, kam uzvelt vainu par savām likstām. Tā tas cilvēces vēsturē ir bijis
vienmēr. Vaina bieži ir uzvelta ebrejiem. Latvieši vainu uzveļ krieviem. Amerikāņu
politiskā elite visjaunākajā laikā vainu uzveļ ķīniešiem. Tas ir saprotams.
2007.gadā Ķīna kļuva pasaulē pirmā ekonomika, ņemot vērā ražošanas reālo
sektoru, bet 2013. gadā Ķīna kļuva pasaulē pirmā ekonomika, ņemot vērā
iekšzemes kopprodukta apjomu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nākas atgādināt,
kas ir informācija. Dzīvojot informācijas laikmetā bez informācijas, daudzi pat
var nezināt atbildi uz jautājumu “Kas ir informācija?”.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Pie tam svarīgs
ir viens drūms apstāklis. Informācijas deficītu informācijas laikmetā nenosaka
tikai tāds faktors kā “aukstais karš” ar tā manipulācijām informācijas segmentā.
Tagad eksistē vēl viens faktors – cilvēku morāli tikumiskais pagrimums.
“Baltās” rases inteliģences masveida deģenerācija ir veicinājusi parādību, kuru
nākas dēvēt par <b>informatīvo nihilismu</b>. Tas ir nihilisms, kas saistīts ar
informāciju, pret to izturoties necienīgi un bezatbildīgi, neuzskatot informāciju
par vērtību un nekaunoties falsificēt informāciju. Medijos tagad var strādāt
vienīgi morāli nestabili elementi bez elementāras sociālās atbildības un
elementāras cieņas pret informāciju un savu profesiju. Jēdzienus “žurnālistika”
un “žurnālists” nedrīkst vairs lietot. Tos nākas aizstāt ar citiem
apzīmējumiem. Piemēram, nekādi jēdziens “žurnālists” nevar tikt attiecināts uz
cilvēku (faktiski – necilvēku*), kurš apzināti dibina “mediju”, lai tajā anonīmi
nomelnotu un denuncētu līdzcilvēkus un tādā hiperamorālā veidā pelnītu sev
naudu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ar svešvārdu
“informācija” (lat. <i>informatio </i>– izskaidrojums, izklāsts) apzīmē ziņas,
datus, ko cilvēks vāc, apstrādā, glabā, tiražē un nodod cits citam. Zinātne
pret jēdzienu “informācija” izturas kā pret diskutablu jēdzienu, jo nav
iespējams izstrādāt universālu informācijas definīciju. Informācija tiek dažādi
definēta atkarībā no cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas sfēras. Taču
tajā pašā laikā universāla iezīme eksistē. Informācija vienmēr ir zināšanas,
informācijas pamatā vienmēr ir noteiktas zināšanas. Tātad ļoti ļoti būtisks
cilvēciskuma atribūts. Cilvēks bez zināšanām nevar eksistēt. Informācijā
atspoguļotajām zināšanām ir eksistenciāla sūtība. Bet tas nozīmē, ka tie, kuri
ņirgājas par informāciju, reizē ņirgājas par zināšanām. Tie indivīdi, kuri
piedalās informācijas falsifikācijā, reizē piedalās zināšanu falsifikācijā;
respektīvi, cilvēciskuma degradācijā, apdraudot cilvēka eksistenciālās iespējas.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Analizējot un
vērtējot visas nebūšanas ap informāciju, noteikti jāņem vērā attieksme pret
patiesību un attieksme pret cilvēka viedokļa suverenitāti. Rietumu
civilizācijas bojā ejas etapā ir radikāli izmainījusies ideoloģiskā attieksme
pret patiesību un cilvēka viedokli. Masu sabiedrībai tiek iezombēts, ka
patiesība neeksistē un iespējamas daudzas patiesības. Tas atsaucas uz cilvēka
viedokli; proti, patiesības plurālisms (koncepcija, ka viss esošais sastāv no
vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām,
pat nesaderīgām teorijām) stimulē viedokļu plurālismu, jo katram cilvēkam ir
tiesības uz savu viedokli. Turklāt tiek iestāstīts, ka zināšanas nav tik
svarīgas. Svarīgākais ir viedoklis. Tāpēc informācijas kvalitāte nav aktuāla un
nav vajadzīgs rūpēties par informācijas (zināšanu) patiesumu, objektivitāti. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pret informācijas
(zināšanu) objektivitāti vairs neizturas kā pret vērtību – tādu uzskatu,
rīcību, kas atbilst īstenībai, ir brīvi no subjektīvas attieksmes,
aizspriedumiem, stereotipiem. Ja sabiedrībā nav cieņā patiesība, objektivitāte,
tad sabiedrībā nav cieņā arī informācija, zināšanas. Tas ir loģiski. Cilvēkiem
ir vienalga un viņi netiecas zināt, vai pasauli, piemēram, izmaina “<i>Covid-19</i>”
jeb “<i>Covid-19</i>” tiek izmantots kā<i> </i>transformatīvais notikums**
pasaules izmainīšanai saskaņā ar noteiktu modeli. Tāpat nav velmes zināt, vai
2020.gada 11.martā izsludinātajai pandēmijai bija reāls iemesls jeb nebija
nekāda vajadzība tracināt cilvēci. Liela loma nevar būt arī informācijai
(zināšanām) par to, ka Rietumu civilizācijā 500 gadu laikā ir vairākkārt
mainījušies līderi, un neviens līderis nevarēja pretendēt uz mūžīgu
pastāvēšanu. Tas joprojām ir aktuāli, un tas ir jāņem obligāti vērā, ja
negribam baudīt “falšu” mūsdienu pasaules ainu. Pirmā līdere bija Portugāle,
pēc tam Spānija, Holande, Lielbritānija, bet tagad ASV, kuras tagadne un
nākotne vairs nav cerīgi gaiša un daudzsološa. “Dolāra impērijas” gals nav
tālu. Tas ir jāsaprot, kaut gan modē nav sen pārbaudīta atziņa: tie cilvēki,
kuri izvairās zināt un analizēt, pirmie kļūst zombēšanas objekti un melu upuri.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">*Skat. pamfletu “Necilvēks” </span><a href="http://sisenipamfletucikls.blogspot.com/2020/08/necilveks.html"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">http://sisenipamfletucikls.blogspot.com/2020/08/necilveks.html</span></a><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">**Skat.: </span><a href="https://postciv.blogspot.com/2020/07/transformativs-notikums.html"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">https://postciv.blogspot.com/2020/07/transformativs-notikums.html</span></a><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></b></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><span style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p><br /><p></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-3770963631998169262020-10-16T07:57:00.000-07:002020-10-16T07:57:02.199-07:00Politiskās apziņas ačgārnības<p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu civilizācijas inteliģences kādas
daļas intelektuālajam sabrukumam ir universāls vēriens. Intelektuālais
sabrukums izpaužas dzīves visos procesos. Taču ikvienam sociāli aktīvam un
saprātīgi vērīgam cilvēkam tas visuzskatāmāk ir redzams politikā – valstu
politiskās elites rīcībā. </span><span lang="RU" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;">С</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">ilvēki, kuri domājoši seko līdzi politiskajai dzīvei savā
valstī un citās valstīs, noteikti tiekas ar politikas bezjēdzību, kaut kādu <i>Homo
sapiens</i> neatbilstošu domu gaitu, zinātnisko un tajā skaitā politoloģisko
atziņu ignorēšanu, kognitīvi nepilnīgas un profesionāli nekompetentas gribas
uzspiešanu sabiedrībai. Tas attiecas ne tikai uz “<i>Civid-19</i>” pandēmijas
laikā politiķu uzspiesto absurdo karantīnu, masku nēsāšanu, attālināto darbu,
attālinātajām mācībām, pašizolāciju. Problēma ir daudz dziļāka. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Visjaunākajā laikā (aizvadītajos apmēram 10
gados) tiekamies ar politikas totālu sabrukumu. To ķēmīgi apliecina politiskās
apziņas pretdabiskums, novirze no idejiskās normas un idejiskās konsekvences
neievērošana. Rietumu civilizācijā tiekamies ar politiskās apziņas perversijām
– ačgārnībām (lat. <i>perversus </i>– apgriezts, ačgārns). Teorētiskās
batālijas vairs neeksistē. Ne velti tiek ironizēts, ka politikas teorētiskie
jautājumi tika pēdējo reizi apspriesti Ļeņina un Martova laikā, bet vienīgais
un pēdējais politikas teorētiķis Rietumeiropā bija Karls Šmits (<i>Carl Schmitt
</i>1888-1985), kuru speciāli noklusēja, lai viņš ar savām politoloģijas
gudrībām nemaisītos pa kājām jauno laiku politiķu ekselencēm.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Politiskās apziņas perversijas var iedalīt
divās daļās. Vienā daļā ir iekļaujama politika bez politiskās
konceptualizācijas – politiskās mācības. Tas nozīmē, ka politiskajās
organizācijās (partijās) visu nosaka nevis klasiskās politiskās mācības, bet
pilnīgi kaut kas cits, kas vienīgi ir primitīvi un retoriski nomaskēts ar
politisko frazeoloģiju, bet īstenībā pilnīgi nemaz nav saistīts ar valsts
politisko vadīšanu, reālu politisko darbību politikas vēsturiski tradicionālajā
formā. Šajā daļā ir iekļaujamas visspilgtākās kriminālā kapitālisma zemes
(Krievija, Latvija u.c.) ar organizētās noziedzības brīvību. Kriminālā
kapitālisma zemēs valstiskuma pamatā ir nevis konceptualizēta politika, bet gan
organizētās noziedzības tehnoloģiskie “koncepti” (korupcijas un zagšanas
shēmas, oligarhu intereses u.tml.). Latviešu inteliģences politiskā apziņa
pilnā mērā atbilst kriminālā kapitālisma prasībām. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>P</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">olitiskajā apziņā
ļoti svarīgs moments ir attieksme pret politisko mācību un tās pārstāvēto
politisko partiju, kā arī attieksme pret politisko partiju skaitu un to sociāli
politiskajiem uzskatiem. Latviešu inteliģence vienmēr ir atbalstījusi partiju
lielu skaitu. Pirms kara LR bija vairāk kā simts partijas un politiskās
apvienības. Tagad to skaits nav tik liels. „Vikipēdijā” lasāma šāda
informācija: „<span style="background: white; color: black;">2016. gada novembrī
Latvijā bija astoņas partiju apvienības un 65 partijas, 14 no tām bija uzsākts
likvidācijas process”. <o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Ja ar latviešiem tiktu veikta saprātīga politiskās apziņas „dresūra”,
tad LR nekad nebūtu tik liels partiju skaits. Lielais partiju skaits liecina
par politiskās apziņas greizumu. Latviešiem neviens nav palīdzējis saprast un
ņemt vērā, kāpēc Rietumu attīstītajās valstīs kultūras politisko segmentu
praktiski diriģē tikai 2-3 partijas. Latviešiem neviens nav ieskaidrojis, ka
partiju skaits ir organiski atkarīgs no politisko mācību skaita, bet nevis no
oligarhu un kriminālo bandu skaita. Un, lūk, politiskās mācības Rietumu
civilizācijā ir tikai trīs – sociālisms, liberālisms un konservatīvisms. Katra
no šīm klasiskajām mācībām dod priekšroku noteiktam valsts politiskajam
režīmam. Sociālisms līdz šim ir devis priekšroku totalitāram (proletariāta
diktatūras) režīmam, liberālisms – liberālās demokrātijas režīmam, bet
konservatīvisms – autoritāram režīmam. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Politiskās mācības un valsts politiskā režīma konverģence atspoguļojas
partiju nosaukumā. Normālās valstīs nav iespējami tādi debili nosaukumi kā
„Gods kalpot Rīgai”, „No sirds Latvijai”, „Kam pieder valsts”, „Progresīvie”,
„Rīcības partija”, „Mūsu izvēle”, „Par prezidentālu republiku”, jaunākais
pavļutiskais debilisms – „Mēs esam par”. Izteikti kropla kroplība un pilnīgi
kroplas politiskās apziņas reprezentantu atbalstīta ir dažu neliešu
nelietīgajām vajadzībām uzstutētā „Jaunā konservatīvā partija”. Nav saprotams,
ko nozīmē epitets „jaunā”. Savukārt programmā nav pat smakas no
konservatīvisma. 2020.gada novembrī tiek plānots izveidot “kabatas partiju”,
kurai visprecīzāk piestāvēs nosaukums “Latviešu neliešu partiju”. Medijos
regulāri propagandētais nelietis Gobzems apvienos vienā organizācijā latviešu
neliešus.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Politiskās apziņas perversiju otrajā daļā iekļaujamas kolosālās
ačgārnības politiskajā konceptualizācijā, visu apgriežot otrādi bezatbildīgi
izmantotajā politiskajā mācībā. Tas attiecas uz 1) t.s. “kreiso” un “labējo”
politisko orientāciju, 2) antifašisma interpretācijas kroplībām un 3)
demokrātijas interpretācijas kroplībām.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Politikas un politiķu iedalījums “kreisajos” un “labējos” sākās franču
revolūcijas laikā Nacionālajā sapulcē (1789 -1791). Zālē pa kreisi sēdēja
radikāļi, kuri visu vēlējās mainīt. Pa labi sēdēja konservatīvie, kuri visu
centās saglabāt. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>“Kreisā” politiskā orientācija tradicionāli asociējas ar sociālisma
politisko un ekonomisko mācību. Tās pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda
valsts iekārta, kurā galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā kopīpašumā,
sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu, kā arī notiktu virzība uz
cilvēku pilnīgu sociālo vienlīdzību. “Kreisā” politiskā orientācija asociējas
ar Marksu, Engelsu, marksismu-ļeņinismu, kas sociālismu uzskata par
komunistiskās iekārtas pirmo fāzi.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>“Kreisā” politiskā orientācija asociējas ar sociāldemokrātiju. Tas ir
politisks virziens, kas kā strādnieku kustība radās XIX gs. otrajā pusē un kura
mērķis ir demokrātiska sociālistiskās iekārtas izveidošana pakāpenisku reformu
ceļā. Sociāldemokrātisms kā sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība Rietumu
civilizācijā bija plaši izplatīts pēc II Pasaules kara līdz 70.gadiem.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>“Kreisa” politiskā orientācija raksturīga eseriem – sociālistiem
revolucionāriem. Krievijā XX gs. sākumā bija eseru partija. Tās programmā tika
izvirzīts mērķis izveidot demokrātisku republiku ar politisko un cita veida
brīvību. Eseru partijas deklarētā galvenā cīņas forma bija individuālais
terors.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Vēl “kreisa” politiskā orientācija ir t.s. trockismam, kas pastāv arī
mūsdienās. Trockisms ir politiskā kustība un ideoloģija, kuras dibinātājs bija
Ļ.Trockis. Trockisma viens no pamatmērķiem ir sociālistiskās revolūcijas
īstenošana visā pasaulē.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="RU" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-color-alt: windowtext;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext;">Politiskās apziņas sabrukums “kreisajā”
politiskajā orientācijā ir nonācis līdz absurdam un šizofrēnijai. No vienas
puses “kreisie” turpina internetā un no tribīnes izmantot sociālisma retoriku,
taču no otras puses dzīvē praktiski atbalsta visreakcionārākos pasākumus, kam ar
sociālisma mācību nav nekā kopēja. Sabiedrība “kreiso” politisko orientāciju
saista ar visu cēlo, patieso un labo – humānismu, sociālo taisnīgumu, cilvēku
savstarpējo cieņu un uzticību, brīvības un neatkarības respektēšanu. “Kreisie”
tiek uzskatīti par gaišajiem spēkiem sociumā. Taču tagad “kreisie” rīkojas
pretēji. Tā, piemēram, Eiropas visas sociālistiskās un komunistiskās partijas
2011.gadā atbalstīja NATO militāro intervenci Lībijā. </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka
militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. “Kreisie” to atbalstīja.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Kreisie”
atbalsta ne tikai militāras intervences. “Kreisie” atbalsta postmodernismu,
neoliberālismu, globālismu, homoseksuālismu, divkosīgo politkorektumu, dubultos
standartus cilvēktiesībās, valstu suverenitātes graušanu. ASV it kā “kreisā”
nēģeru kustība “<i>Black Lives Matter”</i>(<i>BLM</i>) un 2005.gadā dibinātais
klubs “Demokrātiskā alianse” “progresīvas sabiedrības” celtniecībai atbalsta
seksuālās minoritātes. <i>BLM</i> darbība vispār ir haotiski perversa. No
vienas puses <i style="mso-bidi-font-style: normal;">BLM</i><span style="mso-bidi-font-style: italic;"> aizstāv sociālo taisnīgumu, vēlas “atcelt
kapitālismu” un to nomainīt ar “komunismu”. Taču no otras puses </span><i style="mso-bidi-font-style: normal;">BLM</i> agresīvi vēršas pret
kristiānisma-jūdaisma ģimenes koncepciju, aicina sadedzināt Bībeli, kā normu
atzīst viendzimuma indivīdu seksuālās attiecības.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Kreiso”
vēsturiskā loma un vēsturiskais liktenis nav apskaužams. “Kreisos” vienmēr (arī
tagad) ir izmantojusi lielburžuāzija. “Kreisie” politiskie spēki vienmēr ir
bijuši vairāk vai mazāk slepeni saistīti ar “labējiem” politiskajiem spēkiem,
kuri vēlas mainīt politisko iekārtu un šajā ziņā izmanto “kreisos”. Tā tas, piemēram,
bija XX gs. sākumā Krievijā, kur rotšildi finansēja ebreju eserus un
trockistus, lai gāztu carisko iekārtu. Rotšildi finansēja sociāldemokrātisko
kustību Rietumeiropas valstīs, lai panāktu sev izdevīgu finansiālo politiku.
Dažkārt finansētie “kreisie” spēki atbrīvojas no “sponsoru” kontroles un
atsakās sagraut valsti. Nepaklausīgs bija Ļeņins, Hitlers. “Kreisie” ņēma
naudu, taču nekad nenodeva savu politisko mācību un tās idejiskos principus.
Visjaunākajā laikā tā vairs nav. “Kreisie” ņem naudu un praktiski rīkojas
idejiski nekonsekventi, apliecinot sevi kā politiskie konformisti,
kolaboracionisti.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Milzīga
samudžinātība ir fašisma-antifašisma sfērā. Fašisms ir galēji “labēja”
politiskā kustība un patstāvīga ideoloģija. Fašisms atzīst diktatorisku režīmu,
militarizētu nacionālismu, antiliberālismu, antikomunismu, ekspansionismu,
nicina demokrātiskas vēlēšanas, ciena elites kundzību, pat var pieļaut rasismu
un genocīdu. Visjaunākajā laikā tā ir izveidojies, ka tik tikko uzskaitītos
fašisma politiskos un ideoloģisko dārgumus atbalsta arī tie politiskie spēki,
kuri sevi prezentē kā antifašistisko veidojumu. Uzskatāmi tas attiecas uz ASV
“antifašistiem” (“antifa”). Viņi pulcējas marginālās grupās ar dīvainu
sociālisma izpratni un cīņu pret imperiālistisko ekspluatāciju. 2020.gadā
“antifa” dedzīgi vēršas pret valsts prezidentu Trampu. Īstenībā “antifa” pati
ir šodienas fašisma avangards, naidīgi nostājoties pret brīvību, mieru,
uzplaukumu. “Antifa” ir kļuvusi militarizēta kustība un terorisma izraisītāja.
“Antifa” skandē, ka ir “sociāli revolucionāras pašaizsardzības” kustība pret
“labējiem”, kaut gan reāli ir tipiski “labējs” politiskais spēks.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumeiropas un
īpaši anglosakšu politiskajā slānī vārdam “demokrātija” ir sakrāla aura. Ar šo
vārdu ir lieliski izdevies nomaskēt reālo varu, jo, lūk, bija taču
demokrātiskas vēlēšanas. Tajās pilsoniskās sabiedrības elektorāts demokrātiskā
veidā ievēlēja valsts politisko varu. Rietumu aristokrātija un buržuāzija<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>ļoti ienīst sociālismu. Tas notiek tāpēc, ka
sociālistiskais pasaules uzskats neatzīst svēto govi vārdā “demogrātija”, jo tā
tautai nedod nekā derīga, bet tikai viltīgi rada ilūziju par izvēles iespējām.
Tie politiķi un viņu izpalīgi, kuri zombējoši atsaucas uz demokrātiju,
patiesībā ir “labējie” ar sociālās kundzības un sociālās hierarhijas
dievināšanu. Populārais salikums “liberālā demokrātija” praktiski ir valstu
suverenitātes likvidētāja, transnacionālo korporāciju varas atbalstītāja,
tukšpauru mānekļa “atvērtās sabiedrības” “viedokļu plurālisma” un “tolerances”
slavētāja.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><o:p> </o:p></span></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-62457523793377435822020-10-08T06:33:00.005-07:002020-10-08T06:33:52.986-07:00Homo sapiens radikālā emancipācija<p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Civilizācijas
norieta apstākļos dzīves satura apguve ar prātu (intelektualizācija) un
zinātniski teorētiski (scientizācija) nebeidzas. Civilizācijas norieta
apstākļos intelektuālā vēsture turpinās, un intelektuāļu veiktā dzīves satura jēgpilnā
intelektualizācija un scientizācija nemazinās. Saglabājas nepieciešamība
palīdzēt sociumam atbrīvoties no ilūzijām un maldiem, ieviešot sabiedriskajā
apziņā un sabiedriskajā domā noteiktu sistematizētu izpratni par reālajiem
procesiem, dominējošajiem konceptiem un tendencēm, prognozētajām perspektīvām.
Saprotams, civilizācijas norieta apstākļos eksistē dzīves satura potenciāli intelektualizēti
un potenciāli scientizēti impulsi, kas stimulē intelektuāļu radošo aktivitāti. Citiem
vārdiem sakot, dzīves saturā ir analītiski izaicinošas un analītiski iedvesmojošas
parādības. Civilizācijas norieta apstākļos intelektuāļi tāpat kā agrāk var būt
sociuma angažēti (“izkalpināti”) analītiķi, sublimējot savu individuāli
subjektīvo kognitīvo kaislību par labu sabiedrības kolektīvajai ideju cīņai un sabiedrības
kolektīvajai ideju vēsturei. Respektīvi, civilizācijas norieta apstākļos
saglabājas sublimācija – cilvēka zemāko, intuitīvo un instinktīvo tieksmju
enerģijas pārvēršanās augstākā psihiskajā enerģijā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Civilizācijas
noriets nevar sevī neietvert regresu – atpakaļvirzību, atgriešanos zemākā
attīstības līmenī, pāreju no augstākām attīstības formām uz zemākām attīstības
formām, pasliktināšanos, pagrimumu, panīkumu, apsīkumu, vilšanos, spēju un
spēka zudumu, diskursu un naratīvu muļķības, primitīvi ideoloģiskas pamācības
u.tml. Ja tas viss nebūtu, tad nenāktos konstatēt civilizācijas norietu. Civilizācijas
norieta apstākļos cirkulē antiprogresīvi kodi un metaforas. Taču tajā pašā
laikā ir iespējama zināma regresa teleoloģija – mācība par īstenības
mērķtiecību, īstenības procesu iekšējo cēlonību. Pret regresu var izturēties kā
likumsakarīgu maģistrālu virzību cilvēces vēsturē. Regresa aloģismā var
izpausties vēsturiskā loģika. Regress nav nākotnes katastrofa, jo tas ar savu
regresīvo restaurāciju un sociokulturālajām aplikācijām ir graujoši tendēts uz
pagātnes un tagadnes fenomeniem. Regresam tiešā veidā nākotne nav pieejama.
Regress var ietekmēt nākotni vienīgi ar pagātnes un tagadnes izpostīto fenomenu
starpniecību. Bet tas arī var notikt vienīgi tajā gadījumā, ja nākotnei ir
vajadzīgi regresa izpostītie fenomeni.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Neapšaubāmi,
regresivitāte visvairāk ir sastopama tajos progresīvajos segmentos, kuri ģenerē
un stabilizē civilizāciju, sociumu izvedot no mežonības vai barbarisma
civilizētā dzīvē. Tādi progresīvi segmenti ir intelektualizētais un scientizētais
dzīves saturs un tā noformētāji – intelektuāļi kā īpaša tipa sociālie aktori.
Pats par sevi ir saprotams, ka intelektuāļi būs civilizācijas norieta
kompetentākie kritiķi. Viņus nākas noniecināt un ignorēt. Tam tiek koncentrēta
norieta regresīvās enerģijas prāva daļa. Tādējādi viena no problēmām, ar kurām
tiekas intelektuāļi civilizācijas norieta apstākļos, attiecas uz viņu sociālo
prestižu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nav grūti
saprast, ka civilizācijas norieta apstākļos sabiedrības intelektualizācijas un
scientizācijas alkas ievērojami mazinās. Sabiedrībā atslābst interese par
zinātni, izglītību, laikmeta konceptuālo un māksliniecisko interpretāciju, kā
arī <i>Homo sapiens</i> atdziest <i>Homo politicus</i> gars, vairs necenšoties
aizsargāt brīvības liberāli konstitucionālās vērtības un valsts demokrātisko
dizainu. Parlamentārās koalīcijas koleģialitātes vietā tiek gaidīta plebiscīta
dzemdētas vadonības demokrātija, nepieļaujot demokrātiju bez “stingras rokas”.
Modē nāk aklamācija – lēmumu apstiprināšana ar balsotāju izsaucieniem
(kliedzieniem) bez balsošanas. Regresīvā gara pārņemtajiem cilvēkiem nav
vēlēšanās saudzēt sabiedrības elitāri demokrātisko struktūru ar tās meritokrātijas
principu. Demonstratīvas vienaldzības un mietpilsoniska cinisma objekts kļūst
brīva indivīda ideja, bez kā nav iespējams intelektuāļa statuss. Rupji
vaļsirdīga, nekaunīga, izaicinoši nicinoša izturēšanās ir sastopama ne tikai
pret intelektuāli apdāvinātiem cilvēkiem, bet arī pret labestību, garīgumu,
ideālismu, ideāliem, kultūras vērtībām, vispārpieņemtām tikumības un
pieklājības normām. Civilizācijas norieta laikā izveidojas unikāla sociāli
morālā vide, kas prasa analīzes oriģinālas metodes un hipotēzes ar unikāliem
vēsturiski teorētiskajiem modeļiem. Katrā ziņā nākas saprast, ka ar cilvēku
notiek kaut kas radikāls un nepierasts. Cilvēks kardināli izmainās.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēks tāpat kā
viss dabā nestāv uz vietas. Arī cilvēkam ir gods būt dinamiskai<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>būtnei un apliecināt evolūcijas procesu –
antropoģenēzi. Par šo procesu zinātne sāka interesēties tikai XVIII gadsimtā.
Valda uzskats par cilvēka bioloģisko nemainību. Cilvēks gadu tūkstošos bioloģiski
nav mainījies. Taču tā ir puspatiesība, jo cilvēka evolūciju ietekmē mutācija –
genoma izmaiņas iedzimtības rezultātā. Mutācija<span style="mso-spacerun: yes;">
</span>nekad neizzūd. Tagad zinātne ir noskaidrojusi, ka vidēji katrs bērns
saņem apmēram 70 jaunas mutācijas; 80% no tēva un 20% no mātes. Zinātne tāpat
ir novērojusi gēnus, kuri veicina augstu intelektu. Aina nav patīkama.
Degradācijas ātrums neesot liels, bet pietiekams, lai regulāri konstatētu
vidējā <i>IQ </i>punktu samazināšanos.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ja cilvēka
bioloģiskā mainība ir pārskatāma gadu tūkstošiem ilgā kontekstā, tad savādāk ir
ar cilvēka garīgo mainību. Cilvēka garīgā satura vēsturiskā mainība ir samērā
viegli pārskatāma. Šī mainība atspoguļojas garīgās kultūras vēsturē. Garīgās kultūras
vēsture uzskatāmi apliecina izmaiņas cilvēka garīgajā sfērā. Mainījies ir viss
– domāšanas veids, garīgās dzīves prioritātes, vērtības un to hierarhiskās
shēmas, attieksme ne tikai pret cilvēka garīgās esamības formātiem, bet arī
pret pašu cilvēku. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēka
vēsturiskajā garīgajā mainībā ļoti liela loma ir procesam, kuru drīkst dēvēt
par <b>cilvēka<i> </i>emancipāciju</b>. Tas ir process, kurā cilvēks atbrīvojas
no garīgās kultūras elementu atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, no visa,
kas garīgajā kultūrā novecojis un konservatīvs. Emancipācija faktiski ir garīgās
kultūras attīstības dzinējspēks, faktors, ģenerators. Garīgās kultūras vēsture
reizē ir cilvēka emancipācijas vēsture. Protams, garīgā kultūra atsaucas uz
materiālo kultūru. Tāpēc bez bailēm var teikt, ka cilvēka emancipācijas vēsture
ir visas kultūras vēsture.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Emancipācijas
temps nav bijis vienāds. Cilvēka garīgo izmaiņu process nav virzījies vienādā
ātrumā. Sastopamas izmaiņas dažu (2-3) paaudžu laikā, un sastopamas izmaiņas
vairāku gadsimtu laikā. Iespējams arī unikāls temps. Pret homoseksuālismu
izturējās kā pret slimību gadu tūkstošiem ilgi. Toties homoseksuālisma fani XX
gs. atkratījās no šī “aizsprieduma” dažās sekundēs no <i>Homo sapiens </i>pastāvēšanas
vēsturiskā laika viedokļa...<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Arī emancipācijas
apjoms nav bijis vienāds. Vēsturiski visbiežāk mainījās tikai daži garīgās
kultūras elementi. Tomēr ir bijuši t.s. pārejas laikmeti, kad garīgā kultūra
izmainās ļoti pamatīgi un emancipācijas apjoms ir milzīgs. Tā tas bija,
piemēram, Rietumu civilizācijā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā līdz I Pasaules
karam. Tā tas ir arī visjaunākajā pārejas laikmetā no XX gs. otrās puses līdz
XXI gs. vidum, kad cilvēka emancipācija iegūst unikālu vērienu gan ātruma ziņā,
gan izmaiņu apjoma ziņā. Tas, kas notiek mūsdienu pārejas laikmetā, cilvēces
vēsturē notiek pirmo reizi.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Emancipācijas
spilgts piemērs ir izglītība. Īpaši klasiskā izglītība.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Par klasisko
izglītību dēvē vispārējās izglītības tipu, sistemātiski apgūstot senās
(galvenokārt latīņu un grieķu) valodas un matemātiku. Klasiskā izglītība radās
Renesanses laikmetā (XIV-XVI gs.), balstoties uz humānisma pedagoģiskajām idejām.
Klasiskās izglītības pirmā programma tika sastādīta 1538.gadā Strasburgā. Eiropas
intelektuālā elite ļoti augstu vērtēja klasisko izglītību. Tā stiprinot cilvēka
morāli un intelektu, veidojot garīgi brīvu presonību ar vispusīgi plašu
skatījumu uz pasauli.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tomēr pret
klasisko izglītību opozīcija nobrieda jau Apgaismības laikmetā (XVIII gs.), kad
izvērtās polemika par šī izglītības tipa lietderību. Klasiskās izglītības
nepieciešamības pamatojumā atsaucās uz diviem argumentiem. Pirmkārt, grieķu
valoda esot kļuvusi filosofijas valoda. Ja nemācēs grieķu valodu, tad nebūs filosofijas.
Otrkārt, latīņu valoda esot kļuvusi zinātnes valoda, bez kuras zinātne nevarēs
pastāvēt.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgaismības
laikmetā klasiskajai izglītībai tika pretstatīta t.s. reālā izglītība, jaunatni
skolojot atbilstoši konkrētajām vajadzībām eksistences nodrošināšanai. Senās
valodas ieteica aizstāt ar dabas zinātņu mācību priekšmetiem. Reālo izglītību
atbalstīja tādi slaveni vīri kā J.Komenskis, Dž.Lokks, Didro, Russo.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Atbrīvošanās (emancipācija)
no klasiskās izglītības jūga turpinājās samērā ilgu laiku. Klasiskā izglītība
saglabājās visu XIX gadsimtu. Bez vispārējās klasiskās izglītības nevarēja
iestāties universitātē. Reālā izglītība uzvaru svinēja tikai XX gadsimtā. Bet
arī reālās izglītības mūžs nebija garš. Tās vietā Eiropā XX gadsimta beigās modē
nāca t.s. kompetenču izglītība, bet kovidterorisms no 2020.gada sāka masveidīgi
uzspiest t.s. attālināto izglītību. Emancipācijas rezultātā atkal izmainījās
izglītība un cilvēku garīgie priekšstati par izglītību. Tie ir priekšstati, kuru
pārstāvjiem <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>nebūs saprotams mācību plāns,
saskaņā ar kuru izglītību ieguva, piemēram, slavenais vācu sociologs Marks
Vēbers</span><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> (1864-1920)</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">. Vācijas ģimnāzijā XIX.gs. 70.-80.gadu mijā katrā nedēļā
latīņu valodai tika veltītas 8 stundas, grieķu valodai 4 stundas, matemātikai 4
stundas, vēsturei 3 stundas, vācu valodai 2 stundas, franču valodai 2
stundas,<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>ivritam 2 stundas, reliģijai 2
stundas, fizikai 1 stunda.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Emancipācijas
galvenais iemesls ir demogrāfija – iedzīvotāju skaita pieaugums vai
samazināšanās. Pateicoties iedzīvotāju skaita lielajam pieaugumam, XIX un XX
gs. mijā Rietumu civilizācijā radās masu sabiedrība, masu garīgā kultūra, masu
ražošana, masu patērēšana, masu cilvēks, masu vērtības, masu ideāli, masu
komunikācija. Tas viss ir vienots ar ļoti pamatīgu un daudzpusīgu emancipāciju,
atsakoties no masu vajadzībām nederīgiem garīgās un materiālās kultūras
elementiem. Masu cilvēku nākas vērtēt kā jaunu cilvēciskuma tipu ar specifisku
garīgo substanci un subtrātu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>No XX gs.
60.gadiem demogrāfija atkal sāka uzjundīt un komandēt jaunu emancipāciju.
Šoreiz nevis sakarā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, bet gan sakarā ar
eiropeīdu rases novecošanu un izmiršanu. Tas, kā jau minēju iepriekš, ir unikāls
notikums cilvēces vēsturē. Emancipācija ir notēmēta uz to visu, kas cilvēku
padara par cilvēku. Šodienas cilvēka emancipācija ir radikāla, agresīva,
nepacietīga, demonstratīvi uzbāzīga, demagoģiska, bezprātīga, idiotiska,
iracionāla, debila. Cilvēka emancipācijas prakse jau ir sasniegusi tādu šausminošu
pakāpi, ka kovidterorisms nesastopas ne ar kādu pretestību. Cilvēks brīvprātīgi
un ar degsmi atsakās no tā, bez kā nebija iedomājama līdzšinējā dzīve. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tā, piemēram,
Latvijā 2020.gada septembra pētījums atklāja drausmīgu stāvokli. Izrādās, 91%
iedzīvotāju atbalsta attālinātu saziņu ar ārstu. Kovidterorisms ir emancipējis
jaunu cilvēka apziņas veidu – kovidmentalitāti. Pēc pederastu uzvaras Rīgas
domes vēlēšanās publiskajā telpā (interneta medijos) sāka gailēt pederastu
mesiānisma ideoloģija. Latviešu jaunā paaudze priecājas, ka pederasti drīz
pārņems varu visās pašvaldībās un glābs latviešu tautu no korupcijas,
oligarhiem, zagļiem, Putina, Kremļa, Maskavas, krieviem, Trampa, Lukašenko,
ķīniešiem. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Secinājums ir briesmīgs:
unikālais visjaunākais pārejas laikmets un tā kodols unikālā demogrāfiskā pāreja
(1960-2050) ir sekmējusi unikālu cilvēka emancipāciju – cilvēks atsakās būt
cilvēks un atmet to visu, kas viņam traucē būt postcilvēkam.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-81360634584629653602020-09-28T09:23:00.003-07:002020-09-28T09:42:09.830-07:00Identitātes daiļrades divkosība<p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></b></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Levits, nevis nācijas tēvs, bet pederastu
nācijas tēvs, uzskatāms par humanitātes noziedznieku Nr.1.</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext; mso-no-proof: yes;"> Latviešu inteliģences smirdošākās daļas guru, mentora, elka, influencera,
kulta personas, pravieša humanitātes noziegums pamatā ir tumsonības vairošana –
patiesības, vērtību, zināšanu un profesionālās kompetences iznīcināšana. Viņš
latviešu sabiedrībā konsekventi saduļķo kognitīvo sfēru; proti, izziņas
procesos iegūto zināšanu sfēru. Viss, kam pederastu nācijas tēvs pievēršas,
momentā tiek melīgi, obskurantiski, pseidointelektuāli, glamūrīgi aptašķīts tik
riebīgā veidā, ka pazemojoši ir kaut ko iebilst. Agrāk jau nosaucu vienu
konkrētu piemēru. Tūlīt pēc supernekaunīgās ielīšanas Rīgas pilī pederastu
nācijas tēvs likvidēja Latvijas vēsturnieku komisiju, kā arī citas jau ierasti
pie Latvijas Valsts prezidenta administrācijas pastāvējušās komisijas, tās
vairs neatjaunojot tradicionālajā administratīvo struktūru formā, bet
pārveidojot “mobilākā formātā kā regulāru sadarbību</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Protams, tie ir
meli. Regulāra sadarbība nebūs. Vispār nebūs sadarbība! Pederastu nācijas tēvs
pats lieliski orientējas visos jautājumos. Runu tekstus un citus tekstus raksta
viņš pats. Par to nav šaubu. To pierāda vārdu krājums, debili specifiskie
“jaunvārdi”, domu gaita, zināšanas, izpratnes līmenis, tekstu mietpilsoniski
didaktiskie, ideoloģiski demagoģiskie, nacionāli bezjēdzīgie un kaitīgie formulējumi.
Pederastu nācijas tēva teksti ir intelektuāli atbaidoši. Nav ticams, ka kāds cilvēks
uzdrošinātos un spētu priekš sava priekšnieka sacerēt tik intelektuāli atbaidošus
tekstus. Intelektuāli atbaidošu tekstu var izmantot tikai pats intelektuāli atbaidošā
teksta autors, kura uztverē tekstā viss ir teicami.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada
septembra beigās pederastu nācijas tēvs, vietējās inteliģences lielākais
tumsonības ģenerētājs, sāka aptašķīt latviešu etnisko un kultūras identitāti. Aptašķījums
attiecas uz nekaunīgā tašķītāja likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju
likums”. Nācijas tēvs ir sagatavojis likumprojekta pavadvēstuli. Tajā pats
tašķītājs šādi skaidro sava tašķījuma mērķi: “..stiprināt iedzīvotāju piederību
vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei,
Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām
kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai
par jau reģistrētajām kultūrtelpām”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nekorekti ir
aicināt “stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām” jeb, citiem vārdiem
sakot, dzimtajai zemei, dzimtenei un tēvzemei. Tāda nekorekta pieeja piestāv
pasaules klaidonim, kosmopolītam, aprobežotam primātam, kas vienaldzīgi izturas
pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām un ir svešs savai tautai, bez minstināšanās
gatavs nodot dzimteni, nevairoties no kolaboracionista un kompradora goda.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Nopietnu iespaidu nerada darbošanās ap
“četrām reģistrētajām kultūrtelpām”. Ap tām Kultūras ministrijas dāmas sāka
darboties pirms “Levita ēras” – 2012.gadā, sastādot “Latvijas nemateriālās
kultūras mantojuma vērtību sarakstu”. Saraksts der tikai skaistām atskaitēm par
kādā skaistā projektā skaisti sadalīto naudu. Tautas kultūras mantojuma
aksioloģiski hierarhiskas nomenklatūras (vērtējoši pakārtota kopuma) veidošana
vispār ir bezjēdzīga un smieklīga izdarība. Tāda izdarība attaisnojas vienīgi
ar vērtības ziņā vienādiem fenomeniem. Katram kultūras fenomenam var būt
atšķirīga vērtība dažādos sabiedrības slāņos. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Tā, piemēram, tik tikko minētajā sarakstā
ir šādas vērtības: “Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē”; “Dziedāšana ar pusbalsu”;
“Latgales mazo bundziņu -bubyna spēles tradīcija”. Taču ir arī šādas vērtības: “Gaujas
plostnieku amata prasmes”; “Knipelēšanas prasme”; “Carnikavas nēģu ķeršanas un
apstrādes prasmes”; “Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas”. Ja pederastu
nācijas tēvs būtu gudrs un izglītots, tad viņš neuzķertos uz ministrijas ākstīgā
āķa un nekādā gadījumā to neizmantotu likumprojektā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Identitāte
principā ir laba un vajadzīga lieta. Identitāte apliecina sevišķumu,
savdabīgumu. Tautas identitāte ir īpašību, īpatnību kopums, ar ko attiecīgā
tauta atšķiras no pārējām. Tas pats sakāms par kultūras identitāti. Arī
kultūras identitāte apliecina īpašību, īpatnību kopumu. Faktiski tautas
identitāte un kultūras identitāte ir kolaterāli lielumi. Respektīvi, tādi
lielumi, kas atrodas, noris blakus, līdztekus, paralēli. Tautas sevišķums,
savdabīgums reizē ir arī tās kultūras sevišķums, savdabīgums.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Identitāte
vienmēr eksistē. Katrai tautai un tās kultūrai ir sava seja. Šajā ziņā problēmu
nav. Problēmas sākas ar identitātes konkretizāciju, vēloties nosaukt un apkopot
īpašības, īpatnības vienā kanoniskā (vispārpieņemtā) komplektā. Šajā ziņā var
ātri ieslīdēt grāvī. Pēcpadomju gados latviešu šarmanti šarlatānā inteliģence
nepārtraukti nodarbojas ar “latviskuma noskaidrošanu”. Protams, vispārpieņemts
rezultāts nav sasniegts. Piemēram, šādam rezultātām noteikti neskanēs aplausi: “Šodienas
latviskumu veido: Latvijas reljefs, klimats, novietojums, resursi,
raksturīgākās augu un dzīvnieku sugas, indivīdu rakstura īpašības – jūtīgums,
patiesums, vienkāršība, pacietība, mierīgums, darba mīlestība, kārtības izjūta,
savrupība, nenovīdība, pieēšanās kāre, emocionāls vēsums, latviešu valoda, tās
dialekti, balss intonācijas, raksturīgākie nodarbošanās veidi: dziedātprasme,
amatniecība, zvejniecība, biškopība, lauksaimniecība u.c.”.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prāta ziņā
kārnais pederastu nācijas tēvs rīkojas atbilstoši savas kārnajam
intelektuālajam līmenim. Lai pārliecinātu parlamenta deputātus, sabiedrību par
viņa piedāvātā likuma nepieciešamību, viņš izdomā kaut kādus mistiskus
latviskās identitātes ienaidniekus un viņu nicinošos izteikumus: “Latvietība
nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku
veidot okupācijas periodā, lai samazinātu latviešu identitātes spēku un
vēsturisko dziļumu, un tagad, 30 gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas,
paaudze, kas ir izaugusi neatkarīgajā Latvijā, sāk arvien vairāk atklāt mūsu
vēsturisko dziļumu, kāds tas ir arī citās Eiropas valstīs, kur nav bijusi šāda
veida sakņu “nogriešanas” vai “izsīkšanas” politika, kā mums tas bija okupācijas
laikā.”<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: rgb(250, 250, 250); color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Atkārtošu jau reiz uzdotos
jautājumus. Kurš mēģina iestāstīt, ka latvietība ir “plakana” un
“standartizēta”? Kādā publikācijā par to tiek minēts? Kur pederastu nācijas
tēvs to uzzināja? Kāds pamats ir teikt, ka padomju laikā tika samazināts
latviešu “vēsturiskais dziļums”, neļaujot pareizi fiksēt baltu cilšu un
latviešu tautas izcelsmes laiku? LR nav neatkarīga valsts, un jaunā paaudze nav
uzaugusi suverēnā valstī, par ko tai nevar būt stabils priekšstats. Latviešu
“vēsturisko dziļumu” zinātne sen ir noskaidrojusi un par to māca jau pamatskolā.
Padomju iekārtā nebija “</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">sakņu
"nogriešanas" vai "izsīkšanas" politika”. Tie ir meli!
Latviešiem netika liegts zināt un lepoties ar savu vēsturisko izcelsmi. Par
baltu cilšu, latviešu valodas un latviešu tautas izcelsmi tika izdota plaša
zinātniskā un populārzinātniskā literatūra <span style="background: rgb(250, 250, 250); color: black; mso-color-alt: windowtext;">ne tikai Rīgā, bet arī Maskavā. Baltu cilšu
arheoloģiskie, etnogrāfiskie, folkloristiskie, mitoloģiskie, lingvistiskie
pētījumi veido grandiozu bibliotēku, par ko Rīgas pils pusizglītotajam
glamūrīgajam pseidointelektuālim acīmredzot nekas nav zināms.</span><span style="background: rgb(250, 250, 250);"><o:p></o:p></span></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: rgb(250, 250, 250); color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pederastu nācijas tēvs raksta: “[..]
l</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">atviskā daudzveidība nav pašsaprotama,
bet par to ir jārūpējas ar apzinātas politikas palīdzību”. Reāli dzīvē ir
pretēji. Etniskā daudzveidība ir pati par sevi saprotama izpausme. Tā ir
vēsturiski radusies tajā dabiskajā procesā, ko zinātnē dēvē par etnoģenēzi – etnosa
izcelšanās un izveidošanās procesā. Dabiska ir arī cilšu integrācija tautā –
vienā etniskajā veselumā. Ja arī ir bijusi “apzinātas politikas palīdzība”, tad
tā ir bijusi galvenokārt lai palīdzētu konsolidēties tautā, bet nevis saglabātu
cilšu nošķirtību. Psalmu dziedāšana, bubyna spēle, knipelēšana, ermoņiku
spēlēšana drīzāk ir etnogrāfiska, folkloristiska eksotika, ko noteikti neklātos
aizmirst, bet ko naivi ir uzspiest ar “apzinātas politikas palīdzību”. Cerams, prāta
ziņā kārnais “valstsgribis” apjēdz vārdu “apzinātas politikas” zemtekstu;
proti, to, ka viņš pieprasa apzinātu ideoloģisko ietekmēšanu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Šaušalīgi nekompetenti
un dumji skan pavadvēstulē skaidrotais: “Un, ja mēs pievēršamies vārdam
“kultūra”, tad arī kultūrai ir jābūt ilgtspējīgai, un tai ir divas laika
dimensijas – vēstures un nākotnes dimensija. Likumprojekts vēršas pie abām
dimensijām”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kultūra nevar būt
ne “ilgtspējīga”, ne neilgtspējīga. Kultūra ir cilvēku esamības organisks
atribūts. Ja nav cilvēku, tad nav arī kultūras. Kultūrai ir trīs dimensijas, un
kultūrai ir nevis “vēstures” dimensija, bet pagātnes dimensija! Kā pederastu
nācijas tēvs varēja aizmirst tagadni? Likuma realizācijai piešķirtie miljoni
taču tiks starp savējiem sadalīti tagadnē!<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pederastu nācijas
tēva identitātes daiļrade ir divkosīga. Viņš raksta: “Mēs dzīvojam
globalizācijas, unifikācijas laikmetā, un, protams, mums kā latviešiem un
Latvijas valstij ir zināms pienākums mūsu identitāti padziļināt.” <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Jā, tas ir
pareizi! Dzīvojam globalizācijas, unifikācijas laikmetā. Rietumu civilizācijā
valdošās politiskās paradigmas neoliberālisms un globālisms kategoriski
pieprasa atsacīties no jebkura veida sevišķuma, savdabīguma. Īpaši kategoriski
aicina atsacīties no valstiskās suverenitātes. Savukārt XX gs. 70.gados
Rietumos dzemdētais postmodernisms aicina aizmirst kultūras mantojumu. Vārdu
sakot, etniskā identitāte un kultūras identitāte nav cieņā. Tām nav nekādas
vērtības. Latviešu tauta tāpat kā citas tautas ir labprātīgi atsacījušās no valsts
suverenitātes.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Taču
ieklausīsimies uzmanīgāk pederastu nācijas tēva gudrībā. Viņš saka “mums kā
latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums (!?) mūsu identitāti
padziļināt (!?)”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kas tas ir par “pienākumu”?
Vai tas ir pienākums atsacīties no identitātes jeb tas ir pienākums tikai
atšķaidīt identitāti? Un ko tādā gadījumā nozīmē “identitāti padziļināt”? Vai “identitātes
padziļināšana” ir tas pats, kas identitātes likvidēšana vai atšķaidīšana?<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saprotams,
pederastu nācijas tēva divkosība nav atraujama no latviešu valdošās kliķes
divkosības, kas nacionāli noziedzīgā veidā ir sastopama visos īstenības
segmentos. Sameistarotajam likumprojektam nevar būt ne mazākās uzticības.
Nekāda pārliecība nav par tā autora un Saeimas deputātu centienu godīgumu un
pasākuma labdabīgumu. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="background: rgb(250, 250, 250); font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNormal"><o:p> </o:p></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-33495901255359167022020-09-25T03:50:00.003-07:002020-09-25T03:50:30.760-07:00Analītiskā šķērsiela<p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><br /></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēku dzīves
vissvarīgākais faktors ir demogrāfiskais faktors. Cilvēku dzīve visdziļākajā
tvērumā ir atkarīga no iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju apjoms nosaka kultūru –
esamības materiālo un garīgo saturu. Demogrāfiskā faktora respektēšana ir sava
veida analītiskais imperatīvs. Vēloties iztirzāt jebkuru cilvēku dzīves
vēsturisko fragmentu, jāsāk ar demogrāfisko stāvokli. Citiem vārdiem sakot,
jāiet pa galveno ielu. Taču tā ne vienmēr notiek analītiskajā darbībā. Virzība
var notikt arī pa šķērsielu. Tā tas notiks šajā esejā. Tomēr demogrāfiskais
faktors vienmēr tiks paturēts prātā. Runa būs par Rietumu civilizācijas atsevišķām
tendencēm. Tās aizsākās pirms vairākiem gadsimtiem un nonāca līdz šodienas baltkvēlei,
kad aktuāla ir atziņa par civilizācijas sabrukumu un postcivilizācijas rašanos.
Nesaudzīgā leksikā Rietumu civilizācijas noriets jau tika raksturots XIX
gadsimtā. To uzkurināja Apgaismības mantojums, pret kuru izvērtās liela
neuzticība. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgaismības
laikmetu Rietumu civilizācijā nomainīja romantisma laikmets. Tā idejiskajā
centrā bija dabas kults, jūtu kults, ar dabu organiski vienota cilvēka kults.
Romantisma literatūra kļuva “vētras un dziņu” propagandētāja. Dzejnieki
slavināja buntošanās kaislības, romantisku pacēlumu, jūtu prioritāti,
nevairīšanos no jūtu publicitātes. Bija milzīga interese par cilvēka iekšējo
pasauli. Tika kritizēta civilizētības samaitātība. Civilizētības samaitātībai
tika pretstatīta dabas cienīšana un <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>dzīvošana
saskaņā ar dabas likumiem. Apgaismības akcentētajam progresam tika pretstatīts
mīts, folklora, arhaiska pirmatnējība, kas asociējas ar stabilitāti, nemainību,
kultūras mantojuma turpināšanu bez radikālām novitātēm. Romantisma apoloģēti
aicināja atgriezties senatnes domāšanas manierē, arhaiskajā paradigmā pirms
filosofijas rašanās. Cieņā bija antropomorfisms. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgaismība tika
arvien konsekventāk un konsekventāk kritiski vērtēta. Var teikt, ka Apgaismības
pēdējie slavenākie aizstāvji Eiropas intelektuālajās aprindās bija Hēgelis un
Markss. Galvenie kritizētie koncepti no Apgaismības filosofiskā repertuāra bija
racionālisms, progress, cilvēktiesības. Hēgelis centās saglabāt racionālisma
autoritāti. Marksa sniegtajā kapitāla izskaidrojumā racionālisms netika
atmests. Kapitāla ekonomiskā funkcionēšana nebija iespējama bez racionālisma.
Taču Markss neticēja, ka Apgaismības slavenās mantras brīvība, vienlīdzība un
brālība var tikt sasniegtas kapitālistiskajā sabiedrībā, kuras galvenā valdošā
šķira ir buržuāzija ar darbaspēka ekspluatācijas māniju. Cilvēku brīvība,
vienlīdzība un brālība ir iespējama tikai sociālismā. Par to Markss bija kvēli
pārliecināts.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pret racionālismu
sociāli filosofiskajās studijās vērsās Šellings. Politiskās brīvības vietā
galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēka individuāli subjektīvajai brīvībai, bet
nevis kolektīvi sociālajai brīvībai. Politiskās brīvības vietā lielāku vērtību
ieguva garīgā brīvība. Tā var saglabāties jebkurā politiskajā iekārtā, ikvienā
sociāli ekonomiskajā un sociāli politiskajā transformācijā. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Romantisma
laikmetā radās “pesimisma filosofija”. Tā nosauca Artūra Šopenhauera uzskatus.
Viņu dēvē par iracionālisma tēvu. Šopenhauers dzēlīgi izturējās pret sava laika
sabiedrību, kultūru, filosofiju, kaut gan ļoti augstu vērtēja Kanta filosofisko
devumu. Šopenhauers sava laika morālo un intelektuālo garu pamācoši salīdzināja
ar antīko laikmetu, kad viņaprāt tika radīts visvērtīgākais cilvēces vēsturē.
Pēc antīkā laikmeta vērojama lejupslīde.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kā zināms, XIX
gadsimtā jūtami izmainījās Eiropas iedzīvotāju skaits. Tas palielinājās divas
reizes. Lai apgādātu visus, radās rūpnieciskā masu ražošana ar tās masu
darbaspēku – proletariātu. Proletariāta pašapziņa ātri pieauga, pilnā mērā pret
sevi izturoties kā pret sabiedrības dominējošo un eksistenciāli
visnepieciešamāko daļu. XIX gadsimtā proletariāta politiskais, ideoloģiskais un
morālais balsts kļuva sociālisma un komunisma teorija. Tajā figurēja mērķis
iegūt varu un proletariātam nostiprināties kā valdošajai šķirai Rietumu
civilizācijā.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XIX gadsimtā buržuāzijai
radās aktīvs sāncensis – proletariāts. Tas vēlējās savā pārziņā iegūt ražošanas
līdzekļus un produkcijas sadali, nosacīt izglītības stratēģiju un saturu,
izveidot savām estētiskajām prasībām atbilstošu mākslu un literatūru, demonstratīvi
atsacīties no Dieva, un, protams, būt politiskajam valdniekam visos valsts
varas institūtos – parlamentā, valdībā, tiesā, medijos.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ar proletariāta
ambīcijām eiropieši pirmo reizi pamatīgāk sastapās 1848.</span><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;">- 1849</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">. gada
revolūcijās. 1848.gada 21.februārī Markss un Engelss publicēja “Komunisma
manifestu”. Revolūcijas ieguva kopēju nosaukumu “Tautu pavasaris”. “Tautu”
praktiski pārstāvēja pilsētu proletariāts, kas nebaidījās bruņoti vērsties pret
valdību. Pirmo reizi Eiropā proletariāts politisko varu ieguva 1871.gadā, kad
tika nodibināta jauna tipa valsts “Parīzes komūna”. Tā pastāvēja no 1871.gada
18.marta līdz 1871.gada 28.maijam.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XIX gadsimtā
aristokrātiskās un elitārās vērtības kļuva vairogs pret proletariātu kā
patstāvīgu spēku. Nīče kādā vēstulē “Parīzes komūnu” nosauca par franku-ebreju
“izlīdzināšanu” un “vienkāršību” ar alkātīgu “<i>Jetztzeit</i>” (tekošā
momenta) instinktu. Nīče neieredzēja Apgaismības konceptus. Tajos nav tieksmes
pēc patiesības, bet ir tieksme pēc varas – “varas griba”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XIX gadsimtā sava
veida aksioma kļuva atziņa par Apgaismības izraisīto nihilismu. Tā radikālākās
formas kļuva novēršanās no Dieva un vērtību devalvācija. Uzskati par cilvēku,
sabiedrību, kultūru, civilizāciju, nākotni veidojās pesimistiskā atmosfērā.
Nepieciešams piebilst, ka XXI gs. sākumā tik tikko minētie uzskati veidojas
debilitātes atmosfērā. Ticība progresam un iespējai pilnveidot cilvēku ar
zinātnes un sociālās evolūcijas palīdzību bija sagrauta romantismā, Nīčes
tekstos. Starp citu, Nīčes pārliecībā nihilisms ir cilvēka prāta kulminācija. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nihilisma un <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>pesimistiskās atmosfēras intelektuāls
rezultāts XIX gs. beigās un XX gs. sākumā bija ne tikai Nīčes filosofija, bet
arī Vilhelma Dilteja dzīves filosofija (<i>Lebensphilosophie</i>). Pret to
inteliģence izturējās kā pret kultūras tendenci, “dzīvi” pretstatot zinātnei,
tehnoloģijai. Dzīves filosofija zinātniskajai izziņai pretstatīja intuīciju –
“dzīves pieredzi”. Intuīcija ir perspektīvāka izziņai nekā sausa loģika, saķēdējot
individuālo ar vispārējo. Tādējādi dzīves filosofiju var uzskatīt kā vienu no
iracionālisma formām.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">XX gs. iracionālisms pilnā mērā trimfēja uz nevajadzīgā
racionālisma fona.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XX gadsimta
sākumā Rietumu civilizācijas intelektuāļus satricināja Osvalda Špenglera “<i>Der
Untergang des Abendlandes</i>” (Vakara zemju noriets). Monumentālajā darbā,
kurā tika vispusīgi kritizēts sociālisms, liberālisms, ateisms, pozitīvisma
pašmērķīgais racionālisms, vēstures atsacīšanās analizēt laikmeta garu, bija
konkrēti nosaukts Rietumu civilizācijas bojāejas laiks – ap 2200.gadu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XX gadsimtā
Rietumu civilizācijas filosofu korporācijā milzīga autoritāte bija Heidegeram.
Viņš kritizēja visu filosofijas vēsturi. Tas patika, jo tas sasaucās ar
laikmeta intelektuālo tendenci pompozi un pretenciozi noliegt kultūras
mantojumu. XX gadsimtā modīgie heidegerieši, postmodernisti, dekonstruktīvisti,
neopragmātiķi noliedza arī tradicionālo konceptuālo domāšanu.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Heidegers
filosofijai pārmeta neprasmi pareizi izturēties pret cilvēka esamību, ko viņš
apzīmēja ar vārdu “<i>Dasein</i>”. Heidegeram nepatika Apgaismības ideāls –
cilvēka griba ir spējīga izmainīt viņa likteni. Pievēršoties “<i>Dasein</i>”,
galvenais ir izpētīt likteni un tam pakļauties. Liktenis ir pirms “<i>Dasein</i>”.
Sastopami labi cilvēki, kuri nepretojas liktenim<i> </i>un tā nosacītajai esamībai.
Slikti cilvēki domā, ka var izmainīt savu likteni un tādējādi var regulēt savu
esamību. Slikti cilvēki Heidegera ieskatā ir komunisti, ebreji, strādnieki.
Heidegeram nebija pieņemama cilvēku kopība, kas balstās uz universālām cilvēka
vērtībām. Tādu kopību viņš dēvēja par “<i>Gesellshaft</i>”. Viņš atzina cilvēku
kopību, kas balstās uz rasi un mantojumu. Tādu kopību viņš un nacisti dēvēja
par “<i>Volksgemeinschaft</i>”. Heidegeram liktenis bija tas pats, kas Jungam
arhetipi, cilvēka esamībā visu nosakot zemapziņas līmenī.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pēc II Pasaules
kara Rietumu intelektuāļi vairījās no marksisma, humānisma un Apgaismības
racionālisma. Vispirms franču un pēc tam citu Rietumu tautu domātāji pēc
neveiksmīgās 68.gada revolūcijas iestiga postmodernisma konceptu apmātībā. Postmodernisma
pamatlicējs Liotars atklāti teica, ka ir zaudēta uzticība vispārējam
humānistiskajam progresam aizvadītajos divos gadsimtos. Vairs neeksistē ticība
tam, ka māksla, zinātne, tehnoloģija, brīvība var cilvēcei sniegt labumu.
Zudusi ir pozitīva orientācija, kas spētu atklāt dzīves jaunas perspektīvas.
Neapšaubāmi, “baltās” rases izmiršanas laikā par gaišu nākotni ir naivi sapņot.
Rietumu civilizācija strauji tuvojas savam galam Špenglera prognozētajos gados.
<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-20370980436796024572020-09-12T11:45:00.004-07:002020-09-12T11:45:54.949-07:00Vai latvieši kļūs pederastu tauta? <p> </p><p align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;"><span style="font-family: "Times New Roman", serif; font-size: 10pt;">[Eseja publicēta 2018.g.]</span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 10.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tas pagaidām nav
retorisks jautājums. Taču dotais jautājums nav viena cilvēka kaprīze, iedoma,
hipotēze.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Jautājums „Vai
latvieši kļūs pederastu tauta” sakņojas dzīves realitātē. Turklāt vispusīgā
realitātē un dziļā realitātē. Faktiski tik vispusīgā realitātē un tik dziļā
realitātē, ka vispusīgāka un dziļāka tā vairs nevar būt. Tāpēc visai drīz
jautājums „Vai latvieši kļūs pederastu tauta” būs retorisks jautājums. Par to
liecina perversie notikumi 2018.gadā. Ne tikai praida gājiens 9.jūnijā, bet arī
citi pederastu pasākumi.*<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Lai tautu varētu uzskatīt par pederastu tautu
un tautas pašapziņā nostiprinātos priekšstats par pederastijas identitāti,
nepieciešami noteikti kvantitatīvie nosacījumi. Mūsdienu sociālajās zinātnēs ir
teorija par maģiskiem 15-16 procentiem. Izrādās, tautas veidolu radikāli
izmaina noteikta apjoma sociālais svešķermenis. Piemēram, ja tautā ieplūst
15-16% procenti kādas citas tautas pārstāvji (migranti), tad dotā tauta būtiski
izmainās un zaudē sākotnējo identitāti. Ja latviešu aprindās būs 15-16%
pederastu, tad var nākties atzīt latviešus kā pederastu tautu. Pederastija sāks
dominēt tautas garā. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Homoseksuālisms
ir bioloģiskā īpatnība, bet nevis sociālā īpatnība. Homoseksuālisms ir iedzimta
nelaime. Tā ir sastopama katrā tautā. Pederastu apjoms katrā tautā ir savādāks.
Tautas pārstāvju kopskaitā pederasti mēdz būt no 2% līdz 13%. Tā uzskata
zinātnieki.<br />
Tātad pat tajā gadījumā, ja pederastu skaits tautā ir maksimālie
13%, attiecīgā tauta nepārveidojas pederastu tautā, jo vēl nav sasniegti
maģiskie 15-16%. Tomēr priecāties nav ieteicams.<br />
Mūsdienu pederastu kontingentā obligāti ir jāiekļauj arī
jūsmotāji. Latvijā jūsmotāju apjoms ir milzīgs. Tas noteikti ir lielāks par
fiziski slimo pederastu apjomu. Latvijā pederastu „draugi” ir visur –
parlamentā, valdībā, valsts iestādēs, pašvaldībās, medijos, politiskajās
partijās, izglītības iestādēs, muzejos, mākslas galerijās, sabiedriskajās
organizācijās, kultūras centros, firmās, baznīcās. Cimdiņveidīgo jūsmotāju jūra
ir LU akadēmiskajās aprindās , karstasinīgi „pētot” genderismu, seksismu,
feminismu. Kloāka „Satori” apvieno t.s. radošās jaunatnes jūsmotāju jūru. Bez
pārspīlējuma var atzīt, ka pašlaik Latvijā pederastu un jūsmotāju apjoms
pārsniedz maģiskos 15-16 procentus. Visnegaidītākais ir tas, ka 9.jūnijā kopā
ar pederastiem gājienā devās bērni, kurus kaut kādi mežonīgi aprobežoti vecāki
pieradina dzīvot perversā vidē.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Katru sociālo procesu ietekmē ārējie apstākļi
un iekšējie apstākļi. To ir jāņem vērā, saskaroties ar jautājumu „Vai latviešu
tauta kļūs pederastu tauta”. Ārējie apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi. Vispārzināma
ir „baltas” rases inteliģences degradācija un deģenerācija. Šajos procesos
ietilpst pederastu karagājiens, gūstot vienu uzvaru pēc otras uzvaras Eiropas
valstu likumdošanā. Latviešu pederasti un jūsmotāji mērķtiecīgi izmanto ārējos
apstākļus savas nenormālās identitātes demagoģiskajā argumentācijā. Latvijas
pederastu zvaigzne Kristīne Garina ir Eiropas praidu organizāciju asociācijas
prezidente. Tātad Latvija jau ir zināms Eiropas līmeņa organizatoriskais centrs
homoseksuālisma karagājienā. 2015.gadā Rīgā notika Eiropas pederastu
svarīgākais pasākums „EiroPride2015”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Iekšējie
apstākļi ir vēl nelabvēlīgāki nekā ārējie apstākļi. Latviju ir pametusi tautas
vērtīgākā daļa. Latvijā valda noziegumu brīvība. Latvijas valdošā kliķe un
varas inteliģence domā tikai par zagšanu. Latviešu varas inteliģence ir pilnīgi
sapuvusi. Latvijas valdībā jau ir pederasts. Pederasta māte ir bijusi Valsts
prezidente. Tautas griba pretoties pederastu un jūsmotāju akcijām ir nulles
pakāpē. Šī gada praida organizētāji oficiālajā pieteikumā solīja apmēram 2000
dalībnieku piedalīšanos, toties fonds „Stop imigrācijai” solīja tikai apmēram
50 cilvēku līdzdalību protesta mītiņā pret praidu. Ne velti „Delfi” žurnāliste
Laura Dzērve pirms pederastu gājiena jūsmoja par pederastu skaita ievērojamo
palielināšanos, bet „savukārt aktīvo protestētāju rindas rukušas”. Latviešu
pederastu leksikā izsakoties, „konservatīvā sabiedrība” pie mums ir niecīga.
Šogad pederastu gājienā esot piedalījušies apmēram 8000 cilvēku. Tā saka
akcijas organizētāji. Priekš mazās latviešu tautas tas ir draudīgi liels
skaits. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Taču pats
trakākais ir sekojošais. Latvijā pašlaik pederastu karagājiens ir ieguvis
kompleksu vērienu. Tas ir ļoti nepatīkami, un sociāli ļoti bīstami.
Latvijā pederastiem ir izdevies iefiltrēties tautas dzīves visos svarīgākajos
segmentos – politikā, ideoloģijā, valsts administrācijā, izglītībā, zinātnē,
garīgajā kultūrā, reliģijā, ekonomikā, masu komunikācijā. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latviešu tautas
nākotne no pederastijas identitātes viedokļa lielā mērā izšķirsies parlamenta
vēlēšanās 6.oktobrī. Latvijā tagad ir izveidojusies jauna politiskā situācija.
Latvijā tagad ir vairākas pederastu partijas, kuras alkst uzvarēt vēlēšanās.
2018.gada 9.jūnijā pederastu un zirgābolu gājienā pirmo reizi kā organizētas
grupas piedalījās trīs politiskās partijas: 1) „Attīstībai/Par!”, 2)
„Progresīvie” un 3) „Vienotība”. Pēc gājiena Praida parkā (tā tagad ir
jāapsaukā ar pederastu fekālijām apkaunoto Vērmanes dārzu) katra partija savā
informācijas teltī uzrunāja „tautu”. 2018.gada 8.jūnijā tika publicēta ziņa par
„Saskaņas” līdzdalību geju tiesību lobēšanā Eiropas institūcijās.<br />
Ja elektorāts 6.oktobrī nobalsos par pederastu partijām, tad
latviešu tauta paātrināti virzīsies uz jauno sociālo identitāti – pederastu
tauta. Valdībā vairs nebūs tikai viens cilvēces atkritums. Visa valdība
sastāvēs no pederastiem un viņu „drēģeriem”. Pederasti ir ļoti konsolidēti
eksemplāri. Pederastu vidē izplēn latviešu savstarpējais naidīgums, nesaticība,
skaudīgums. Pederasti savā starpā nestrīdēsies par ministru portfeļiem. Būs
tikai viens ministra kanditāta kritērijs – nav vai ir pederasts. Atbalstīs
tikai pederastus. Ja tiks izveidota pederastu valdība, tad latviešu tautu tūlīt
nāksies atzīt par pederastu tautu. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pederastijas un
dažādu perversiju propaganda jau daudzus gadus ir Latvijas publiskās telpas
neatņemama sastāvdaļa. Latviešu tauta ir pamatīgi saindēta ar homoseksuālisma
un perversā postmodernisma ideoloģiju. Ja tas tā nebūtu, tad Latvijā pašlaik
nebūtu tik liels jūsmotāju skaits. Tāds interneta resurss kā „Delfi” ir tipisks
pederastu resurss. Praidam par godu „Delfi” publicēja divus „ievadrakstus”. To
autori ir pederastu „ideologi” Ingmārs Freimanis un Raivis Zeltīts. Freimaņa
murgojumu „Delfi” pārpublicēja no „Satori”. Kurš viņiem to lika darīt? Vai šo
ideoloģiski nodevīgo soli veicināja tikai pederastu slavenā konsolidācija jeb
bija rīkojums „no sponsoriem”?<br />
Par „Satori” vispār nav vērts atgādināt. „Satori” ir ārprātīgi
smirdīga bedre un pederastu (arī praida) ideoloģiskā stute. Pirms praida
galvenajiem pasākumiem „Satori” bija perversu tekstu bums. Praidā „Satori”
piedalījās ar devīzi „Kultūra dodas praidā”. Protams, nav domāta tikai
pederastu „kultūra”. Domāta ir latviešu kultūra, kura mīļi apkampjas ar praidu.
„Satori” kadri sevi uzskata par mūsdienu latviešu kultūras guru un virzošo
spēku. Atbilstoši „satoristu” pozīcijai, latviešu garīgā kultūra jau ir
pederastu tautas garīgā kultūra. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ideoloģiskajai
zombēšanai bija veltītas izdarības praida galvenajā nedēļā no 4.jūnija līdz
10.jūnijam. Starp citu, 10.jūnijā pederasti dienu plānoja sākt ar dievkalpojumu
Rīgas svētā Pestītāja anglikāņu baznīcā. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Interesanti,
kāpēc pederastus atbalstīja Nacionālā bibliotēka, kur 7.jūnijā notika
konference „Homoseksuāļu stāstījumi Eiropas kultūrās”? Kāpēc pederastus atbalstīja
Gētes institūts? Ko teiktu Gēte par 7.jūnija „Baltijas dažādības biznesa
forumu”? Kāpēc Rīgas domē tika atbalstīti pederastu visi pieteiktie pasākumi?
Par to lepni paziņoja Uģis Vidavskis. Kāpēc Rīgas dome neatbalstīja VL-TB/LNNK
prasību nepieļaut pederastu gājienu pilsētas centrā? Vai Rīgas domes
darbiniekiem ir kaut kāda īpaša brālība ar pederastu apvienību „Mozaīka” un tās
barvežiem Kasparu Zālīti, Lindu Freimani, Kristīni Garinu? <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Neapšaubāmi,
praids neiztika bez pederastu „mekas” Kaņepes kultūras centra, Laikmetīgās
mākslas centra, Rīgas Stradiņa universitātes studentu medija „Skaļāk”, kultūras
centra „Sudrabs”, kur bija izstāde „Varavīksnes cilvēki”. Pasākumos uzstājās
pederastijas patrioti Tālivaldis Kronbergs, Didzis Kukainis, Elīna Treikule,
Inga Gaile, Elīna Geide, Kārlis Vērdiņš, Rita Ruduša.<br />
Latviešu pederasti ir iekarojuši Eiropu. Viņi ir praidu
organizēšanas Eiropas līmeņa speciālisti. Tas ir patīkami. Vismaz vienā jomā
neesam Eiropas pakaļgalā. Taču tagad vēl patīkamāk ir zināt, ka 2018.gadā ir
sasniegts pasaules līmenis. Mūsu pederasti izšļāca kaut ko tādu, ko līdz šim
pasaulē neviens nebija izšļācis. Tiekamies ar unikāli zemisku izšļācienu.
Proti, latviešu pederasti praidu velta LR 100 gadu jubilejai. Pederastu
kolektīvo lēmumu Dieva apskādētais Ingmārs Freimanis saviem vārdiem
„Satori” un „Delfos” formulē šādi: „praida rīkošana Rīgā ir patiešām laba
dāvana Latvijas simtgadē”. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Uz Zemes tādu
unikāli zemisku dāvanu neviens nav pasniedzis savai valstij. Esmu svēti
pārliecināts, ka cilvēces vēsturē latviešu pederasti pirmie valsts jubilejai
velta pederastijas kroplības. Tāda dāvana ir tas pats, ja LR jubilejā
uzdāvinātu milzīgu cisternu ar vircu un to no cisternas izlaistu pie Bruņinieku
nama parādes durvīm Mūrnieces jubilejas runas laikā. Var būt arī citas
asociācijas. Nav izslēgts, ka šogad 18.novembrī Saeimas jubilejas sēdē runu
teiks Latvijas parlamenta jaunā priekšsēdētāja Kristīne Garina. <o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Atkārtoju,
pederastu izšļāciens ir unikāli zemisks. Tas ir spējīgs stimulēt vispretīgākās
asociācijas. Turpretī mūsu pederastiem tāda dāvana acīmredzot „kalpo par
masturbēšanas materiālu”, par ko raksta minētais Dieva apskādētais puisis.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><br />
*Jēdzienus „pederasts/pederasti” un „pederastija” lietoju plašākā nozīmē bez
diferenciācijas gejos, lesbietēs, biseksuāļos, transseksuāļos. Vārdu sakot,
visu šķirņu antropoloģiskās anomālijas tiek apvienotas zem viena leksiskā
jumta. Savukārt pederastu „draugus” (tā pederasti dēvē savus atbalstītājus)
aplaimoju ar vārdu „jūsmotāji”.<o:p></o:p></span></p>
<p class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p> </o:p></span></p>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-76353693742128386722020-09-06T00:01:00.002-07:002020-09-23T01:02:17.665-07:00Tautas evaņģēlijs<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Šajā tekstā apvienotas nedaudz rediģētas
agrāk sacerētās etīdes, kurām ir kopēja idejiskā motivācija un kopēja
funkcionālā slodze. Respektīvi, runa ir par etīdēm, kuras var ietilpt latviešu
tautas mūsdienu evaņģēlijā – doktrīnas pamatprincipos, raksturojot gan tautas
patreizējo stāvokli, gan formulējot tautas aktuālākos turpmākos uzdevumus. Tādam
apvienojumam ir noteikts pragmātisks mērķis. Ļoti bieži nākas tikties ar
jautājumu “Ko darīt?”. Cilvēkus satrauc tautas kopējās bēdas, un cilvēki vēlas
zināt izeju no drūmā stāvokļa. Dotais teksts varēs kalpot kā zināma atbilde uz
jautājumu “Ko darīt?”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" style="margin: 0in; text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="mso-ansi-language: LV;">Dzīves esence<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" style="margin: 0in; text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext; mso-no-proof: yes;">Kas ir pats galvenais (esence, kvintesence) mūsu dzīvē? Pats galvenais ir
demogrāfiskā pāreja - "baltās" rases drūmais liktenis un nespēja
nevienai tautai izvairīties no šī drūmā likteņa, kas "baltās" rases
katrai tautai pienāk agrāk vai vēlāk. Un vēl ir ļoti svarīgi saprast, ka
"baltās" rases izmiršanas satelīti ir intelektuālā degradācija un
morālā deģenerācija, kas principā ir pašiznīcināšanās process -
Kronosa/uroborosa instinkta realizācija. Latviešu jaunatnes prasība
"dzīvot kā Rietumos" ir pašiznīcināšanās sastāvdaļa. Latviešu
pašiznicināšanās jau ir guvusi grandiozus panākumus - no trijām paaudzēm divas
paaudzes ir fundamentāli cilvēciski neadekvātas. Latviešu tauta vairs
nefunkcionē kā vienots sociāli etniskais formējums. Rietumu civilizācijā pašiznīcināšanās
process intensīvi sākās XX gs. 60.gados. 1968.gada slavenie jaunās paaudzes
nemieri Rietumeiropas universitātēs apliecināja pašiznīcināšanās procesa zināmu
briedumu un nenovēršamību. Pašiznīcināšanās procesa sastāvdaļa ir sociālisma
sistēmas sagraušana, “perestroika”, latviešu “atmoda”, apzināti vēloties
saplūst ar “Rietumiem”, kur civilizācijas noriets, degradācija un deģenerācija
jau bija sasniegusi biedējošu pakāpi. Pašiznīcināšanās procesā ietilps
“krāsainās revolūcijas”, “maidani”, tas viss, kas saistīts ar Trampa padzīšanu,
“<i>deep state”, </i>“<i>Corona-19”</i> pandēmiju. Pašiznīcināšanās procesam
piemīt liela dinamika un pamatīgas ambīcijas, cenšoties civilizācijas norieta
kloākā ieraut visu “balto” rasi bez izņēmumiem, nepieļaujot nekādu alternatīvu
dzīves izkārtojumā. Faktiski “baltajā” rasē arī neviens nepiedāvā alternatīvu.
Krievija kā relatīvi patstāvīga subcivilizācija arī nepiedāvā alternatīvu, jo
vietējā elite sastāv no neoliberālisma faniem – “5.kolonnas” ebrejiem u.c.</span><span lang="LV" style="background: white; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;">Graujošā armāda<o:p></o:p></span></b></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Nākas katram saprast sekojošo! Latviešu tautas dzīvē tagad
un turpmāk nevar neiet roku rokā tādi graujošie fenomeni kā 1) demogrāfiskās
pārejas sekas (populācijas izmiršana un novecošana), 2) latviešu inteliģences
valstsnespēja, 4) kriminālā kapitālisma noziegumu brīvība, 4) masveida zagšana
kā populācijas eksistenciālais instinkts, 5) debilitātes laikmets. Katram no
šiem fenomeniem ir sava graujošā loma un kopā tie veido graujošu sociāli
politisku armādu. Populācijas izmiršana un novecošana izraisa nepieciešamību
rast līdzekļus pensijām; proti, palielināt nodokļus, cenas. Latviešu
inteliģences valstsnespēja izraisa nespēju organizēt ekonomiku un pelnīt naudu.
Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvība nodrošina iespēju valsts/pašvaldību
budžetu organizētās noziedzības formā izzagt populācijas morālo izdzimteņu
slānim. Masveida zagšana kā populācijas eksistenciālais instinkts veicina
tendenci apzagt vienam otru un zagšanu padarīt par galveno eksistences līdzekļu
avotu. Debilitātes laikmets visu pārvērš bezjēdzībā, idiotismā, debilitātē.
Tāpēc nav jābrīnas, ka ir milzīgs ārējais parāds. Tāpēc nav jābrīnas, ka
palielinās nodokļi, aug visam cena.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Rīgas nelaime<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Obligāti ir jāņem vērā, ka Rīgas elektorāts ir
visnevērtīgākais elektorāts Latvijā. Rīgā koncentrējas etnosa daļa ar izteiktu
hormonālo pagrimumu, kā sekas ir masveidā sadzimušie dauni, idioti, pederasti,
zagļi, mediju muldoņas, augstskolu šarlatāni. Rīgas elektorātam piemīt kvēls
suicidālais optimisms, priecājoties par bērnu nedzemdēšanu, par iespēju zagt,
apliecināt stulbumu, bet galvenais - "dzīvot kā Eiropā", savā
fundamentālajā aprobežotībā nesaprotot, ka "Eiropa" jau no 60.g.
beigām dīdās degradācijas un deģenerācijas formātā. Rīgas elektorātā dominē
dresēti deģenerāti - valdošās kliķes apkalpojošais birokrātiskais un
"akadēmiskais" slānis. Par Rīgas elektorāta kolosālo nevērtību
liecina pseidointektuāli glamūrīgās un morāli nelimitētās prostitūtas
deleģēšana krēslam Rīgas pilī. Rīgas domes deputātu galvenā interese ir budžeta
miljarda treknā sile, pie kuras vēlas tikt bastardi, parvēniji, bordāniski
iznireļi, Kronosa un Uroborosa tipa tautas bendes.</span><span face=""Helvetica",sans-serif" lang="LV" style="background: rgb(242, 243, 245); color: #1c1e21; font-size: 10pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Jebkurā gadījumā ir jāatceras būtiskākais par mūsu
"politiķu" specifiku: 1) intelektuālās kapacitātes niecību vai pat
neesamību, 2) valstiski profesionālā darba sagatavotības totālo trūkumu, 3)
kompradora morāles prioritāti.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Katastrofas cēloņi<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">2018.gada 6.oktobrī Latvijas elektorāts Saeimā ievēlēja
apm. 65% no žogmales, krūmiem, grāvmalām, pažobelēm, mazmājiņām atlasītus tipus
bez jebkādas pieredzes administratīvajā darbā, valsts, pašvaldības vadīšanā,
bet galvenais – ar apšaubāmu cilvēcisko kvalitāti un psihiskās traumētības
pazīmēm. Tas bija sava veida parlamentārais apvērsums un jauna laikmeta –
debilitātes laikmeta - sākums latviešu tautai. Faktiski tas bija sākums tautas
katastrofai. Krīze izvērtās katastrofā. Debilitātes laikmeta jaunā valdība
Latvijas vēsturē vismuļķākā valdības vadītāja skubinājumā tūlīt sāka debili
murgot par “583 darāmajiem darbiem”. Savukārt 61 no neadekvātajiem Saeimas
deputātiem Rīgas pilī iebalsoja visšausmīgāko valsts prezidentu Latvijas
Republikas vēsturē. Bet tas nebūt nebija viss. Tautas katastrofa 2020.gada 29.
augustā Rīgas domes vēlēšanu rezultātā nostiprinājās vēl pamatīgāk. Debilitātes
laikmets tika papildināts ar pederastu varu Rīgas Domē. Rīgas elektorāts
atbalstīja pederastus, un tādējādi galvaspilsēta Latviju pārklāja ar
pederastijas staķisko smirdoņu. Pats par sevi ir saprotams, ka aktuāls ir
jautājums par tautas katastrofas cēloņiem. Manuprāt, priekšplānā ir trīs cēloņi
un to sintētiska (“plecu pie pleca”) funkcionēšana. Pirmais cēlonis ir saistīts
ar LKP/VDK nomeklatūras morālo kastrātu veikto kadru atlasi “atmodas”
specoperācijai. Toreiz latviešu un cittautiešu inteliģencē tika atlasīti morāli
un intelektuāli visnecienīgākie indivīdi, kuri bija piemēroti “prihvatizācijas”
atbalstīšanai, LKP/VDK varas turpinājuma nelietīgajai maskēšanai ar LR
simboliku, formāli valstiskajiem institūtiem utt. Šie indivīdi vēl nav
izmiruši, viņi savu kuratoru uzdevumā joprojām valda un ir sagatavojuši sev
pēcnācējus – morālo un intelektuālo atkritumu jaunu ģenerāciju, kurai šodien ir
politiski, ekonomiski, ideoloģiski vadoša ietekme. Otrais cēlonis ir saistīts
ar t.s. sorosistu kadru kvalitāti un lomu. Ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram,
Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā “sorosisti” nav tie labākie cilvēki, kuri
vietējās sabiedrības apziņu enerģiski pietaisa ar neoliberālisma,
postmodernisma, homoseksuālisma antihumānās “lampas” (domāta Latvijas “Lampa”)
saturu. “Sorosisti” ir pelēkas, stagnantas, kretīniskas viduvējības, kuras
dzīvē nav spējīgas neko labu sasniegt, tāpēc aicinātas strādāt “sorosa” kantorī
jūtas ļoti pagodinātas, augstu novērtētas un gatavas kalpot “sorosam” līdz kapa
malai. “Sorosisti” ir tautas katastrofas galvenie ideoloģiskie izraisītāji,
novājinot sabiedrības spēju sevi aizstāvēt. Trešais cēlonis ir tautas
vērtīgākās daļas aizceļošana no Latvijas. Dzīves kvalitāti nosaka katrs vērtīgs
cilvēks. Nav vajadzīgi simti, tūkstoši, lai kāda dzīves struktūra iegūtu labu
reputāciju un vispārēju cieņu. Kādreiz Tartu universitātes pasaules slavu
radīja tikai viens vērtīgs profesors. Latviju ir atstājuši vērtīgi t.s.
vienkāršie cilvēki, un Latviju ir atstājusi latviešu inteliģences vērtīgākā
daļa. Tas nevarēja palikt bez sekām. Un tas ir viens no tautas katastrofas
galvenajiem cēloņiem. Vērtīgāko cilvēku trūkums agrāk vai vēlāk būtu izpaudies
destruktīvā veidā. Tagad tas ir noticis. Rīgas Domes vēlēšanās piedalījās tikai
40,33% no elektorāta. 14.Saeimas vēlēšanās 2022.gada 1.oktobrī, esmu
pārliecināts, arī piedalīsies 25-30-40% no elektorāta. Satversmē nav nekas
teikts par vēlētāju apjomu. Saeima var tikt ievēlēta, ja nobalsojis tikai viens
vēlētājs. Jautājums par varas leģitimāciju (atzīšanu par likumīgu) jau pašlaik
ir aktuāls Rīgas Domes sakarā, jo par to ir nobalsojusi tikai elektorāta
niecīga daļa. Tā būs arī ar 14.Saeimu. Jāmaina konstitūcija! Bet kas to darīs!?
Tautas katastrofa izvērtīsies konstitucionālajā absurdā, varas leģitimācijas
absurdā. Varu atbalstīs tikai minimāls iedzīvotāju skaits. Nav ticams, ka
pederasti, dauni, idioti, debilie paši gribēs sev rakt kapu - Saeimā noteikt
attiecīgu nepieciešamo vēlētāju apjomu, lai vara būtu loģiski leģitīma. Lūk,
kur ir nonākusi kultūrnācija!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Kāpēc?<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Kāpēc XX gs. nogalē latvieši ir sadzemdējuši tik nevērtīga
cilvēciskā "kapitāla" miljonu - neoliberālisma, postmodernisma,
homoseksuālisma, perversiju, šarlatānisma, kompradoru, antihumānisma,
amoralitātes, antigarīguma patriotus? Kāpēc tā ir noticis? Kas tā ir bijusi par
ģenētisko mutāciju, kuras sekas XXI gs. sākumā ir masveidīga degradācija un
deģenerācija, tautas esamības visu procesu avangardā pieļaujot pederastus,
daunus, idiotus, šarlatānus? <span style="background: white; color: black; mso-color-alt: windowtext;">Latviešu tautas tradicionālais apzīmējums “muļķu tauta” nav
precīzs. Latviešu masveida intelektuālā šaurība nav vislielākā nelaime. Katra
etnosa genofondā ir kaut kāda specifika. Tā tas ir arī latviešiem, un tas ir
normāli. Vislielākā nelaime ir latviešu populācijā sastopamais negodīgums,
nelietība, neuzticamība, nodevība, pielīšana, denuncēšana, gudro un godīgo
tautiešu nicināšana, atstumšana, vajāšana. Aizvadītajos 30 melnajos pēcpadomju
gados taisnīgums un tiesiskums ir bijis “pie vienas vietas”. Arī brīvība,
suverenitāte, valstiskā neatkarība latviešiem tagad ir “pie vienas vietas”.
Tādējādi vislielākā latviešu bēda ir morālajā jomā, nevis intelektuālajā
(piem., nespējā uztvert būtību, galveno). Starp citu, intelektuālajā jomā
latvieši pat ir savā ziņā apdāvināti, jo ir talantīgi zagļi un zagšanas shēmu
meistari. Tāda rodas analītiskā tirāde, tiekoties ar 2020.gada vasaras nogales
nelietībām, bet vistrakākais – latviešu tautas straujo transformāciju pederastu
tautas godā ar pederastiem staķiem priekšgalā un pederastu nācijas tēvu Rīgas
pilī, jūsmojot par rīdzinieku pederastijas māniju.</span></span><span face=""Helvetica",sans-serif" lang="LV" style="background: white; color: #1c1e21; font-size: 10.5pt; mso-ansi-language: LV;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">2020.gada 29.augusts latviešu tautas dzīvē ir vēsturiska diena. Pederastu
uzvara Rīgas domes vēlēšanās noteikti ir jāuzskata par radikālu pagriezienu
tautas vēsturiskajā virzībā. Nekādā gadījumā netiekamies ar kaut kādu pārpratumu,
kas nekavējoties tiks novērsts. Tiekamies ar tendenci un etniskās evolūcijas
stingri izteiktu gribu, kuru pārstāv sociuma liela daļa un pie tam pārstāv
sociuma formāli apzinīgākais, vērtīgākais slānis - inteliģence. Pederastu
uzvara ir latviešu inteliģences uzvara. Ne tikai Rīga, bet visa Latvija ir
atdota pederastiem!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV;">Tautas vislielākā problēma<o:p></o:p></span></b></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-color-alt: windowtext; mso-no-proof: yes;">2020.gada 25. augustā “NRA.LV” bija lasāms: “Latvijas politikas
dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts
prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta
platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku (!?) kopš savākusi (!?) nepieciešamo
parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā.
Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> “Es Latvijas tautai uzticos!!! Es negribu uzzināt 2-as
dienas pirms prezidenta vēlēšanām jauno kandidātu. Es gribu par to uzzināt
vismaz mēnesi iepriekš un izdiskutēt! Es gribu, lai katrs Latvijas pilsonis
tieši vēlēšanās varētu ievēlēt Latvijas valsts Prezidentu!!!” iesniedzot savu
iniciatīvu “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents”, 2011. gada jūnijā
rakstīja iniciatīvas autors Bruno Ozoliņš. </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;">Neviens no
iesaistītajiem nespēj precīzi pateikt, kad tieši - iespējams pat 2008. gadā ‒
iniciatīva savāca nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu
iesniegt Saeimā, taču pirmdien to bija parakstījuši 11,2 tūkstoši balsstiesīgo.
Taču iniciatīva joprojām nav gatava pamest “Manabalss.lv” virtuālās telpas.” Publikācijā
runa ir par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un runa ir par bezjēdzībām šīs
problēmas risināšanā. Tā ir sena problēma. Tā atkal īpaši aktualizējās sakarā
ar morāli, intelektuāli, politiski, profesionāli neadekvātā “nācijas tēva”
nonākšanu Rīgas pilī. Par “nācijas tēvu” balsoja tikai 61 parlamenta deputāts.
Smieklīgu raksturu ieguva mūsu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība uz
Baltkrievijas notikumu fona. Kā zināms, Baltkrievijā valsts prezidentu ievēlē
tauta – pilsoņu elektorāts. Tāpēc smieklīgi (un arī debili) ir pamācīt
baltkrievus dzīvot “demokrātiski” tiem, kuri paši var tikai par demokrātiju
sapņot Valsts prezidenta vēlēšanās. Bet vai dotā problēma ir </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">galvenais latviešu tautai? Vai tā ir vislielākā latviešu
tautas problēma? Latviešu tautas vislielākā problēma ir "tautas
revolūcija", lai likvidētu kriminālo kapitālismu ar masveida organizētās
noziedzības brīvību un antihumanitātes noziegumiem. "Tautas
revolūcija" nozīmē politiskās iekārtas maiņu, konstitūcijas un likumdošanas
kapitālu rediģēšanu, kad tiek likvidēta dažādu izdzimteņu "kabatas
partiju" diktatūra, tiek izveidota tautas interesēm adekvāta politiskā
sistēma, vēlēšanu kārtība utt. Vai latviešu tauta var praktiski realizēt savu
vislielāko problēmu - "tautas revolūciju"? Nevar un nekad nevarēs!
Latviešu tautai nav nacionāli vitāla inteliģence, un tāda inteliģence nekad
nebūs. "Tautas revolūcija" nevar notikt bez konkrēta un adekvāta
ģenerējošā un virzošā spēka, kas var būt tikai inteliģence. Inteliģence
politiski izglīto tautu. Inteliģence ideoloģiski formē un vada tautas apziņu.
Inteliģence definē tautas vērtības, ideālus, nākotnes mērķus. Inteliģence ir
tautas valsts institūtu un visu struktūru kadru bāze un reālais pamats. Tauta
bez inteliģences nav tauta, bet pūlis, bars, masa, biomasa u.tml.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;"><br /></div>Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-11743254685157621902020-09-02T01:48:00.002-07:002020-09-02T03:47:33.753-07:00Kāpēc tikai divas reizes jeb viltīgā vara <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<b><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span></b><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Satversmes 35. pantā teikts: “Valsts Prezidentu
ievēlē Saeima uz četriem gadiem”. Savukārt Satversmes 39. pantā teikts: “Viena
un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tātad Latvijas
Republikā viena un tā pati persona par Valsts prezidentu var tikt ievēlēta pēc
kārtas divas reizes (4 gadi + 4 gadi = 8 gadi). Šajā sakarā pieklājas jautāt
“Kāpēc tikai divas reizes?”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saprotams, tāds
jautājums ir iespējams ne vien Latvijā. Arī Rietumu valstīs ir tāda pati norma.
Tā tas, piemēram, ir ASV, Francijā, Vācijā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tik tikko minētais
jautājums nav aizliegts. Tomēr publiskajā telpā tas ir ļoti reti sastopams. Nediskutē
par to, kāpēc tikai divas reizes. Gluži pretēji! Sabiedriskā doma smaidīgi akceptē
doto normu. Sabiedrības apziņā šai normai ir gaiša reputācija. Dotā norma
asociējas ar demokrātiju. Ja kāds uzdrošinātos publiski norādīt par dotās
normas fundamentālo bezjēdzību un sociuma vienas daļas savtīgo viltību varas
organizēšanā, tad tāds drosminieks tūlīt tiktu represēts farizejiski modīgā politkorektuma
vārdā. Šausmas! Kā tā drīkst teikt! Kā drīkst vērsties pret demokrātiju!<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Patiesība
nepatiks! Patiesība ir izcili rūgta: dotā norma ir fundamentāla politiskā
bezjēdzība! Tā apliecina sociuma vienas daļas savtīgo viltību varas
organizēšanā. Tas, pirmkārt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrkārt, dotā
norma ir Rietumu civilizācijas pagrimuma izpausme. Dotā norma ir veicinājusi
valsts varas stabilitātes zaudēšanu, pašlaik noslīdot līdz suverēna valstiskuma
nihilismam.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Treškārt, varbūt pareizāk
ir klusēt un pret minēto patiesību izturēties kā pret zināmu svētumu: “Nedodiet
svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām
viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa” (Mt.7:6).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Dotā norma ir
vēsturiski jauna politiskā pieeja. Bez dotās normas eiropeīdi veiksmīgi iztika
gadu tūkstošiem ilgi. “Baltā” rase gadu tūkstošiem ilgi cienīja valsts varas
stabilitāti un lieliski pārzināja valsts varas stabilitātes tehnoloģiju. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Dotā norma ir
loģisks absurds! Katrs saprātīgs cilvēks to atzīs. Valsts un tās tautas stabilai
attīstībai ir vajadzīgs stabils stratēģiskais kurss, kas nav atkarīgs no
vēlētāju kaprīzēm un pašmērķīgas politisko kadru maiņas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Dotā norma,
protams, ir pašmērķis ar demagoģisku auru. Tā ir pseidodemokrātijas aura.
Demokrātijai nekad nav bijusi laba reputācija. Demokrātiju tradicionāli apsaukā
par “vairākuma tirāniju” un “mietpilsoņu diktatūru”. Demokrātiju kritizēja
Platons, Aristotelis. Pēc viņiem demokrātiju kritizēja Nikolo Makjavelli, Ž.-Ž.
Russo, Šarls de Monteskjē, Tomass Karleils, Žozefs Marī de Mestrs, Osvalds
Špenglers, Karls Šmits, Renē Genons, Juliuss Evola, Šarls Nodjē, Martins
Heidegers, Frīdrihs Nīče, Jozefs Šumpēters. Krievijā demokrātiju dzēlīgi
kritizēja Ļevs Tihomirovs, Konstantīns Pobedonoscevs. Otto fon Bismarks atklāti
atzina, ka “pret demokrātiem palīdz tikai zaldāti”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Dotā norma
neradās no zila gaisa. Kā parasti, vispirms eksistēja objektīvs iemesls un pēc
tam uzziedēja subjektīvs iemesls. Objektīvo iemeslu viltīgi novērtēja un savā
labā izmantoja savtīgie prāti, tiecoties mūžu mūžos būt pie varas un vairot
materiālo labklājību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Objektīvais
iemesls ir demogrāfiskie apstākļi – iedzīvotāju skaita pieaugums. Demogrāfiskais
faktors ir cilvēces virsdiriģents. Dotās normas rašanos veicināja iedzīvotāju
skaita pieaugums un nepieciešamība aprūpēt <i>Homo sapiens</i> miljonus. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Faktiski citādāks
izskaidrojums nevar būt. Demogrāfiskais faktors ir cilvēces visbūtiskākais demiurgs
– radošais elements un kultūras izmaiņu autors. Ja mainās iedzīvotāju skaits, tad
mainās cilvēku kultūra (materiālā kultūra + garīgā kultūra). XXI gadsimta ļaudīm
to nav īpaši jāpaskaidro. XXI gadsimta ļaudis dzīvo cilvēces vēsturē unikālas
demogrāfiskās pārejas (1960-2050) apstākļos. Uz Zemes tik strauji un tik lielā
apjomā cilvēku skaits nekad vēl nebija palielinājies. Tāpēc aizvadītajos gadu
desmitos tik strauji un tik radikāli izmainījās kultūra, sagādājot galvassāpes
divām paaudzēm. Tās nespēj operatīvi adaptēties kultūras kardinālajās novitātēs.
Senā pasaule ar niecīgu iedzīvotāju skaitu bez acīmredzamām izmaiņām pulsēja
apmēram 3000 gadus. Viduslaiki (500-1500) ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu
nekā senajos laikos, bet ar relatīvi stabilu demogrāfisko virzību, ilga apmēram
1000 gadus. Jaunie laiki (1500-1800), kad Eiropā sāka pakāpeniski pieaugt
iedzīvotāju skaits, pastāvēja tikai 300 gadus. Kārļa Lielā valdīšanas periodā
(VIII gs. nogalē - IX gs. sākumā) Eiropā esot dzīvojuši tikai apmēram 25-30
miljoni cilvēku. 1700.gadā Eiropas iedzīvotāju skaits bija 100 miljoni, 1800.gadā
– 160 miljoni, 1900.gadā – 300 miljoni. 2020.gadā Eiropa (līdz Urālu kalniem)
lepojas ar 695 miljoniem iedzīvotāju.<span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vēsturnieki
uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju skaits mēreni sāka pieaugt no XVI gadsimta
otrās puses, bet no XVII gadsimta sāka pieaugt diezgan strauji. Respektējams
apjoms (automātiski pieprasa radikālas izmaiņas kultūrā) tika sasniegts XVIII
gadsimtā, bet izaicinoša kulminācija tika sasniegta XIX gadsimtā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ne velti <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>tik tikko minētajos abos gadsimtos intensīvi
progresēja jauna kultūras formācija. XIX gadsimtā jauno kultūras formāciju
gudri indivīdi nosauca par kapitālismu. Par kapitālisma saimnieku atzina sociālo
slāni vārdā “buržuāzija”</span><span lang="RU" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> (</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">fr. </span><i><span style="background: white; color: #202122; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">bourgeois</span></i><i><span style="background: white; color: #202122; font-family: "arial" , sans-serif; font-size: 10.5pt;"> </span></i><span style="background: white; color: #202122; font-family: "arial" , sans-serif; font-size: 10.5pt;">– </span><span lang="LV" style="background: white; color: #202122; font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">pilsētnieks).</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">
Kapitālisma misija bija saimnieciski aprūpēt lielo un ātri pieaugošo
iedzīvotāju kopumu. Tādai misijai nederēja feodālisma saimnieciskā kārtība
(kultūra). Feodālisms bija piemērots mazam iedzīvotāju skaitam. Pieaugot
iedzīvotāju skaitam, feodālisms pakāpeniski un klusi transformējās kapitālismā,
kas ir liela un ļoti liela iedzīvotāju skaita apkalpotājs (“sadzīves
kombināts”). Slavenais ekonomists un sociālais filosofs Frīdrihs Hajeks
pamatoti rakstīja par kapitālisma ekonomikas dabisko rašanos. Kapitālismam
nācās izstrādāt novatorisku ekonomisko, politisko un ideoloģisko stratēģiju ar
tai adekvātu realizācijas tehnoloģiju. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kapitālisma konceptuālā
bāze kļuva filosofiskās, zinātniskās, politiskās, ideoloģiskās, sociālās domas specifiska
strāva (intelektuālā kustība). To Rietumu civilizācijas vēsturē dēvē par
Apgaismību. Runa ir par īpašu Apgaismības laikmetu. Tas sākās XVII gadsimta
beigās, pilnbriedumu sasniedza XVIII gadsimtā, un tā idejiskais mantojums nav zaudējis
ietekmi līdz mūsdienām. Tā, piemēram, ASV, Francijā, Vācijā un arī Latvijā
pašlaik funkcionējošās konstitūcijas lielā mērā ir Apgaismības laikmeta
produkti. Arī buržuāzijas šodienas komfortablā labklājība tika kapitāli
iecementēta Apgaismības laikmetā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pirms konspektīvi
fiksējam Apgaismības laikmeta idejiskās bagātības nepieciešams norādīt par
vienu nelabu tendenci. Tā nepolitkorekti skan šādi: jo lielāks kļūst planētas
iedzīvotāju skaits, jo lielāka, intensīvāka, nekaunīgāka, ciniskāka, rafinētāka,
specifiskāka, instrumentāli efektīvāka kļūst planētas iedzīvotāju ideoloģiskā
apdullināšana, mānīšana, manipulatīvā izmantošana, psihotropiskā ietekmēšana,
nonākot līdz 2020.gada planetārajam ūnikumam – visas 7,8 miljardu grandiozās cilvēces
“koviddebilizācijai”, “kovididiotijai”, “psihopandēmijai”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lieta ir tā, ka
nelabās tendences terminoloģiskais balsts lielā mērā joprojām ir Apgaismības
laikmetā izstrādāto konceptu leksiskie apzīmējumi. Tā, piemēram, Apgaismības
laikmetā radās labi pazīstamā cilvēktiesību retorika. Arī tagad tiek iestāstīts,
ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi ar tiesībām uz dzīvības un
veselības aizsardzību. 1998.gadā Satversme tika papildināta ar 8. nodaļu “Cilvēka
pamattiesības”. Bet kas Latvijā pozitīvi izmainījās cilvēktiesību jomā? Vai latvieši
ieguva stingru juridisko atbalstu, palīdzību, morāli psiholoģisko uzticību
cilvēktiesībām? Jeb tā bija vienīgi sabiedrības kārtējā muļķošana, maskējoties
ar it kā humānu nostāju?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgaismības
laikmetā radās lepnā sabiedriskā līguma teorija – tautu apmānīšanas instruments.
Saskaņā ar šo teoriju cilvēki ilgi dzīvoja pirmatnējā brīvībā. Taču pienāca
laiks dibināt valsti. Cilvēki noslēdza līgumu ar valsti. Viņi valstij atdeva
daļu no savas brīvības, kompensācijā saņemot no valsts taisnīgu tiesu un tiesību
ievērošanu, policejisko un militāro aizsardzību, privātīpašuma aizsardzību. Arī
latvieši XX gadsimta sākumā ir noslēguši lepno sabiedrisko līgumu un savu
likteni uzticējuši valstij. Bet vai no tā latviešiem ir liels labums? Vai tas
attur latviešus meklēt labākus dzīves apstākļus citās zemēs? Vai latvieši un
valsts ir konsolidēts lielums? Vai reāli eksistē valsts un tautas saliedētība,
vienotība, kopības apziņa?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="RU" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Apgaismības laikmetā piedzima kategorija “tauta” un smalkā
doktrīna par tautas suverenitāti. Respektīvi, valstī dzīvojošā tauta ir vienīgā
likumīgā visaugstākās varas nesēja. Satversmē tas atspoguļojas 2.pantā “Latvijas
valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tiesa, XX gadsimta
otrajā pusē minētajai smalkajai doktrīnai pa kājām sāka maisīties kategorija
“nācija”. Tā apzīmē valsts pilsoņu polietnisko raibumu. Migrācijas un koloniālisma
likvidēšanas rezultātā Eiropas daudzas valstis sāka apdzīvot dažādas tautas.
Tāpēc polietniskā raibuma apzīmēšanai tika ieteikta kategorija “nācija” kā
politisks risinājums. Arī Latvijas Republikā vienmēr<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>ir bijusi nācija. Satversmes 2. pantā vārdi
“Latvijas tauta” ir uzlūkojams kā sinonīms vārdiem “Latvijas nācija”. Neeksistē
etniskā vienība “Latvijas tauta”. Eksistē etniskā vienība “latviešu tauta”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apgaismības
laikmetā savas gaitas sāka tādas eiropiešu politiskajā diskursā populāras mantras
kā “brīva prese”, “neatkarīgs tirgus”, “tirgus caurskatāmība”, “neatkarīga
tiesa”, “tiesiska valsts”, “politiskā brīvība”, “liberālisms”. Ja nepieciešams
demagoģiski nomaskēt kādu valsts valdošā slāņa mahināciju, tad tradicionāli
atsaucās uz kādu no nosauktajām mantrām. Latvijas sabiedrībai tas ir labi
pazīstams.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="RU" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Apgaismības korifeju politiskajos uzskatos bija sastopams
konkrēts viedoklis par valsts prezidentu. Valsts prezidenta institūts tika pakļauts
principam par varas amatpersonu regulāru maiņu vēlēšanu ceļā. Katrs cilvēks
agrāk vai vēlāk viņam doto varu sākot ļauni izmantot. Tāpēc ir nepieciešams
regulāri mainīt varas pārstāvjus. Tas attiecas arī uz valsts prezidentu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tā, piemēram, Apgaismības
korifeju politiskie uzskati tika precīzi izmantoti ASV konstitūcijā. Tā tika
ratificēta 1788.gada 21.jūnijā un tiek atzīta par pirmo konstitūciju mūsdienu
izpratnē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>ASV konstitūcijā
norma par valsts prezidenta ievēlēšanas ierobežošanu ar diviem termiņiem ir no 1951.gada
27.februāra (konstitūcijas 22. labojumā). Pirms tam tāda norma konstitūcijā
nebija. Taču tā eksistēja dzīves praksē. Neviens prezidents Baltajā namā nebija
ilgāk par diviem termiņiem. Franklins Delano Rūzvelts ir vienīgais ASV
prezidents, kurš ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija
četrus termiņus (1933—1945). Tas izskaidrojams ar ārkārtējiem saimnieciskajiem
un politiskajiem apstākļiem. Valstī vajadzēja stabilu varu un valstī nebija tādi
apstākļi, lai pievērstos politiskajai cīņai, kas reāli vienmēr ir valsts
prezidenta vēlēšanas. Rūzvelta prezidentūras laikā bija pasaules ekonomiskā krīze</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> (t.s. </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Liel%C4%81_depresija" title="Lielā depresija"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">l</span></a><span class="MsoHyperlink"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">ielā depresija</span></span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">) un II Pasaules karš.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Bet tagad par sociuma
vienas daļas savtīgo viltību varas organizēšanā. Apgaismības laikmeta gudrības varas
organizēšanā un tajā skaitā prezidenta varas organizēšanā ir izdevīgas vienīgi
buržuāzijai. Tāpēc buržuāzija līdz mūsdienām ir nosargājusi sev izdevīgo Apgaismības
mantojumu. Tautai ir vajadzīgi stabili valdnieki. Tauta nemīl politiskās varas
svārstības, nepatstāvīgumu, nenoturību. Latviešu tauta šajā ziņā nav izņēmums
un vienmēr ir vēlējusies Rīgas pilī redzēt “stingru roku”. Turpretī buržuāzijas
ideāls ir oligarhiskā vara (ekonomiskā vara + politiskā vara). Pie tam
buržuāzija nekad nav iekšēji konsolidēts sociālais slānis. Buržuāzija principā
nevar nodrošināt stabilu varu. Buržuāzija tradicionāli sastāv no atsevišķiem
savstarpēji naidīgiem oligarhiskajiem klaniem. Oligarhisko klanu savstarpējā
cīņa veicina varas maiņu un tajā skaitā valsts prezidenta izvēli un ievēlēšanu.
Latvijā arī ir vairāki oligarhiskie “astoņkāji”, kuriem nav vajadzīga “stingra
roka” un stabils stratēģiskais kurss, kas nav atkarīgs, kā jau rakstīju, no
vēlētāju kaprīzēm un pašmērķīgas politisko kadru maiņas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="RU" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-67804610619123230852020-08-12T00:58:00.001-07:002020-08-12T00:58:10.896-07:00Cilvēces labdaru maiņa<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Globālo sociālo problēmu analītikā nepieciešams apspriest
divas jaunas parādības. Nepieciešams pievērst uzmanību kultūras epohālai
evolūcijai un cilvēces labdaru maiņai.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XXI gadsimta modernās
tendences un modernie procesi jau tiek skatīti no kultūras epohālas evolūcijas
viedokļa. Tāda pieeja ir pamatota. Tiekamies ar kaut ko grandiozu cilvēkos un
viņu kultūrā. Radikāli izmainās cilvēku dzīves vide, darba tirgus, profesionālā
orientācija, amatu nomenklatūra, politiskā sistēma, valstiskums, tehnoloģiskais
arsenāls, cilvēka identitāte, morāli tikumiskās normas un vērtības,
mākslinieciski radošā darba žanri, zinātnes, reliģijas un ideoloģijas loma.
Tiekamies ar kaut ko tikpat grandiozu, kāda cilvēces vēsturē bija pāreja no
paleolīta (akmens laikmeta) uz neolītu (vēlo akmens laikmetu). Pārejas laikā
tika ieviesta zemkopība un lopkopība, kā arī attīstījās keramika un tādi
materiālu apstrādes veidi kā urbšana, slīpēšana. Taču kardināli izmainījās arī
cilvēku mentalitāte. Radās tas, ko labi pazīstam kā zemnieku mentalitāti. Tā ir
plaši saglabājusies līdz mūsdienām.*<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Visjaunākajā periodā
un īpaši 2020.gadā sakarā ar “<i>Covid-19</i>” pandēmiju un ASV prezidenta
vēlēšanām nākas pievērst uzmanību cilvēces labdaru maiņai. Uz planētas ir
radies jauns spēks, kas vēlas darboties visas cilvēces mērogā. Cilvēces labdaru
līdzšinējais spēks manāmi zaudē pozīcijas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Domājams, rūpes
par visu cilvēci ir pastāvējušas vienmēr. Visos laikmetos ir bijuši cilvēki ar
bažām par cilvēci un velmi kalpot cilvēcei. Planetāri globālu apziņas tieksmi
savā ziņā veicina Dievs, - Dievs kā sakrāla personifikācija ir visu cilvēku
labdaris. Turklāt visvarens labdaris un labdarības visaugstākais iemiesojums. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XX gadsimta
otrajā pusē cilvēces mēroga labdarība ieguva reālas aprises. Ja pirms tam bažām
par visu cilvēci bija virtuāls raksturs bez praktiski organizatoriskas
darbības, tad XX gadsimta otrajā pusē tika praktiski realizēti konkrēti projekti.
Virtuālo relatāti nomainīja ontoloģiski fiksējama (“sataustāma”) realitāte. Tādu
procesu veicināja abi Pasaules kari, bet sevišķi II Pasaules karš, pēc kura
bija vitāli nepieciešams starptautiski organizatoriski sakārtot cilvēces dzīvi
planetārā mērogā. 1945.gada 24.oktobrī tika nodibināta Apvienoto Nāciju
organizācija. Tās mērķis bija</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 9.5pt;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu
miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju
rīcības saskaņošanas centru.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Taču pēc II
Pasaules kara rūpes par cilvēci konkrēti realizējās divos līmeņos. Viens
līmenis bija darbība ANO ietvarā. Šajā līmenī darbību veica ANO katras
dalībvalsts deleģēti pārstāvji – politiķi, diplomāti, eksperti, birokrātijas
nomenklatūras kadri. Darbs ANO bija viņu uzdevums un pienākums. Par to viņi
saņēma atalgojumu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrs līmenis
principā bija pilnīgi savādāks. Tas balstījās uz privāto iniciatīvu un
neoficiālu, kā arī lielā mērā slēgtu (slepenu) organizatorisko izkārtojumu. Šo
līmeni izveidoja ļoti bagāti cilvēki no ASV ar specifisku garīgumu, specifisku
analītisko prātu un specifisku sociāli politisko orientāciju. Šī līmeņa rašanos
pamatā nosacīja viena cilvēka griba un praktiskais ieguldījums. Šis cilvēks ir
amerikāņu slavenās miljardieru Rokfelleru dinastijas pārstāvis Deivids
Rokfellers (1915-2017). Viņa tieksmes izveidot, kā viņš pats teica, “vienotu
pasauli”, bija ģenētiski determinētas. Par “vienotu pasauli” esot sapņojuši jau
viņa senči. D.Rofellers pats sevi sauca par “internacionālistu”. Tā tas bija
pirms moderno jēdzienu “globalizācija”, “globālisms”, “globālists” lietošanas.
Tagad viņa biogrāfiju rotā identifikācija “globālists” un slavinājums “viens no
pirmajiem globālisma ideologiem”. D.Rokfellers bija visu galveno pēckara
neoficiālo planetāro organizatorisko veidojumu autors vai līdzautors. Tas
attiecas uz Bilderbergas klubu (1954) un Trīspusējo komisiju (1973). Abos
veidojumos aiz slēgtām durvīm īpaši atlasītu dalībnieku šaurā lokā tika
debatēts par t.s. pasaules globālajām problēmām. D.Rokfellera interešu
priekšplānā bija dzimstības kontrolēšanas problemātika. Viņam pašam bija četras
meitas un divi dēli. Viņa tuvākie līdzgaitnieki globālisma attīstībā bija
Z.Bzežinskis (1928-2017) un H.Kisindžers (1923). Šī trijotne līdz tās divu
dalībnieku nāvei bija viens no galvenajiem globālisma idejiskajiem spēkiem uz
Zemes. Viņu paveikto var atzīt kā sociāli filosofisku metodoloģisko devumu,
formulējot visdažādākā satura rekomendācijas globālo problēmu risināšanā. Pašlaik
(2020.g.) analoģisks globālisma idejiskais spēks nav konstatējams.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Toties strauji un
nenovēršami veidojas izteikti pašpārliecināts spēks, kas grib valdīt uz
planētas un savā kontrolē pārņemt visu cilvēci. Ja tik tikko minētās trijotnes
un viņu domubiedru planetārajās ambīcijās priekšplānā dominēja humānistiska
filosofija un tās caurstrāvota ideoloģija, tad jaunā globālisma spēka centrā ir
vēlēšanās voluntāri pakļaut cilvēci un iegūt varu uz planētas. Jaunais
globālisma spēks ir izteikti cinisks, un tas neatsakās no sociālā darvinisma
tēzēm, cilvēci sadalot divās daļās (izredzētie cilvēki un viņiem pakļautie cilvēki).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Jauno
pašpārliecināto spēku jau ir pieņemts dēvēt par “lielo piecnieku”. Runa ir par
tādiem informācijas tehnoloģiju gigantiem kā <i>Microsoft, Apple, Amazon,
Google, Alphabet. </i>Kā zināms, formāli tās ir informācijas tehnoloģiju (<i>IT</i>)
korporācijas, kuras izstrādā programmas (<i>software</i>) un datortehniku (<i>hardware</i>).</span><span style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-no-proof: yes;">
Ta</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">ču “lielais piecnieks” ir izvērties par
totālu monopolistu, pilnā mērā uz planētas kontrolējot internetu, sociālos tīklus
un mobilos sakarus, kā arī pasaules pārējās informācijas tehnoloģiju firmas. “Lielajam
piecniekam” ir neierobežota ekonomiskā vara, milzīgi finansiālie līdzekļi, bet
īpašnieki ir visbagātākie cilvēki zem Saules. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Lielajam
piecniekam” jau labu laiku ir grandioza politiskā un ideoloģiskā loma. <i>IT </i>korporācijas
var ietekmēt cilvēku apziņu, izraisīt un vadīt “krāsainās revolūcijas”, “maidanus”,
kā arī manipulatīvi iejaukties valstu politikā un vēlēšanu procesos. <i>IT </i>korporāciju
fantastiskās iespējas atspoguļojās “ <i>Covid-19” </i>pandēmijas mēnešos,
apmuļķojot gandrīz pasaules visu valstu iedzīvotājus. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>IT </span></i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">korporācijas ir organiski vienotas ne tikai ar ASV
speciālajiem dienestiem un ASV politisko eliti (Demokrātisko partiju), bet arī
ar Pentagonu, NATO. Korporācijas finansiāli atbalsta pasaules lielākie
investīciju fondi un finansu holdingi. Proti, atbalsta tās finansu struktūras,
kuras ir ASV Federālās rezervju sistēmas kodols.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Lielā piecnieka”
īpašnieki noraida pārmetumus par iejaukšanos politikā. Tomēr tam vairs
sabiedrība netic, jo informatīvā agresija un planetāri globālās varas tieksmes
ir acīmredzamas. Visjaunākajā laikā (2020.g. jūlijā-augustā) “lielais piecnieks”
vairs nebaidās vērsties pat pret Baltā nama saimnieku, dzēšot viņa ierakstus
sociālajos tīklos. Tāda drosme vērsties pret pasaules varenākās, patiesībā arī
savas, valsts prezidentu ir unikāla izpausme. Tas liecina par sava spēka
apzināšanos. “Lielais piecnieks” sevi apzinās kā “<i>Deep state</i>” avangardu,
nostājoties priekšgalā visaugstākās birokrātijas slānim, kas nepakļaujas
valdībai un valsts likumiem. Turklāt runa nav par kaut kādu “ēnu kabinetu”.
Runa ir par cilvēces pārvaldīšanu. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">*Plašāk skat.: </span><a href="http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/2020/04/evolucijas-evangelija-pulsacija.html">http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/2020/04/evolucijas-evangelija-pulsacija.html</a>
<span style="font-size: 12.0pt; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-72850220004299837032020-08-05T03:30:00.003-07:002020-08-05T04:10:48.790-07:00Par kolaboracionisma nacionālo sērgu <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 14.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Latviešu inteliģences morālā portreta stabils elements ir
kolaboracionisms. Latviešu inteliģence bez kolaboracionisma nav iedomājama. Vēsturiskajā
atskatā jebkurš mēģinājums par latviešu inteliģenci noklusēt kolaboracionismu
ir neattaisnojams mēģinājums. Latviešu inteliģences sadarbība ar okupantiem,
inkorporācijas režīmu, ģeopolitiskajiem saimniekiem un konfederācijas
priekšniecību vienmēr ir bijusi masveidīga un apzināta darbība, disidentiski
neatsakoties no dzimtenes nodevības un morāli nekaunoties par savu dzimtenes
nodevību. Kolaboracionisma nacionālā sērga vēsturiski acīmredzot sākās tajos
senajos laikos, kad baltu cilšu virsaiši (šodien sakām – politiskā elite)
nodeva savus ciltsbrāļus un sadarbojās ar slāvu, vācu iebrucējiem. Diemžēl to nevaram
pierādīt ar konkrētiem dokumentiem, kaut gan atsevišķi viduslaiku materiāli un
hronikas liecina par tā laika elites nodevību. XIX gadsimtā reizē ar latviešu
jaunās tautas inteliģences masveidīgo izskološanos nekavējoties masveidīga
kļūst arī kolaboracionisma sērga, ko var pierādīt ar konkrētu vēsturisko
materiālu un kas profesionālo vēsturnieku darbos jau ir <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>plaši atspoguļots. Literāri slavenais Švauksts
ir dzīvē noskatīts tēls.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kolaboracionisms
nav vienkārša parādība. Šajā komplicētajā parādībā var saskatīt vairākus
līmeņus. Kolaboracionismu vienmēr un visur nosaka tāds cilvēciski vitāls
faktors kā fiziskās eksistences līdzekļu nodrošināšana. Lai iegūtu iztikas
līdzekļus, cilvēks ir spiests kalpot attiecīgajai svešajai varai. To var
uzkatīt par kolaboracionisma elementārāko, zemāko līmeni. Visaugstākais līmenis
noteikti ir tad, ja sadarbība ir izteikti apzināta un idejiski pamatota, kā arī
sadarbība notiek atklāti savtīgā nolūkā, karjeristiski tiecoties pastāvošās
varas hierarhijā ieņemt pēc iespējas augstāku stāvokli vai alkātīgi tiecoties
pēc materiālās labklājības – naudas un mantas. Visaugstākajā līmenī svešā vara
parasti tiek publiski slavēta un propagandēta, pārliecinot līdzcilvēkus par
svešās varas lietderību, perspektībām, vēsturisko taisnīgumu, pamatotību,
leģitimitāti u.tml. Visaugstākajā līmenī sadarbību ar svešo varu pamatā diktē
kolaboracionista griba, iniciatīva, idejiskā pārliecība par savas rīcības
pareizību. Ja zemākajā līmenī visu izšķir eksistenciālais faktors, tad
visaugstākajā līmenī visu izšķir morālais faktors.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kolaboracionisms
ir dziļi amorāla izpausme. Tas nav jāatgādina un vēlreiz īpaši jāuzsver. Katrs saprātīgs
cilvēks ir spējīgs aptvert nacionālās nodevības amorālo būtību. Taču nākas nepatīkami
pievērst uzmanību latviešu inteliģences amoralitātes progresam. XX gadsimta
nogalē un XXI gadsimta pirmajos gadu desmitos šis progress ir ļoti uzkrītošs. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latviešu
inteliģences morālo pagrimumu un tā progresēšanu vispamatīgāk aizsāka “atmoda/perestroika”.
Pēcpadomju perioda latviešu inteliģences kolaboracionisms ir daudz daudz
pretīgāks nekā padomju perioda latviešu inteliģences kolaboracionisms. Negatīvo
atšķirību izraisa padomju iekārtas un pēcpadomju iekārtas fundamentālā dažādība.
Padomju valsts bija sociāli orientēta valsts. Par to liecina, piemēram,
bezmaksas izglītība, bezmaksas veselības aizsardzība, darba garantēšana. Padomju
valsts konceptuāli politiskais un ideoloģiskais pamats sociālisms joprojām neatbaida
cilvēces lielāko daļu. Latvijas atrašanās PSRS sastāvā nebija vislielākā
nelaime, salīdzinot ar vācu nacistu plāniem pēc uzvaras karā (LR valstiskās
neatkarības kategorisku nepieļaušanu, kolonizāciju un latviešu tautas
“nevērtīgākās” daļas iznīcināšanu).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kolaboracionisma nacionālās
sērgas izpratnē un novērtējumā ļoti svarīgs ir viens psiholoģiskais moments. Proti,
latviešu inteliģences sadarbībā ar padomju varu neietilpa pašapmāna komplekss.
Latviešu inteliģence nemānija sevi. Latviešu inteliģence klusi zināja, ka
Latvijai ir atņemta neatkarība. Latviešu inteliģence klusi ticēja iespējai
nākotnē atgūt valstisko suverenitāti. Turpretī latviešu inteliģences sadarbībā
ar pēcpadomju varu gailē riebīgs pašapmāna komplekss. Latviešu inteliģence šo savu
riebīgo pašapmāna komplesu ir ideoloģiski uzspiedusi visai tautai. Latviešu
inteliģence māna sevi un visu tautu jau 30 un vairāk gadus. Galvenokārt tā ir
amorāli iesaiņota pašapmānīšanās par PSRS/LPSR sagraušanas sekām – LR
atjaunošanu un “otrās republikas” faktisko iedabu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>PSRS (un reizē
LPSR) tika apzināti sagrauta.</span><span lang="LV" style="background: white; color: black;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">PSRS sagraušanai grūti atrast precedentu cilvēces pagātnē.
Izzudušas ir daudzas impērijas. Bet tas vienmēr notika ārējo spēku ietekmē. Turpretī
PSRS sagrāva tās elite, realizējot fantasmagorisku futuroloģisko projektu un
noorganizējot unikāli rafinētu specoperāciju – „perestroiku”. Patiesība par
PSRS sagraušanu ir neticams un sirreālistisks sižets. Katrā ziņā tas ir
nepārspējami amorāls sižets.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Jau esmu
rakstījis, ka patiesība par “atmodu/perestroiku” ļoti nepatīkama ir latviešu vecākās
paaudzes inteliģencei, bet īpaši radošajai inteliģencei. Principā tas jau pirms
laba laika tika saprasts, ka inteliģence mūs nodeva „atmodas/perestroikas”
laikā un pēcpadomju gados, neaizstāvot ne suverenitāti, ne tautas cilvēcisko kapitālu,
ne tautas mantu un tautas garīgo kultūru. Bija (un turpinās) <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>vienīgi pavēļu centīga izpildīšana, glumji
pieglaimīga kalpošana varai, demagoģiska muldēšana par patriotiskumu,
valstiskumu, suverenitāti, ar baudu ļaujot sevi izvarot neoliberālisma un
postmodernisma satrapiem un ar baudu zogot tautas mantu un neizzagto atlikumu
iztirgojot svešzemniekiem. Patiesība par „atmodu/perestroiku” var atklāt, ka
dzīvojam melu un vēsturisko izkropļojumu sameistarotā valstī. Var atklāties Latvijas
valstiskuma farizejiskā imitācija. Var atklāties, ka Latvijā neatkarība nekad
netika atjaunota, jo „atmodas/perestroikas” rezultātā latviešu sētā varu
saglabāja (un saglabā joprojām) LKP/VDK nomenklatūras “ekselences” un mainījās ģeopolitiskais
saimnieks. Latvija nonāca ASV ģeopolitiskajā pārvaldījumā. Iepriekšējais
saimnieks (“Maskava”) latviešus bez latviešu ziņas atdeva (pārdeva) jaunajam
saimniekam. Latviešu inteliģence tādu lēmumu apsveica un aktīvi palīdzēja
izpildīt. Latviešu inteliģence nemaz necentās aizstāvēt LR tiesības uz īstu
neatkarību un valstisko suverenitāti. Latviešu inteliģence neorganizēja tautas
cīņu neatkarības un suverenitātes atjaunošanai. Latviešu inteliģencei savas
kabatas un godkārības intereses bija pirmajā vietā. Latviešu inteliģence neko
nedarīja, lai Latvija būtu patiesi brīva un neatkarīga. Latvijā izveidotais
kriminālais kapitālisms ar noziegumu brīvību ir latviešu inteliģences ģeniālākais
panākums. Masveida organizētās noziedzības veicēji ir latviešu inteliģenti.
Latviešu inteliģence noorganizēja brīvprātīgo (66,97%) atsacīšanos no
neatkarības 2003.gada 20.septembra referendumā. Tas, ka latviešu sabiedrībā
brīvībai, suverenitātei, valsts neatkarībai vairs nav nekāda vērtība, ir
latviešu inteliģences otrs ģeniālākais panākums.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kolaboracionisma
nacionālā sērga nesastopas ne ar kādu pretestību. Tā nevar sastapties ar
valdošās kliķes pretestību. Diemžēl nevar sastapties arī ar latviešu tautas
pretestību, jo latviešu tauta tagad veģetē bez galvas – bez tautu konstruktīvi
socializējošas inteliģences kā sistēmisku stratu. Tautai var rezultatīvi
palīdzēt vienīgi nacionālā inteliģence kā sistēmisks spēks – sistēmisks
sabiedrības slānis, sabiedrības grupa, šķira (svešvārdā – strats). Latviešu
inteliģencē atsevišķi labestīgi izņēmumi var atstāt labestīgu ietekmi tikai uz
kādu relatīvi nelielu lokālo cilvēku kopu. Tādā gadījumā labestīgo cilvēku
paraugs parasti drīzāk stimulē attiecīgās kopas pašizolāciju no apkārtējās
“slimās” sabiedrības, bet nevis “iešanu tautā”, lai palīdzētu visai
sabiedrībai. Citiem vārdiem sakot, izņēmumi ir subkultūras ģenerētāji, bet
nevis kultūras ģenerētāji.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pēc PSRS/LPSR sagraušanas padomju laika
latviešu inteliģences kolaboracionistu visaugstākais slānis aktīvi turpina
nacionāli nodevīgo darbību. Viņu darbība ir viens no lielākajiem amoralitātes
progresēšanas iemesliem. Viņu darbība noteikti ir slikts paraugs jaunatnes
morāli nestabilākai daļai. Latviešu inteliģences kolaboracionisma visaugstākā
līmeņa avangardā ir “Nra.lv” galvenā redaktora vietniece Elita Veidemane. Viņas
publikācijas (intervijas, raksti), salīdzinot ar pārējo Rīgas lielāko interneta
mediju saturu, ir visreakcionārākās, visprovokatīvākās, visrusofobiskākās,
vismelīgākās, vispseidonacionālistiskās. Ne velti viņas publikācijas nevar
komentēt. Šī “atmodas” barvežu memuāros izslavētā seksuāli neizvēlīgā resnule
labi apzinās, ka melus gribēs komentāros atspēkot un daudzi nesamierināsies ar
viņas šausmīgi atbaidošajiem tekstiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Internetā par
Veidemani 2020.gada augusta sākumā bija šāda informācija: “Elita Veidemane
dzimusi 1955. gadā Rīgā. 1980. gadā beigusi </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Valsts_universit%C4%81te" title="Latvijas Valsts universitāte"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Latvijas
Valsts universitātes</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> Filoloģijas
fakultāti latviešu valodas un literatūras specialitātē. 1980.—1981. gadā
strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABrmala" title="Jūrmala"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Jūrmalas</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> 4.
vidusskolā; no 1981 līdz 1988. gadam darbojusies laikrakstā "</span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Padomju_Jaunatne" title="Padomju Jaunatne"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Padomju Jaunatne</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">". 1988. gadā Veidemane iesaistījās </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Tautas_fronte" title="Latvijas Tautas fronte"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Latvijas
Tautas frontes</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> izveidošanā,
no 1988. gada līdz tā slēgšanai 1992. gadā bija LTF izdevuma "</span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Atmoda_(laikraksts)" title="Atmoda (laikraksts)"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Atmoda</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">" galvenā redaktore. No 1991. līdz 1996. gadam viņa
vadīja nedēļas laikrakstu "Atmoda Atpūtai". 2001. gadā Elita
Veidemane kļuva par laikraksta "Jūrmalas avīze" galveno redaktori,
2004. gadā īslaicīgi bija žurnāla "Septiņi" galvenā redaktore. 2007.
gadā kļuvusi par žurnāla "</span><a href="https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vakara_Zi%C5%86as&action=edit&redlink=1" title="Vakara Ziņas (vēl nav uzrakstīts)"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Vakara
Ziņas</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">" redaktori, no 2008. gada jūnija
ir laikraksta "</span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Neatkar%C4%ABg%C4%81_R%C4%ABta_Av%C4%ABze" title="Neatkarīgā Rīta Avīze"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Neatkarīgā Rīta
Avīze</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">" galvenās redaktores vietniece. Skandalozu
slavu Veidemane ieguva pēc rakstu sērijas "Vīrieši manā mūžā"
publicēšanas, kā arī intervijas žurnālam "Pantera" 1995.gadā. Elita
Veidemane aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, vadīja tās laikrakstu
"Atmoda", bija ievēlēta Tautas frontes otrajā un trešajā domē. 1995.
gadā bijusi viena no Muļķu un bezzemnieku partijas veidošanas
iniciatorēm. </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/6._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">6. Saeimas vēlēšanās</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> kandidēja no </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Demokr%C4%81tisk%C4%81_partija_%22Saimnieks%22" title="Demokrātiskā partija "Saimnieks""><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">DPS</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> saraksta,
bet netika ievēlēta. </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/2001._gada_Latvijas_pa%C5%A1vald%C4%ABbu_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas" title="2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">2001. gada pašvaldību vēlēšanās</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> kandidējusi no </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Demokr%C4%81tisk%C4%81_partija_%22Saimnieks%22" title="Demokrātiskā partija "Saimnieks""><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Latvijas Demokrātiskās partijas</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> saraksta Jūrmalā, bet arī netika ievēlēta. 2000.
gadā apbalvota ar IV šķiras </span><a href="https://lv.wikipedia.org/wiki/Triju_Zvaig%C5%BE%C5%86u_ordenis" title="Triju Zvaigžņu ordenis"><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Triju
Zvaigžņu ordeni</span></a><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">Pirms gada</span><span style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> (</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">2019.gada
augusta sākumā) internetā bija lasāms par seksuāli neizvēlīgās resnules
piederību kolaboracionālisma visaugstākajam līmenim padomju laikā. Internetā ir
izdzēsta šāda informācija: “Veidemane bijusi "Vissavienības Ļeņina
Komunistiskās Jaunatnes Savienības" (VLKJS) biedre un dažādu līmeņu
komjaunatnes aktīviste no 1969. gada līdz 1983. gadam; centusies iestāties
"Padomju Savienības Komunistiskajā Partijā" (PSKP) bet neveiksmīgi,
jo nav varējusi iegūt tam nepieciešamās PSKP biedru rekomendācijas”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada
5.augustā Veidemane atkal ir pastrādājusi kārtējo neģēlību, publicējot “Nra.lv”
interviju ar vēsturnieci Dainu Bleieri. Intervijas nosaukums “Kolaboranti bija
Lācis, Kalniņš, Ulmanis, Kirhenšteins...”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Principā
Veidemanes izdarībā nekā jauna nav. Tāpat kā agrāk, resnule ir aizmirsusi pati
savu kolaboracionista praksi padomju laikā. Viņa izliekas nezinām, kas
patiesībā organizēja un slepeni vadīja “atmodu/perestroiku”. Viņa klusē par to,
ka “atmodas/perestroikas” rezultātā varu sagrāba LKP/VDK nomenklatūras
“ekselences”. Viņa pilnā mērā iekļaujas tradicionālajā latviešu inteliģences
pašapmānīšanās kompleksā. Jaunums vienīgi ir valodas kropļošanā. Veidemane
acīmredzot nezina, ka literārajā valodā ir vārdi “kolaboracionisms” un
“kolaboracionists”, bet nevis viņas lietotās kroplības “kolaboranti” un
“kolaborācija”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-86325711554483766172020-07-18T05:03:00.003-07:002020-07-18T05:03:33.751-07:00Nelietīgo šarlatānu jaunākā kampaņa<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 14.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Latviešu sabiedrību atkal ir sākuši vazāt aiz deguna valsts
iestāžu un mediju vēl nesen publiski atmaskotie nelietīgie jaunākās paaudzes šarlatāni.
Inteliģences kāda daļa jau ir pamatīgi uzķērusies, nespējot nelietīgo šarlatānu
jaunākajā kampaņā saskatīt rafinētu blēžu krāpšanos. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tiekamies ar
tipisku šarlatānu darbību. Tie ir ļoti nekaunīgi tipi, kuri, izmantodami
cilvēku uzticību, sevi agrāk vispirms uzdeva par “strukturētā ūdens” un psihisko
slimību speciālistiem, bet tagad sevi uzdot par “cilvēces glābējiem”, “garīgās
brīvības” un “laimīgas dzīves” radītājiem, veikli maskējoties ar humānistisku retoriku,
bezjēdzīgiem politiskajiem solījumiem un Latvijas valsts iekārtas kritikas
imitāciju. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Runa ir par SIA “<i>Memory
water”</i> nelietīgo šarlatānismu Jāņa Pļaviņa diriģējumā kopā ar ārprātīgi
nekaunīgo Guntaru Zvejnieku viņu abu interneta saitā “mainam pasauli”. Visjaunākā
nelietīgā šarlatāna Pļaviņa izdarība ir vēstule Trampam. Diemžēl pamatīgi
uzķērušies jau ir daudzi cilvēki, nespējot saskatīt vēstules savtīgi
manipulatīvo būtību, kaut gan to izdarīt ir viegli. Nelietīgais šarlatāns
Pļaviņš taču raksta Trampam vēstuli ne tikai Latvijas sabiedrības vārdā, bet
gan visas Baltijas sabiedrības vārdā. Katrs normāls cilvēks tūlīt neuzticīgi
jautās “Kas viņu pilnvaroja to darīt?”. Slēpjoties aiz skaistiem vārdiem,
nelietīgais šarlatāns tēlo cilvēces glābēju un sevi piedāvā <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>prezidentam Trampam: “Mēs ar prieku kļūtu par
jūsu starptautiskā tīkla (!?) un komandas daļu (!?), ja jums mūsu palīdzība
šķistu noderīga”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vēstule faktiski
ir reti pretīgs savārstījums, kas adresēts muļķiem. Nelietīgais šarlatāns
Latviju nosauc par “demokrātisku valsti”. Vēstules autors nesaka patiesību par
Latvijas atrašanos ASV ģeopolitiskajā varā. Viņš tāpat nesaka patiesību par Latvijas
kriminālo kapitālismu, noziegumu brīvību. Savā aprobežotībā viņš norāda, ka
Soross pārvalda Latviju. Tas taču nekādi nevar patikt Trampam – reālajam
ģeopolitiskajam saimniekam Latvijā! Taču nelietīgais šarlatāns to nav spējīgs
aptvert. Vēstulē nav iztikts bez rusofobiskas murgošanas par to, ka “Latvija
atrodas dziļi Neredzamā ienaidnieka purvā”. Idiotiski melīgs ir nelietīgā
šarlatāna Pļaviņa paskaidrojums, ka “var paiet pat mēneši, lai mūsu valstī
atrastu kaut vienu melnādainu cilvēku”. Jaunais nelietis ir tik stulbs, ka
neapzinās savu koķetēšanu ar rasistiem. Sanāk, ka arī Tramps ir rasists, un
Pļaviņš viņu par to netieši slavē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Par Pļaviņa pirmo
publiski zināmo šarlatānisko varoņdarbu var izlasīt medijos. Paldies Dievam,
nelieša darbība tika atmaskota un nosodīta. 2019.gada 18. jūlijā internetā
(TVNet) bija lasāms: “Lai gan Zemkopības ministrija un Patērētāju tiesību
aizsardzības centrs (PTAC) secināja, ka strukturētā ūdens tirgotāji SIA “Memory
Water” savās reklāmās maldina pircējus, un aicināja uzņēmumu pieņemties prātā
un ievērot normatīvo aktu prasības, dzeramā ūdens tirgotāji turpina reklamēt
savu preci, stāstot pseidozinātniskas muļķības. PTAC ir sākta administratīvā
lieta par maldinošu un profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi.[..]</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; mso-color-alt: windowtext;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Strukturētā ūdens pārdevēji SIA <em>Memory Water</em> mediju
krustugunīs nokļuva pērnā gada pavasarī, kad no Eiropas Sociālā fonda saņēma dāsnu
finansējumu 133,2 tūkstošus eiro, ko grasījās tērēt, darbā nolīgstot cilvēkus
ar invaliditāti. Un tas laikā, kad Eiropas Savienība aizvien lielāku uzmanību
pievērš maldinošas informācijas ietekmei uz sabiedrību, it īpaši veselībā un
zinātnē.[..]</span><span lang="LV" style="background: white; color: #333333; font-family: "Arial",sans-serif;"> </span><em><span lang="LV" style="font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Memory Water</span></em><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> mājas lapa izskatās pēc sektantu platformas, kurā
zinātniski termini un svešvārdi brīvi sajaukti ar ezotēriskiem murgiem, vārdu
sakot, tā, lai vidējais ūdens dzērējs sāk nervozēt, lasot vārdus “zelta
proporcija”, “kristālu tetraedrs”, “apvienošanās mikro un makro klāsteros”, un
sajūtas kā niecība jaunās “zinātnes” priekšā. Viduslaiku alķīmiķi uz šā fona
nobāl.[..]</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; mso-color-alt: windowtext;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Rīgas Tehniskās
universitātes (RTU) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras profesors, RTU
Būvzinātnes centra Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Tālis
Juhna <em>Memory Water </em>apgalvojumus dēvē par pseidozinātniskiem
un saka, ka nevar komentēt, kas ir “ūdens atmiņa” vai “dzīvais ūdens”, jo
zinātnē nav zināmi šādi termini. “Zinātnē ir skrupulozas metodes, ar kuru
palīdzību kāda teorija tiek pierādīta, seko publikācijas zinātniskos žurnālos.
Šajā gadījumā nekā tāda nav, līdz ar to nav iemesla diskusijai. Tā ir
pseidozinātne.”<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Savukārt
2019.gada 3.maijā interneta žurnālā “Puaro” bija skaidrots: “Droši vien tā ir tikai
sagadīšanās, ka Pļaviņš publiski parādās kopā ar partijas KPV himnas autoru
Memmēnu, reklāmā izmanto šīs partijas saukli un grantu saņem valsts pārvaldes
sektorā, kuru vada KPV biedre. Drīzāk tā ir nelāga tendence – intelektuāli
mazāk apdāvināto un tādēļ mazāk izglītoto, neapmierināto sabiedrības daļu
apsēdušie avantūristi sāk apvienot spēkus.” <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nelietīgā
šarlatāna Pļaviņa saits “mainam pasauli” arī ir sācis “apvienot spēkus”. Tajā
ir sastopami ne tikai tādi ezotēriskie nekauņas kā Zvejnieks, bet arī dažādas
šķirnes nelieši, kuri jau ir pamatīgi iepriecinājuši kultūrnāciju ar savu
amorālo stāju. Saitā kā mājās jūtas, piemēram, Gobzems, protams, vicinot
kulakus pēc kautiņa. Interesanti, kā tagad klātos Pļaviņam, ja Gobzems būtu
kļuvis premjers?<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-19007309961995683432020-06-24T06:14:00.002-07:002020-08-07T02:41:47.882-07:00Noziegumu brīvības ģenētiskās sekas <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nevienai
civilizācijai vēl nav izdevies izvairīties no bojāejas un saglabāties uz
mūžīgiem laikiem; teiksim – līdz pasaules galam. Rietumu civilizācija noteikti
nebūs izņēmums. Rietumu civilizācijas noriets ir vēsturisks fakts, un mēs esam
tā liecinieki, katrs izjūtot nelabo kopējo procesu atkarībā no savas sociālās
sensitivitātes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Civilizācijas
bojāejas tradicionālie rezultāti ir divējādi. Viens rezultāts ir transformācija
jauna tipa civilizācijā. Piemērā noder PSRS pārveidošanās Krievijas Federācijā,
kuru krievu intelektuāļi uzskata par atsevišķu civilizāciju bez paradigmatiskās
vienotības ar mūsdienu Rietumu jeb eiropeisko civilizāciju. Otrs rezultāts ir
civilizācijas izšķīšana daudzos atsevišķos un paradigmātiski patstāvīgos
sociāli politiskajos fenomenos ar pretenziju eksistēt valsts statusā. Šajā ziņā
klasisks piemērs ir antīkās civilizācijas (Romas impērijas) sabrukums, kā
rezultātā radās daudzas savstarpēji nesaticīgas barbaru valstiņas un Eiropā
iestājās “tumšie gadsimti” (Petrarka) bez jebkādas iespējas lietot jēdzienu
“eiropeiskā civilizācija”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Civilizācijas iet
bojā divējādi arī laika ziņā; proti, iet bojā relatīvi īsā laikā un iet bojā relatīvi
ilgā laikā. PSRS tika sagrauta “perestroikas” vairākos mēnešos. XX gadsimta
sākumā cariskā Krievija (krievu pareizticīgā civilizācija) sabruka trijās
dienās. Tā uzskata ne tikai V.Rozanovs – krievu filosofs un krievu
civilizācijas sabrukuma liecinieks. Antīkās civilizācijas (Romas impērijas)
bojāejas periodu mēra vairākos gadsimtos. Pirms Romas impērijas valstiskās
likvidācijas oficiālā datuma 476.gada 4.septembra bija vismaz trīs gadsimti,
kuros konstatējamas civilizācijas norieta pazīmes.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Uz jautājumu “Kas
izveidosies Rietumu civilizācijas vietā un cik ilgi turpināsies Rietumu
civilizācijas noriets?” pašlaik var būt tikai hipotētiskas atbildes. Pašlaik
vislielākā skaidrība ir par norieta tempu. Tas ir samērā dinamisks. Par Rietumu
civilizācijas norieta sākumu jāuzskata planetārās demogrāfiskās pārejas starts
1960.gadā. Togad sākās “baltās” rases strauja izmiršana un novecošana, ļoti
destruktīvi ietekmējot eiropeīdu mentalitāti, kultūru, velmi pastāvēt kā
civilizācijai. 70.gados Rietumos ieviesās un ātri nostiprinājās postmodernisms
un neoliberālisms, kļūstot par civilizācijas norieta aktivizācijas galvenajiem dzinējspēkiem.
Aizvadītajos 50 gados līdz 2020.gadam, kad tiek rakstīts šis teksts, Rietumu
civilizācijā deģenerācija un degradācija jau ir pilnā mērā pārņēmusi politisko
eliti, pilsētu inteliģenci, akadēmiskās aprindas tādā mērā, ka normālajiem
cilvēkiem vairs nav vietas iracionālisma un veselā saprāta deficīta apmātajā
populācijā.* Aktuāli ir tādi apzīmējumi kā postcilvēki, postkultūra,
postcivilizācija. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Planetārā
demogrāfiskā pāreja noslēgsies 2050.gadā. Tad cilvēcē iestāsies demogrāfiskā
stabilitāte un tās satelīts noteikti būs mentālā stabilitāte – vērtību, normu,
dzīves orientācijas, politisko un ideoloģisko paradigmu stabilitāte dzīves
realitātē un sociuma apziņā. Acīmredzot līdz 2050.gadam Rietumu civilizācija
būs radikāli izmainījusies un radikālo izmaiņu rezultātu nāksies fiksēt ar
vārdu “postcivilizācija”. Tajā dominēs jauns antropoloģiskais tips
(patoloģiskais vairākums) – postcilvēks, nodrošinot postcilvēku despotiju. Par
to skaudri liecina Rietumu civilizācijas ģenerālā tendence, virzība,
noslieksme, noskaņa. Rūpes par eiropeīdu intelektuālā un morālā līmeņa
saglabāšanu atbilstoši <i>Homo sapiens</i> modelim Rietumu civilizācijā
nepastāv, bet ja tomēr vēl kaut kur pastāv, tad šīm rūpēm ir margināls,
perifērs, sporādisks vēriens. Nevienu sabiedrisko, politisko, valstiski institucionāli
organizatorisko spēku neuztrauc līdzcilvēku absolūtā neadoptācija veselā
saprāta pakāpē. <i>Homo sapiens </i>prasībām neadekvāti hominīdi ir kļuvuši
antropoloģiskā norma un pat cienījams personāžs, par ko liecina šausmīgi kroplā
attieksme, piemēram, pret homoseksuāļiem. Veselā saprāta nekroze ir kļuvusi
eiropeīdu izglītotās daļas lepnums. Ne velti 2020.gadā “<i>Covid-19</i>”
pandēmijas sociālā aura liecina par digitālā antifašisma terapijas
neiespējamību “baltajā” rasē, bez mazākā satraukuma atsakoties no cilvēka
tiesībām un brīvības. Cilvēciski vitālo vajadzību prioritātes kropļošana ir
kļuvusi konsekventa izpausme sociuma masu apziņā. Ideāli, futuroloģiski sapņi,
idejas, koncepti ir zaudējuši baudkārei, glamūram, perversijai, šarlatānismam,
antizinātniskumam, iracionālismam, debilitātei, alkātībai, izprieču
industrijai, bezjēdzīgajai patērēšanai. Tā tas ir XXI gadsimta sākumā. Bet vispirms
no XX gadsimta 60.gadiem “baltā” rase zaudēja košļājamai gumijai, džinsiem, kroskurpēm,
lodīšu pildspalvām, neilona mēteļiem un visam pārējam jaunajā “lietu pasaulē”,
kuru lieliski aprakstīja Žans Bodrijārs</span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">grāmatā “Patērēšanas sabiedrība” (1970).
Sociālisma zemju pilsoņiem vajadzēja mazliet paciesties, lai arī viņi varētu
pievienoties tik vilinošajai patērēšanas sabiedrībai ar tīru sirdi, gaišām
gaidām, lielu entuziasmu un kā operatīvi atklājās - absolūti tukšu galvu, kurā
bez jebkādas pretestības momentā līdzās patērēšanas kultam ieperinājās arī
mentāli toksiskais postmodernisms un ne mazāk mentāli toksiskais neoliberālisms.
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu
civilizācijas norieta destruktīva pazīme ir noziegumu brīvība. Visuzskatāmākajā
<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>veidā noziegumu brīvība ir sastopama
bijušajās sociālisma zemēs. Tādā zemēs kā Krievijas Federācija (turpināsim to
pieskaitīt Rietumu civilizācijai) un Latvijas Republika pēc PSRS sagraušanas nekavējoties
radās kriminālais kapitālisms (kapitālisma unikāla modifikācija) ar juridiski
leģitīmu noziegumu brīvību galvenokārt masveidīgas organizētās noziedzības formā.
Organizētā noziedzība ir sastopama daudzās Rietumu valstīs. Rietumu
civilizācijai tā ir kopīga nelaime. Taču kriminālā kapitālisma valstīs
organizētā noziedzība ir vismasveidīgākā un visdestruktīvākā; faktiski tā ir valstiskuma
pamats un faktiski tā ir nacionālā katastrofa, kas, saprotams, reizē ir
antropoloģiskā katastrofa, ģenerējot recidīvistu apziņu tautas plašā slānī.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Apziņa ir cilvēka
psihiskais stāvoklis, apliecinot ārējās pasaules un sevis paša subjektīvos
pārdzīvojumus. Apziņa apliecina cilvēka mentālo darbību. Apziņas pazīmes ir
valoda, domāšana, priekšstati, pasaules modeļa veidošana. Apziņas struktūrā
ietilpst izziņas procesi, subjekta un objekta atšķiršanas procesi, attieksme
pret sevi un citiem, kreatīvā darbība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nav īpaši
jāpaskaidro, kāds saturs ir kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā auklēto
organizētās noziedzības subjektu apziņai. Saprotams, ka šo subjektu apziņa
(īpaši kreatīvā darbība) riņķo tikai ap noziedzību – jaunu noziegumu
izdomāšanu, jaunu noziedzības shēmu izstrādāšanu utt. Kriminālā kapitālisma
organizētās noziedzības subjektu apziņa ir tipiska recidīvistu apziņa. Tā ir
attīstījusies, modernizējusies, tehnoloģiski pilnveidojusies, adaptējusies
apstākļu mainībā jau 30 gadus pēc PSRS sagraušanas. Recidīvistu skaits ir
liels. Tas, ko atklāti dēvē par valdošo kliķi, kriminālajā kapitālismā ir
samērā plašs slānis. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Recidīvistu
apziņa sabiedrībā ir eksistējusi arī agrāk. Cilvēces vēsturē dažāda veida
noziedzības klātbūtne ir bijusi vienmēr. Kriminālā kapitālisma ūnikums nav
recidīvisti ar viņu specifisko apziņu. Kriminālā kapitālisma ūnikums ir tas, ka
recidīvistu organizētā noziedzība ir valstiskuma pamats – valsts politikas un
ideoloģijas pamats. Kriminālajā kapitālismā valda recidīvisti – organizētās
noziedzības noziedznieki. Recidīvisms ir kriminālā kapitālisma identitātes
kodols.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Recidīvistu
cilvēciskā nevērtība nav noslēpums. Turklāt no senseniem laikiem ir saprasts,
ka recidīvisms ir ģenētiski mantota sērga ar defektīvām ģenētiskajām pazīmēm. Noziedzības
izplatībā būtiska loma ir bioloģiskajiem faktoriem un to determinētībai
psihofizioloģiskā segmentā. Recidīvista genotipā ir ģenētiski mantoti nelabi
gēni. Recidīvistu bērniem un mazbērniem vairāk vai mazāk ir noslieksme uz
noziedzību. Tāpēc sabiedrība dažādiem līdzekļiem vēsturiski vienmēr ir
centusies ierobežot recidīvisma pārmantojamību. Jaunajos laikos sāka praktizēt piespiedu
sterilizāciju. Tā tika paredzēta daudzu Rietumu valstu eigēnikas programmās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Postcivilizācija
no civilizācijas saņem ļoti draudīgu mantojumu – recidīvistu slāni. Turklāt tas
ir slānis ne tikai ar recidīvistu apziņu, bet arī ar sociālā darvinisma apziņu.
Kriminālā kapitālisma valdošā kliķe ir pilnā mērā pārliecināta par tiesībām
uzturēt sev izdevīgu noziegumu brīvību. Tāpat prevalē viedoklis, ka ir tiesīga
pārvaldīt valsti un savā labā izmantot tās resursus, bet “tautu” pakļaut
stingrai kontrolei un tās dzīvības uzturēšanai atvēlēt vienīgi eksistenciālo
minimumu. Draudīgais mantojums ir ģenētiski cementēts. Postcivilizācijai
tādējādi tiek garantēta permanenta recidīvistu kundzība un antropoloģiskā
kontinuitāte visā pastāvēšanas laikā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;">*Skat.: </span><a href="https://postciv.blogspot.com/2020/06/blog-post.html">https://postciv.blogspot.com/2020/06/blog-post.html</a>
<span style="color: black; font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-44522187336744606842020-06-02T07:14:00.003-07:002020-06-02T07:30:54.180-07:00Pandēmijas morāli psiholoģiskā bāze <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada pandēmija
“<i>Covid-19</i>” ir unikāls notikums cilvēces vēsturē. Nekad vēl nebija
apmuļķota visa cilvēce. Agrāk izdevās apmuļķot tikai atsevišķas tautas vai kādas
civilizācijas iedzīvotāju daļu. Pandēmijā apmuļķošanas apjoms ir vēsturiski
unikāls. Taču to nevar teikt par apmuļķošanas autoriem. 2020.gadā cilvēci
apmuļķoja tāpat kā agrāk atsevišķas tautas vai civilizācijas iedzīvotāju kādu
daļu apmuļķoja viens un tas pats sociāli politiskais spēks – “naudas
saimnieki”. Tātad valdošās sociālās kārtas avangards, kura materiālais un
garīgais potenciāls ir spējīgs apmuļķot tautas, nācijas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gadā
cilvēces apmuļķošana pamatā notika divos virzienos. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pirmkārt, ar uzpirkto
masu komunikācijas līdzekļu palīdzību un politiskās elites kompradoru palīdzību
ļoti viegli izdevās panākt, ka sociuma masas brīvprātīgi un pat ar lepnu entuziasmu
atsakās no cilvēka tiesībām, atsakās no valstu konstitūciju un starptautisko
tiesību garantētajām klasiskajām brīvībām – pārvietošanās brīvības, uzskatu
brīvības, dzīves vietas izvēles brīvības utt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrkārt, notika bezprecendenta naudas
drukāšana un izdalīšana (praktiski dāvināšana) ASV, Ķīnā, Eiropas Savienībā. Tāda
emisija un tāda apmēra naudas izdalīšana cilvēces vēsturē vēl nebija piedzīvota.
Speciālisti (piem., aģentūra “Blumbergs”) uzskata, ka ASV, Ķīna, ES pandēmijas
laikā nodrukājusi un izdalījusi apmēram 5 triljonus dolāru. Nākas atcerēties,
ka 2008.-2009.gada krīzes sakarā izdalīja 2.0-2,3 triljonus dolāru, un tas
notika 3-4 gadu laikā. Turpretī 2020.gada pandēmijas sakarā tika izdalīta vismaz
divas, trīs reizes lielāka summa, un tas notika dažos mēnešos. Nodrukātās
naudas lauvas tiesu saņēma “naudas saimnieki”, taču kaut kas tika arī “tautai”.
Tā, piemēram, ASV kvalificēts strādnieks katru nedēļu saņēma 978 dolārus sakarā
ar dīkstāvi. Amizanti ir tas, ka par dīkstāvi kvalificētais strādnieks saņēma
lielāku summu nekā par reālo darbu, nedēļā saņemot 957 dolārus.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēces totālo
apmuļķošanu varēja realizēt, balstoties uz specifisku apziņu. Tā ir apziņa,
kura lieliski izprot tādas kolosālas apmuļķošanas reālo iespējamību, kad
plānotais rezultāts tiks pilnā mērā sasniegts. Tas, pirmkārt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrkārt, tā ir
apziņa, kura lieliski izprot savas rīcības nesodamību. Par cilvēces totālo
apmuļķošanu nedraud sods. Cilvēci drīkst droši apmuļķot,<span style="mso-spacerun: yes;"> </span>jo vainīgie paliks nesodīti. Tātad kopumā
tiekamies ar specifiski orientētu apziņu. Specifikas galvenās īpatnības ir
vēsturiski unikālās cilvēces apmuļķošanas iespējamības akceptēšana un dotās
rīcības nesodamības akceptēšana. “Naudas saimnieki” bija sasnieguši specifiski
unikālu apziņas stāvokli.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saprotams, tāds
specifiski unikāls apziņas stāvoklis netika sasniegts vienā dienā, vienā mēnesī
vai vienā gadā. Katrā ziņā pagāja ilgāks laiks, un katrā ziņā bija zināma
mērķtiecība. Respektīvi, tika veikta apzināti organizēta darbība. Neapšaubāmi,
tāda darbība pirmkārt un galvenokārt tika veikta ar sociumu, bet nevis ar
“naudas saimniekiem”, kuri savā dziļākajā cilvēciskajā būtībā jau ir piedzimuši
ar tendētību apmuļķot sociumu un bez darba iegūt miljardus. “Naudas saimniekus”
realizēt savus instinktus planētas mērogā varēja atturēt vienīgi bailes no
sociuma atriebības. “Naudas saimnieku” apziņā ilgu laiku eksistēja bailes no
soda. “Naudas saimnieki” nebija pārliecināti, ka sociums atļaus sevi apmuļķot.
“Naudas saimnieki” bija spiesti rēķināties ar sociuma neapmierinātību,
pretestību, agresīvu reakciju.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmija “<i>Covid-19</i>”
aicina jaunā veidā palūkoties uz to visu, kas notika mūsdienu pasaulē no XX gs.
70. gadiem, kad sāka dominēt neoliberālisms, globālisms un postmodernisms ne
tikai Rietumu civilizācijā, bet arī tajās civilizācijās, kuras ar dziļām simpātijām
(atdarinot, adaptējot) izturas pret eiropeīdu kultūrām. Tagad gribas uzskatīt,
ka tas viss, kas notika, kļuva morāli psiholoģiskā bāze vēsturiski unikālajai
pandēmijai, sagatavojot gan “naudas saimnieku” specifiski unikālo apziņu, gan
sociuma masu specifiski unikālo apziņu. Tāda velme ir pamatota un perspektīva. Tā
nav mākslīga analītiskā, teorētiskā kaprīze.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tas, kas no XX
gs. 70. gadiem notika ne tikai Rietumu civilizācijā, pamatā bija apzināti
organizēta destruktīva darbība, veicinot ļaužu masu degradāciju un
deģenerāciju. Pandēmijas “<i>Covid-19</i>” kā cilvēces unikālas apmuļķošanas
iespējamību nodrošināja antropoloģisko un sociālo destruktīvo procesu
rezultāts. Apmēram 50 gadu laikā cilvēku masās tika sagrauts garīgums,
nacionālais patriotiskums, ticība ideāliem, vērtībām, cilvēka tiesībām. Tā
vietā sāka mutuļot morālais relatīvisms, brīvības necieņa, patērēšanas un
dzīves baudīšanas mānija, bet vistrakākais – iracionālisms, prāta bezjēdzība,
veselā saprāta trūkums. Dzīves centrā strauji nostājās hominīdi, kurus nākas dēvēt
par postcilvēkiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ļaužu masu
degradācija un deģenerācija bija “naudas saimnieku” vitāla nepieciešamība.
“Naudas saimnieku” lielākais bieds XX gadsimtā bija ļaužu masas; proti,
darbaļaudis, proletariāts, vienkāršie darba darītāji. Viņi varēja sacelties
pret “naudas saimniekiem”, kapitālistiem, buržuāziju, aristokrātiju. Krievijas
un citu zemju proletāriskās revolūcijas bija efektīvs biedējošs piemērs. Proletariāta
revolucionārie panākumi Rietumu “naudas saimniekos” iedvesa bailes no strādniecības.
XX gadsimta pirmajā pusē Rietumu patriarhālās buržuāzijas galvenais
eksistenciālais drauds kļuva proletariāts. Turklāt Krievijas un citu zemju
radikālākā antiburžuāziskā inteliģence neslēpa mērķi panākt proletariāta uzvaru
visās valstīs uz Zemes. Tāpēc Rietumeiropā drauda mazināšanai tika ieviestas
dažādas sociālās programmas, demonstrējot sociālistisku attieksmi pret
darbaļaudīm. Savukārt ASV histēriski apkaroja jebkuru visniecīgāko komunistisko
retoriku un organizatorisko darbību. Lai draudīgā vēsture neatkārtotos,
vajadzēja kaut ko darīt ar ļaužu masu apziņu, likvidējot morālo, idejisko,
organizatorisko gatavību un gribasspēku sevi aizstāvēt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Panākumi ir
acīmredzami. Jau minēju par sagrauto garīgumu, nacionālo patriotiskumu un citām
nelabām izpausmēm. Panākumi ir arī institūciju līmenī. Tagad ir pilnīgi
skaidrs, ka “naudas saimniekiem” nekas nevar pretoties idejiski organizatoriskā
ziņā. Cilvēci var droši apmuļķot bez bailēm no soda. Cilvēce nav institucionāli
spējīga sevi aizstāvēt. Konkrēti to neļauj darīt sekojošais.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>1) Cilvēcei nav alternatīvas
kapitālismam. Var gudri un ilgi prātuļot par kapitālisma transformāciju vai
galu, taču kapitālisma vietā nekas jēdzīgs netiek piedāvāts. Sociālismam,
komunismam nav nekādas uzticības. Tas pats sakāms arī par ķīniešu kapitālisma
un sociālisma sintēzi. Tāda sintēze ir piemērota attiecīgai etniskajai
mentalitātei un attiecīgai vēsturiski tradicionālai sabiedrības sociāli politiskās
organizācijas formai. Tāda sintēze noteikti neiederas “baltās” rases
mentalitātē – slavenajās “eiropeiskajās vērtībās”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2) Cilvēcei nav
alternatīvas kapitālismam tāpēc, ka vispār vairs nav nekāda autoritāte
liberālismam, konservatīvismam, sociālismam, nacionālismam kā mācībām,
teorijām, paradigmām u.tml. To vietā nav neviena jauna mācība, kas varētu
kalpot kā sociāli idejiskais pamats cilvēces nākotnē.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>3) Ja cilvēcei ir
zudusi uzticība vēsturiski tradicionālajām četrām mācībām, tad cilvēcei nevar būt
arī nekāda konsolidējošā ideoloģija. Cilvēce eksistē ideoloģiskajā haosā,
vakuumā. Tātad sociuma apziņa ir bez idejiskās vadības, kas tik ļoti ir
izdevīgi ļaužu masu apmuļķošanas veicējiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>4) Saimnieciskā
darbība XX gs. ievirzījās tādos formātos, ka pārtrauca eksistēt strādnieku
šķira un t.s. vidusšķira. Tātad pārtrauca eksistēt sociālie strati, kuri varētu
būt potenciālie pretspēki “naudas saimniekiem” viņu tieksmē apmuļķot cilvēci.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "times new roman" , serif; font-size: 12.0pt;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>5) Destruktīvie
antropoloģiskie un sociālie procesi ir panākuši superindividuālisma triumfu, izšķīdinot
pat tautu kā sociālo organismu. Ļaužu masu apziņa tagad ir superindividuālistu
apziņa bez nacionālā patriotisma, bez valstiskās neatkarības un politiskās brīvības
cieņas un vajadzības vispār. Ne velti politiķi savos dokumentos cilvēkus nebaidās
ciniski dēvēt par “bioobjektiem”. Pats par sevi ir saprotams, ka superindividuālistu
kontingents nav spējīgs sevi kolektīvi organizatoriski aizstāvēt ne nacionāli
saliedētas politiskās partijas formā, ne kādas citas sabiedriskās organizācijas
formā. Superindividuālistiem ir tikai viena rūpe – bailes palikt bez smartfona.
“Naudas saimniekiem” tas ir ļoti izdevīgi, jo viņu plānos ir cilvēces
apmuļķošanas modernizācija, visus pakļaujot totālai kontrolei un apziņas
vadīšanai. Tam būs vajadzīgs smartfons.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-90701485751119917462020-05-29T08:14:00.001-07:002020-06-08T03:09:58.239-07:00Ideoloģiskā ģenialitāte jeb digitalizācijas ideoloģija <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br />
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> Visjaunākajā laikā Rietumu civilizācijā par ideoloģiju
dominē divas tēzes. Viena tēze uzsver ideoloģijas nevajadzību mūsdienu dzīvē.
Otra tēze uzsver ideoloģisko krīzi mūsdienu sociāli politiskajā segmentā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tik tikko minētā
pirmā tēze savā būtībā ir klaja aplamība. Bez ideoloģijas cilvēku dzīve nav
iespējama. Ideoloģija kā</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">ideju konceptuālais noformējums ir cilvēku esamības
neatņemama sastāvdaļa. Ideju noformēšana ir katra cilvēka darbībā, uzvedībā un
komunikācijā. Ideju noformēšana ir sabiedrības jebkurā kolektīvajā pasākumā. Tēze
par ideoloģijas nevajadzību pati par sevi ir ideoloģiskā pozīcija ar noteiktu
idejisko mērķi masu cilvēku apziņas ietekmēšanā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tēze par
ideoloģisko krīzi mūsdienu sociāli politiskajā segmentā vērtējama divējādi.
Pirmkārt, tēze ir pareiza, jo patiešām ir iespējams saskatīt ideoloģisko krīzi
visjaunāko laiku sociāli politiskajās norisēs. Otrkārt, tēze nav ideāli precīza,
jo visjaunākajā periodā faktiski tiekamies arī ar ideoloģisko ģenialitāti. Tā
gribas dēvēt sabiedrības viena slāņa radošo pacēlumu un radošos panākumus
ideoloģiskajā darbībā, konceptuāli formējot idejisko bāzi cilvēces turpmākajai
dzīvei. Tagadnes ideoloģiskās ģenialitātes kreatīvo degsmi un plašo inovatīvo
amplitūdu var salīdzināt ar sociālisma ideoloģijas ļoti enerģisko attīstību XIX
gadsimtā un XX gadsimta pirmajā pusē ortodoksālajā marksismā,
sociāldemokrātismā, radikālajā marksismā un anarhismā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viss būtu jauki,
ja ideoloģiskā ģenialitāte nebūtu cilvēciski kaitīga un sociāli bīstama. Ideoloģiskā
ģenialitāte ir ideoloģiskā ģenialitāte tikai tās autoru pašvērtējumā. Par to nevienam
normālam cilvēkam nav ieteicams jūsmot un pie tās nav vēlams pieradināt ļaužu
masas. Ideoloģiskā ģenialitāte netiek aktīvi kritizēta. Mediji, sabiedriskās
domas pamatlicēji, klusē. Pat speciālajā literatūrā kritika ir reti sastopama.
Tam ir noteikts iemesls. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ideoloģiskā
ģenialitāte atspoguļojas Eiropas valstu valdību sagatavotajos deklaratīvajos
dokumentos. Tos lasa tikai attiecīgo dokumentu autori. Žurnālisti, publicisti,
zinātnieki šiem dokumentiem visbiežāk nepievērš uzmanību. Labi ir zināma
valdības dokumentu bezjēdzība, nenozīmīgums, demagoģiskums, melīgums un
patētiskais stils, kas šķebina normālus cilvēkus. Tāpēc par laimi ideoloģiskā
ģenialitāte nav eiropiešu sabiedriskās domas centrā. Arī konvencionālās
ideoloģiskās pieejas adepti klusē un nekritizē valdības dokumentos sastopamo
ideoloģisko ģenialitāti nākotnes idejiskajā prognozēšanā. Iemesls ir nepatīkams:
konvencionālajā ideoloģiskajā pieejā ir totāla krīze. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Konvencionālā
ideoloģiskā pieeja Rietumu civilizācijā koncentrējas četrās idejiskajās
sistēmās – konservatīvismā, liberālismā, sociālismā un nacionālismā. Pašlaik katrā
no tām ir kaut kas tāds, kas traucē attiecīgajai idejiskajai sistēmai pozitīvi
ietekmēt sabiedrisko apziņu un perspektīvi darboties sociuma nākotnes idejisko modeļu
konstruēšanā. Jaunajos laikos Rietumu civilizācijā tradicionālās četras
ideoloģijas acīmredzot ir sevi izsmēlušas jeb, precīzāk sakot, vairs neatbilst
sociuma vajadzībām, bet galvenais – neatbilst šodienas cilvēku mentālajam
stāvoklim, kura objektīvā raksturošanā nākas lietot jēdzienu
“iracionālistisks”. Pandēmija “<i>Covid-19</i>” ļoti uzskatāmi parādīja, ka
cilvēcei, pasaules dzīves kārtībai, sociuma idejiskajai aprūpei ir vajadzīga
jauna jēga, jauna paradigma, jauna utopija, jauni nākotnes mērķi un ideāli. Bez
tā no iracionālisma murgainā miega netiks atmodināts ļaužu saprāts. Atmodināšanai
ir vajadzīga specifiska ideoloģiskā mobilizācija ar specifisku retoriku. Taču
Rietumu civilizācijā praktiski to nav kam izstrādāt un realizēt, jo
iracionālisma murgainā miega vispamatīgāk pārņemta ir sabiedrības izglītotākā
daļa</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">– inteliģence. Intelekta autoritātes atdzimšana, saprāta renesanse kādam
ir jāorganizē un jāvada. Ja sociumā saprātīgākā daļa ir “arhaizētās masas”, bet
nevis “kreatīvā šķira”, tad ideoloģisko mobilizāciju nav kam īstenot. Pašlaik
neviena no četrām tradicionālajām ideoloģijām nav idejiski vienota. Katrā ir
notikusi bezjēdzīga šķelšanās “labējos”, “kreisajos”, “konservatoros”,
“globālistos”, “valstsfanos”, “alarmistos”, “labējos centristos”, “kreisajos
centristos” u.c. Turklāt “kreisie’ var būt “labējāki” par “labējiem”,
“globālisti” var būt “kreisāki” par “kreisajiem” u.tml.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas “<i>Covid-19</i>”
laikā tika grauta liberālisma galvenā vērtība – brīvība. Taču liberālisms par
to nedusmojas. Par to nedusmojas arī pārējās ideloģiskās sistēmas, kuras tāpat
nav vienaldzīgas pret brīvību. Unikāla bija pandēmijas politizācija, ļaužu masu
traumēšana, medijiem sociāli bezatbildīgi izplatot paniku. Arī pret to nevērsās
neviena ideoloģiskā sistēma. Tas liecina par ideoloģisko sistēmu traumētību. Nākas
pieņemt, ka ideoloģisko sistēmu uztverē mūsdienu progresa kritēriji ir nevis
brīvības palielināšanās un cilvēka tiesību pieaugums, bet gan tehnoloģijas,
kuras likvidē brīvību, cilvēka tiesības, cilvēka pašcieņu, garīgumu,
idejiskumu, intelektu, morāli, tā vietā cilvēkos stimulējot padevību,
paklausību, pieradinātību, gatavību dzīvot geto, jauna tipa koncentrācijas
nometnē, degradējoši izjaucot tautas kā vienotu sociālo organismu. Tiek atmests
tas viss, ko Rietumu civilizācijā ieviesa Apgaismība, kurai progresa kritērijs
bija saprāta uzvara visos īstenības segmentos. Pandēmija apliecināja
iracionālisma uzvaru un iracionālisma triumfu nākotnē. Pandēmija neizraisīja
politiskās elites rotāciju Rietumu zemēs, kā arī nesekmēja nacionāli patriotisko
ekstāzi. Koronavīruss nekļuva katalizators objektīvām sociāli politiskajām
transformācijām; piemēram, pagriezienam uz nacionāli konservatīvo tagadnes un
nākotnes modeli. Pandēmijas mēnešos inteliģence un tās elements politiskā elite
nenāca pie prāta. Gluži pretēji – aktīvi demonstrēja prāta trūkumu, neuzklausot
mediķus, zinātniekus, veselības aizsardzības ekspertus.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu
civilizācijas ideloģiskā ģenialitāte zaigo valdošās politiskās elites sacerētajos
futuroloģiskajos dokumentos. Tādi dokumenti tagad ir katrā ES dalībvalstī, kā
arī citās Rietumu valstīs. Tajos ir formulēta digitalizāzijas ideoloģija,
prognozējot, piemēram, “Gudra pilsēta – 2030”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Digitalizācijas
ideoloģijas sākums ir XX gadsimta 70. gados Rietumu politoloģiskajā literatūrā
apcerētā tehnotronā sabiedrība kā cilvēces vēsturiskais liktenis. Savukārt XXI
gadsimtā plašumā izvēršas prieki par gaidāmo cilvēces saulaino dzīvi
digitalizācijas apstākļos. Rietumu civilizācijas valdības savos futuroloģiskajos
dokumentos priecājas par elektroniskās rūpniecības uzplaukumu un
nanoelektronikas integrēšanos bioobjektos (tā ciniski dēvē cilvēkus),
nodrošinot nepārtrauktu kontroli bioobjektu dzīvības garantēšanai un dzīves
kvalitātes uzlabošanai, kā arī veicinot valsts sociālo izdevumu samazināšanu.
Rietumu poliķi ir sajūsmā, ka bioobjektos iebūvētās bezvadu nanoelektroniskās
iekārtas sekmē katra cilvēka pastāvīgo saikni ar apkārtējo intelektuālo vidi,
bet svarīgākais – valdībai ļauj kontrolēt šo saikni. Rietumu politisko eliti
pilnīgi nemaz nesatrauc digitālo iekārtu atrašanās bioobjektu ķermenī.<o:p></o:p></span></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<br /></div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-29505671468215743462020-05-25T23:23:00.001-07:002020-05-25T23:23:16.620-07:00Pandēmijas nākotne jeb iracionālisma prolongācija<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēki visbiežāk
savu dzīvi vēlas redzēt kā kontinuumu – nepārtraukti secīgu parādību un procesu
virkni. Atkāpes un pie tam radikālas atkāpes no dzīves kontinuuma nav vēlamas,
jo tās vienmēr izraisa stresu. Cilvēces vēsturē tādi drūmi stresori kā bads,
aukstums, smaga slimība, infekcija, fiziska vai psihiska trauma mobilizē
organisma enerģētiskās rezerves, spēcīgi aktivizējot psihiskās un fizioloģiskās
norises. Tās nav patīkamas norises. No tām summējas stress. Tikšanās ar stresu
nevedina atsacīties no dzīves ierastās kārtības. Stress nestimulē pēc pārdzīvotā
sākt kaut ko jaunu. Gluži pretēji! Izjūtot stresu, vēlamies pēc iespējas ātrāk
atgriezties iepriekšējā stāvoklī. Parasti stress nav sākums kaut kam jaunam.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Taču dzīves
realitātē ir tādi forsmažori stresori, kuri ļoti aktīvi uzbudina gribu pēc
stresa sākt jaunu dzīvi vai sliktākajā gadījumā līdzšinējo dzīvi kardināli pārkārtot.
Tādi forsmažori stresori ir karš, epidēmija, pandēmija. Tiekoties ar tiem, iepriekšējās
dzīves prolongācija (pagarināšana, paildzināšana) nav aktuāla. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmija “<i>Covid-19</i>”
ir unikāla parādība cilvēces vēsturē. Vispār mums ir laime (Austrumu viedie
teiktu – lāsts, nosodījums) dzīvot unikālu parādību laikmetā. Unikāla ir
demogrāfiskā pāreja (1960-2050), un unikāls ir Rietumu civilizācijas noriets,
eiropeīdiem bezprātīgi pārtraucot sevi demogrāfiski atražot un tāpēc intensīvi novecojot
un izmirstot. Novecošanas un izmiršanas klimatā var būt tikai viena
eksistenciālā orientācija – maksimāli baudīt dzīvi kamēr vēl ir iespējams to
darīt. Tā ir aksiomātiska likumsakarība. Bez tās nevar pareizi izprast mūsdienu
globālās sociālās problēmas un tajā skaitā Rietumu civilizācijas terminālo
stadiju.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijā “<i>Covid-19</i>“
interesants ir viens moments. Proti, loģiski gaidīt, ka unikālas ir pandēmijas
sekas. No unikāla fenomena loģiski gaidīt unikālu rezultātu. Bet tā nav! “<i>Covid-19</i>“
tāpat kā vēsturiski iepriekšējās pandēmijas uzjundī jaunas dzīves projektus. Tas
nav nekas unikāls. Tā bija arī agrāk. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Medijos tiekamies
ar jocīgu futuroloģisko bezprātu – nākotnes prognozēšanas bumu, māniju, kultu,
modi. Pandēmija ir līdz galam atvērusi nākotnes mentālās slūžas. Medijos dominē
tēze “Pēc pandēmijas dzīvosim pilnīgi citā pasaulē”. Tēze “Nekas nemainīsies, un
viss turpināsies pa vecam” medijos ir reti sastopama. Tas izbrīna, jo mediji
katru dienu brīdina par gaidāmo ekonomisko un sociālo krīzi. Tomēr brīdinājumi
nav spējīgi apturēt futuroloģisko bezprātu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Izbrīnai par futuroloģisko
bezprātu ir vēl otrs, galvenais, iemesls. Līdz šim Rietumu civilizācija bija
vienas temporālās dimensijas civilizācija. Rietumu masu prātus un sirdis
nodarbināja tikai viena laika kategorija - tagadne. Eiropeīdu masu dzīves
kontinuumā aizvadītajos apmēram 50 gados (no XX gs.70.gadiem) neeksistēja ne
pagātne, ne nākotne. Eksistēja tikai tagadne. Pagātnes mantojums nebija
vajadzīgs, un par nākotni neviens nedomāja. Visi tiecās izbaudīt tagadnes
labumus – bezizmēra patērēšanu, izklaides industrijas saldos formātus, miesas
gastronomisko lutināšanu, dzeltenās žurnālistikas glamūrīgo čalošanu. Demogrāfiskās
nolemtības katlā vārījās instinkts “Dzīres mēra laikā”. Kultūras tradīcijām, mākslas
un literatūras klasikai, vēsturiskajiem naratīviem neviens nepievērsa uzmanību.
Masu izglītības mērķis kļuva psiholoģiskās kompetences apgūšana, lai jaunieši
varētu optimāli piemēroties tagadnes profesionālajam kaleidoskopam un akūtajai
nepieciešamībai regulāri mainīt profesiju grandiozā bezdarba ekonomikā.
Jauniešus pieradināja ātrām pārmaiņām un nemitīgai dažādu viedokļu, iespaidu,
vērtību, normu, konceptu, simbolu mijai. Laikmets, kurā cilvēkam viņa mūžā bija
tikai viena profesija, izbeidzās. Tiek aizmirsta izglītības tradicionālā misija
sniegt ne tikai zināšanas, bet iepazīstināt ar kultūras mūžīgām vērtībām un
kultūras jēgu vispār. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>XX gs. otrajā
pusē Rietumos tagadnes patosa ideoloģiskā bāze kļuva postmodernisma filosofija,
kā arī neoliberālisma politiskais un ekonomiskais nihilisms, izskaužot stingru
valstiskumu, nacionālo suverenitāti, brīvību, garīgumu, morālo stabilitāti, cilvēka
tiesības un tā vietā priekšplānā izvirzot tādus simulakrus kā demokrātija, politkorektums,
atvērta sabiedrība, globālisms, vienpolārā pasaule, dzimumizvēle, seksuālās
orientācijas vaļība, postmodernisma estētiskās kroplības utt. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tagadnes patoss,
protams, ir loģiski pamatots Rietumu civilizācijas norieta virtuvē. Savādāk
nevar būt, ja intelektuālais un morālais sabrukums ir politiskās elites,
akadēmisko aprindu lielas daļas un pilsētu masu inteliģences iracionālisma
avots. Iracionālisma apmātu himēru cirkulācija Rietumu sociumā ir ikdienišķa riņķošana.
Morālo un intelektuālo līmeni vairs nav iespējams raksturot bez tādiem vārdiem
kā degradācija un deģenerācija, bet pastāvošo sociāli ekonomisko formāciju
nākas dēvēt par iracionālo kapitālismu vai maniakāli alkātīgās un afēristiskās “jaunburžuāzijas”
finansu kapitālismu. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Turklāt no
2016.gada novembra uz Zemes visu godkārīgi saduļķo Baltā nama 45. saimnieka
politiskā cinisma doktrīna “<i>Make America Great Again!</i>”. Aizokeāna jūdu
un anglosakšu izredzētības eksaltētais un nekaunīgais fantoms pasaules kārtību
samudžina nevadāmā haosā un nemitīgā konfrontācijā, kuras odiozi unikāls
dzinējspēks kļuva Ņujorkā savlaicīgi teorētiski modelētais “<i>Covid-19</i>”. Tas
notika Džona Hopkinsa universitātē 2019.gada 18.oktobrī. Pandēmijas ģenerālmēģinājums
saucās “<i>Event 201</i>”. Universitātei palīdzēja Vispasaules ekonomiskais
(Davosas) forums un Geitsu fonds. Tātad modelēšana notika apmēram tikai divus
mēnešus pirms reālās pandēmijas. Tajā galvenais ir nevis infekcija, medicīna un
veselības aizsardzība, bet manipulatīvi izsludinātā reāli neeksistējošā
pandēmija kā politiskais, ideoloģiskais, ģeopolitiskais, ekonomiskais
instruments lielvalstu līderu un “naudas īpašnieku” ambīciju barošanā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumu sociuma
identitātes klasificēšanā vispiemērotākais ir iracionālisma koncepts, tajā
iekļaujot antropoloģiskā pagrimuma visus aspektus. Iracionālisma koncepts ir jāuzskata
par metodoloģiski piemērotu metakonceptu. Tātad teorētisko risinājumu, kas sevī
ietver citus konceptus, stāvot pāri visai metodoloģiski konceptuālajai
konstrukcijai.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nevar būt
pozitīva atbilde uz jautājumu “Vai pandēmija ir spējīga eiropeīdu sociumā
likvidēt iracionālismu un atjaunot Apgaismības iedēstīto Jauno laiku vislielāko
dārgumu racionālismu?”. Pandēmija “<i>Covid-19</i>” pati par sevi nav, sacīsim,
normāla nelaime. Pandēmiju caurstrāvo klajš iracionālisms – iracionālas
nekaunības eskalācija. Iracionāla ir pandēmijas “administrācijas”
organizatoriskā rīcība, un iracionāla ir mediju un sociuma reakcija. Tajā
tiekamies gan ar histēriju un paniku, gan ar necienīgi brīvprātīgu līdzdalību
cilvēka tiesību ierobežošanā un konstitūcijas pantu pārkāpšanā, izmantojot
policejiski represīvas metodes. Iracionālisma spoža kulminācija ir obligātā vakcinācija,
neredzēta tipa koncentrācijas nometnes veidošana (digitālais fašisms),
attālinātās izglītības masveida ieviešana, milzīgu naudas summu miglaina sadalīšana
un, saprotams, zinātnes virusoloģiskās un epidēmiskās kompetences ignorēšana
sintezē ar statistiskajām viltībām. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmiju “<i>Covid-19</i>”
nevar neatzīt par unikālu notikumu cilvēces vēsturē. Taču unikālais nav vīrusa
“<i>SARS-CoV-2</i>” nodarītais ļaunums. Unikāla ir pandēmijas politiskā un
informatīvā korona. Pandēmiju tāpat kā tik tikko nosaukto vīrusu aptver oriģināls
vainags – politiskās elites un masu mediju sastrādātais unikāli monstrozais
iepakojums, spējot uzspiest zombējoši destruktīvu pieeju visai cilvēcei. Tas ir
iespējams tikai iracionālā kontingentā, kad iracionālisms ir ne tikai Rietumu
masu sabiedrības sērga, bet relatīvi toksiski indē arī citu civilizāciju
ļaudis. Demogrāfiskās pārejas specifika (no vienas puses izmiršana, bet no
otras puses nenormāls dzimstības pieaugums) atsaucas uz cilvēku prāta ievirzi. Tiekamies
ar prāta iracionālismu cilvēku populācijas izmirstošajā daļā un prāta
iracionālismu populācijas daļā ar nenormāli lielo dzimstību. Depresīvas un
ideoloģiski sensitīvas ir cilvēces abas daļas. Pie tam tik lielā mērā
sensitīvas, ka nākas tikties ar savdabīgu pandēmiju. Cilvēces ideoloģiski
sensitīvā pandēmija ir demogrāfiskās pārejas sekas. Nelaimīgi un psihiski
nestabili ir gan "baltie", kuri izmirst, gan "krāsainie",
jo viņu nenormālā dzimstība nedara laimīgus (nav darba, nav nākotnes, migrācija
ir nelaime utt.). <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Arī minētais
futuroloģiskais bezprāts ne par ko labu neliecina. Drīzāk liecina par
kognitīvajiem izkropļojumiem, nespējot atbrīvoties no iracionālās domāšanas.
Futuroloģiskais bezprāts patiesībā ir vienīgi tas, ko kognitīvajā psihoterapijā
dēvē par kompensējošo (sevis nomierinošo) stratēģiju. Ja dzīvē ir kaut kas
bīstams, tad to nākas sevī nomierinoši kompensēt. Kompensatori mēdz būt dažādi.
Pandēmijas “<i>Covid-19</i>” apdraudētība tiek kompensēta ar paniku, pandēmijas
neatzīšanu, futuroloģisko bezprātu - projektējoši saturiski nekonkrētu slimīgi
jūsmīgu rosīšanos. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Internetā ir
pieejams futuroloģiskā bezprāta apkopojums. Nekā cerīgi oriģināla neuzzinām.
Tiek atkārtots sen lasītais: būs tehnoloģiskais progress, mākslīgā intelekta un
gēnu inženierijas uzplaukums, būs superglobalizācija planētas valdības
diriģējumā. Nekas iepriecinošs nav prognozētais autarķijas valstiskums. Jau sen
ir teicami zināms, ka nav iespējama ekonomiskā norobežošanās un iztikšana bez
importa. Jau sen vairs nevienu nevar nobaidīt ar “jauniem viduslaikiem” –
globālo tehnoloģisko regresu. Zināma novitāte un futuroloģiski reāla
iespējamība ir nākotnē piesolītā digitālās koncentrācijas nometne un totālā čipizācija.
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Futuroloģiskajās
prognozēs ir jāņem vērā divi paradoksi. Ja tas netiek darīts, tad kaut ko
saprātīgu nākotnē paredzēt ir ļoti grūti un, šķiet, neiespējami. </span><span lang="LV" style="color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">Pandēmijas sakarā uzvirmo
divi paradoksi. Tie nav reāli paradoksi, bet tie ir apslēpti, varbūtēji,
iespējami paradoksi. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pirmais
potenciālais paradokss attiecas uz dzimstības ierobežošanu un planētas
iedzīvotāju skaita samazināšanu, par ko dedzīgi rūpējas odiozas būtnes pēc II
Pasaules kara. Tādas dedzīgas rūpes faktiski ir paradoksālas. Praktiski
vajadzētu priecāties par dzimstības pieaugumu un planētas iedzīvotāju skaita
palielināšanos, jo tas taču nodrošina ekonomisko kāpumu; jo vairāk cilvēku, jo
vairāk patērēšanas fanu, jo lielākas iespējas biznesam gūt nemitīgus ienākumus
un peļņas regulāru kāpumu. Dzimstības samazināšanās un planētas iedzīvotāju
skaita kritums taču nelabvēlīgi atsaucas uz preču ražošanu un pakalpojumu
sniegšanu. Biznesa rīcībā ir vienīgi Zemes iedzīvotāji. Ja to skaits sarūk, tad
sarūk arī biznesa labklājība. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrais
paradokss attiecas uz pandēmijas izsludināšanu, kas 2020.gada sākumā notika
paātrinātā tempā bez reālās nepieciešamības. Arī šajā ziņā var saskatīt
potenciālu paradoksu. Ja ir tāda fanātiska velme ierobežot dzimstību un
samazināt planētas iedzīvotāju skaitu, tad nevajadzēja izsludināt pandēmiju ar
tā satelītiem – karantīnu, veselo cilvēku mobilitātes drastisku ierobežošanu
utt. Respektīvi, vajadzēja ļaut nāvējoši efektīvajam vīrusam “<i>SARS-CoV-2</i>”
netraucēti darīt savu darbu, manāmi samazinot planētas iedzīvotāju skaitu. Bet
tas nenotika. Toties uzplauka pilnīgi nepamatotā policejiskā uzraudzība. Tās
objekts kļuva ne tik lielā mērā slimie cilvēki kā veselie cilvēki. Tāda
politiskās varas dīvaina rīcība konstatēta pirmo reizi cilvēces vēsturē.</span><span style="color: #222222; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 10.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēces vēsturē
medicīniski policejiska uzraudzība un kontrole ir bijusi jau senāk.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Eiropā t.s.
medicīnas policijas sākums ir XVIII gadsimtā. Krievijā Katrīna II 1768.gadā
uzticēja policijai sargāt nācijas veselību. Citās zemēs medicīnas policijas
funkcijas veica valsts iestādes, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas. Tā
tas bija Francijā un citur. Piemēram, Anglijā no 1848.gada svarīga loma bija pašvaldībām
(<i>Local Board of Health</i>). Itālijā 1888.gadā tika izveidota “Augstākā
sanitārā padome”. Austriešu ārsts <i>Johann Peter Frank </i>(1745-1821) publicēja
fundamentālu darbu 6 sējumos “Medicīnas policijas vispārējā sistēma”
(1779-1817). Kā liecina speciālā literatūra par t.s. medicīnas policiju,
nācijas veselības aizsardzība netika politizēta. Ar attiecīgajiem jautājumiem
nodarbojās speciālisti. Valsts un pašvaldību medicīnas policijas institūcijās
darbojās tikai zinātnieki un ārsti. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas “<i>Covid-19</i>”
mēnešos nāciju galvenie glābēji bija politiķi. Viņiem, bet nevis zinātniekiem
un ārstiem, bija izšķirošais vārds. Nenogurstoši patriotiskajās rūpēs par
nācijas veselību, pandēmijas laikā politiķu galvenā tēma bija miljardu “pareiza”
sadalīšana biznesa atbalstīšanai. Tādējādi nākotne, dzīve pēc pandēmijas, atkal
tika saistīta ar patērēšanu, bet nevis ar sociālās attīstības mērķiem un
ideāliem. Pēc pandēmijas sociumu gaidīja iracionālisma prolongācija. Naivi būtu
cerēt nākotnē sagaidīt kaut ko citu no iracionālisma sagrauztām vismaz divām
paaudzēm. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span></span><span style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div align="center" class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: 12.0pt; text-align: center;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-26529750749402296952020-05-16T06:46:00.003-07:002020-05-16T06:46:37.121-07:00Demogrāfiskā pāreja un pandēmija<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Šī raksta mērķis
ir apskatīt 2020.gada “<i>Covid-</i>19” pandēmiju demogrāfiskās pārejas
(1960-2050) kontekstā. Tam ir objektīvs iemesls. Minētā pandēmija nav tikai medicīnas
un veselības aizsardzības problēma. Minētā pandēmija galvenokārt ir sociāli
politiska, sociāli psiholoģiska, politiskās un ekonomiskās transformācijas
problēma. Dotā pandēmija ir saistīta ar globālisma un konservatīvisma
piekritēju idejisko konfrontāciju, vienpolārās vai daudzpolārās pasaules
kārtības ieviešanu, ASV planetārās kundzības māniju, Ķīnas varenības pieaugumu,
Rietumu civilizācijas norietu postcivilizācijā, sociālo tehnoloģiju resursu
izsmeltību. Pandēmija ir vienota ar t.s. kriptoanalītiku</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">un
kriptostratēģiju – slepenu intelektuāli stratēģisku darbību, kurai var būt demogrāfisks
mērķis, ekonomiskās, militārās, ģeopolitiskās kundzības mērķis, planētas
pārvaldīšanas mērķis. Uz planētas mūsdienās ir ļoti vareni spēki, kuri vēlas
samazināt iedzīvotāju skaitu, pakļaut citas tautas, civilizācijas, cilvēci
kontrolēt no viena vadības centra. Tāpēc pandēmiju var izraisīt apzināti, un
pandēmija var būt bioloģiskais ierocis.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas
izgaismotās politiskās, ekonomiskās, ideoloģiskās tendences un modernie procesi
var tikt skatīti no kultūras epohālas evolūcijas viedokļa. Tāda pieeja ir
pamatota. Tiekamies ar kaut ko grandiozu cilvēkos un viņu kultūrā. Radikāli
izmainās cilvēku dzīves vide, darba tirgus, profesionālā orientācija, amatu
nomenklatūra, politiskā sistēma, valstiskums, tehnoloģiskais arsenāls, cilvēka
identitāte, morāli tikumiskās normas un vērtības, mākslinieciski radošā darba
žanri, zinātnes, reliģijas un ideoloģijas misija. Tiekamies ar kaut ko tikpat
grandiozu, kāda cilvēces vēsturē bija pāreja no paleolīta (akmens laikmeta) uz
neolītu (vēlo akmens laikmetu). Pārejas laikā tika ieviesta zemkopība un
lopkopība. Taču kardināli izmainījās arī cilvēku mentalitāte. Radās tas, ko
labi pazīstam kā zemnieku mentalitāti. Tā ir plaši saglabājusies līdz
mūsdienām. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmija
demogrāfiskās pārejas kontekstā tiks apskatīta, balstoties uz autora definētām
konceptuālajām tēzēm. Tās ir sekojošās.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>1. Cilvēka,
kultūras, civilizācijas esamības pamatfaktors ir demogrāfiskais faktors – viss
ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Valsts ar 328,2 miljoniem iedzīvotājiem
(ASV) vai valsts ar 144,5 miljoniem iedzīvotājiem (Krievija) nevar spēkoties ar
valsti, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,5 miljardi (Ķīna) un kuras strādīgo un
saprātīgo nāciju pārvalda izcili konstruktīva un nacionāli patriotiska elite.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2. Pandēmijā “<i>Covid-19”</i> visspecifiskākais,
visbūtiskākais, kā arī savā ziņā visnegaidītākais ir cilvēku iracionālisms,
bezprāts, veselā saprāta deficīts, neapdomīga atsacīšanās no elementārām
cilvēka tiesībām. Pandēmijas laikā šokējoša ir cilvēku atsacīšanās no
demokrātijas, konstitucionālajām tiesībām un aklā pakļaušanās valdības
nekompetentajai un kaitīgajai rīcībai pandēmijas laikā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>3. Pēc pandēmijas
nesāksies jauna dzīve uz planētas, ko daudzi analītiķi uzsver nākotnes prognozēs.
Pēc pandēmijas turpināsies tas viss, kas aizsākās pirms tikšanās ar slaveno
vīrusu. Pēc pandēmijas cilvēku iracionālisms, bezprāts, veselā saprāta deficīts
padziļināsies un iegūs vēl odiozāku raksturu. Pēc pandēmijas cilvēku psihiskā
nelīdzsvarotība var izraisīt dažādus ekscesus – brutālu nesavaldību, uzvedības galējības,
sabiedriskās kārtības traucēšanu, bruņotus uzbrukumus, nemierus, teroristiskos
aktus. Tas viss ir iespējams tādēļ, ka pēc pandēmijas cilvēki nespēs normāli sakārtot
saimniecisko darbību, būs milzīga ekonomiskā krīze, būs augsts bezdarba
līmenis, ienākumu samazināšanās milzīgām iedzīvotāju masām. Ekscesus var
izraisīt pretošanās jauna tipa (totālas digitālas kontroles,
vakcinācijas-čipizācijas) koncentrācijas nometnei, kurā ļaužu masas tika
ievietotas pandēmijas laikā. Ekscesu iemesls varēs būt attālinātās izglītības
un attālinātā darba simulācija.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>4. Dzīve uz
planētas stabilizēsies tikai pēc demogrāfiskās pārejas, kad vairs
nedominēs ne augsta dzimstība, ne augsta mirstība un būs morāli psiholoģiski
izkristalizējies tas cilvēciskais tips, kas būs piemērots dzīvei jaunajos
demogrāfiskajos apstākļos, kad planētas iedzīvotāju skaits būs 10-11 miljardi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>5. “<i>Covid-19”</i>
pandēmija ir “vadāmā pandēmija” – cilvēces vēsturē unikāls notikums. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Piekto <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>tēzi nepieciešams komentēt. Tāds unikāls
notikums pat sapņos nerādījās, krietni pārspējot līdzšinējo jau aprasto
iracionālitātes līmeni un iracionalitātei aptverot visu cilvēci. Tas ir pirmais
cilvēces mēroga bezprāts. Tas viss ir tik sakāpināts, ka nav saprotams, kā no
tā cilvēce izies praktiski. Noteikti nevarēs iziet tāpat kā izgāja no
"Grētas" u.tml. manipulācijām, pārtraucot publikācijas medijos un
sākot sociāli atraktīvu jaunu tēmu vai sākot vairākas sociāli atraktīvas tēmas
vienlaicīgi. Turklāt "Grēta" aptvēra galvenokārt tikai iracionālos
"baltos". Ap "Grētu" viss bija tradicionāli, primitīvi,
nodrāzti, vulgāri. Ap “Grētu” nebija nekā sociāli tehnoloģiski inovatīva.
Zināma novitāte bija bērna izmantošana politiskajās mahinācijās. Taču kaut kas
līdzīgs bija sastopams arī agrāk, kad politiķi nekaunējās izvēlēties amorālus
paņēmienus. Tagad ir savādāk ar "vadāmo pandēmiju". Planētas sociuma
ideoloģiskā sensitivitāte ir pandēmiska izpausme. Tādējādi cilvēces bezprāts
tagad ir kļuvis lielāks bieds nekā vīrusa izraisītā pandēmija. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Demogrāfisko
pāreju šī raksta autors izprot atbilstoši demogrāfiskās pārejas izcilā pētnieka
prof. Sergeja Kapicas (</span><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: RU; mso-no-proof: yes;">1928-2012)</span><span lang="RU" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">unikālajai
teorijai, kas ir izklāstīta viņa grāmatās un rakstos speciālajā periodikā, bet
galvenais – reāli apstiprinās cilvēces dzīvē. Vispirms atkārtosim S.Kapicas saskatīto
demogrāfiskās pārejas būtību un galvenās iezīmes.*<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Demogrāfiskā
pāreja ir tāda parādība, kad pēc intensīvas dzimstības iestājas periods, kad
dzimstība tiek ierobežota un iedzīvotāju kontingentā iestājas stabilizācija.
Pret demogrāfisko pāreju nākas izturēties kā pret revolūciju – radikālu
pavērsienu dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā. Tātad
nākas izturēties kā pret kaut ko neordināru. Demogrāfiskā pāreja nav parasta
ikdienišķa parādība. Taču joprojām demogrāfi to neņem vērā un pievēršas
atsevišķu valstu iedzīvotāju dinamikai atbilstoši konkrētajiem sociālajiem un
ekonomiskajiem apstākļiem. Tā rezultātā domogrāfiskā problemātika netiek
skatīta planetārā mērogā. Taču planētas iedzīvotāji ir jāskata kā vienots
objekts - vienota pašorganizācijas sistēma. Cilvēce jau no tās paša sākuma ir
jāuzlūko kā globāla sistēma. Zīmīgi, ka pandēmija “<i>Covid-19</i>” apstiprina
tik tikko minēto prasību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prof. Kapica
pielietoja matemātisko modelēšanu, sinerģētikas un nelīnijiskās mehānikas
atziņas. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viņa aprēķini liecina, ka XXI
gs. vidū Zemes iedzīvotāju skaits sasniegs 10-11 miljardus un tādā līmenī
stabilizēsies. “Baltās” rases iedzīvotāju skaits jau XXI gs. sākumā ir
stabilizējies 1 miljarda apjomā, kas perspektīvā būs viena desmitā daļa no
planētas iedzīvotājiem. Tāda demogrāfiskā aina nekādā gadījumā nav atkarīga no
resursu izsmeltības un ekoloģijas, bet ir atkarīga no cilvēces iekšējās
dinamikas – prāta un apziņas dinamikas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Demogrāfiskās
pārejas laikā ievērojami samazinās “baltās” rases dzimstība. Tā ir viena no
galvenajām demogrāfiskās pārejas iezīmēm. Otra galvenā iezīme ir dzimstības
straujš kāpums citās rasēs, bet īpaši melnajā (negroīdu) rasē. Trešā galvenā
iezīme ir planētas iedzīvotāju milzīgais pieaugums ļoti īsā laikā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prof. Kapicas
darbos ir lasāmi zināmi ieskati par demogrāfiskās pārejas sekām. Saprotams,
viņa ieskatus neietekmēja pandēmija “<i>Covid-19</i>”. Par demogrāfiskās
pārejas sekām viņš raksta sekojošo.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>“Baltās” rases
nespēju veikt savu galveno funkciju (bērnu dzemdēšanu) uzkurina tradicionālo
ideoloģisko uzskatu sabrukums, liberālā vērtību sistēma un tas, ka izglītības
iegūšana prasa arvien lielāku laiku. “Baltā” rase izmirst. Tajā liels procents
ir gados veci cilvēki. Turpretī mazāk attīstītajās valstīs, ņemot vērā straujo
dzimstību, krasi pieaug jauniešu skaits un tāpēc jaunatne uz planētas kļūst
vēsturiski virzošais spēks. Tā tas ir visās rasēs, izņemot eiropeīdu rasi. No
tā, kādā virzienā tiks novirzīts jaunatnes spēks, ir atkarīga cilvēces nākotne.
<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Dzimstības
krasais pieaugums ir veicinājis vēsturiski neredzēta apjoma migrāciju.
Migrācija (no laukiem uz pilsētām, vienas valsts robežās, starpvalstu un
starpkontinentālā) ir aptvērusi visu planētu, izraisot daudzās zemēs
destabilizāciju un nelegālo migrantu invāziju. Lielpilsētu nomalēs ir izveidojušies
anklāvi, kurus varas iestādes nespēj kontrolēt.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prof. Kapica
īpaši izceļ demogrāfiskās pārejas ideoloģiskās sekas. Viņš saskata ideoloģijas krīzi.
To veicina materiālās nevienlīdzības pieaugums gan augsti attīstītās valstīs,
gan mazāk attīstītās valstīs. Demogrāfiskās pārejas rezultātā sabrūk sakarības
starp dažādiem vēsturiskā laika periodiem, cilvēki pārtrauc interesēties par
pagātnes mantojumu, prāts kļūst bezprātīgs, iestājas haoss un politiskās
bezjēdzības. Piemērā profesors Kapica min ANO autoritātes mazināšanos,
starptautisko tiesību neievērošanu, postmodernisma filosofijas un mākslas
izpausmes. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Demogrāfiskās
pārejas laikā negaidīti un strauji atsedzas cilvēku prāta un moderno
informācijas tehnoloģiju savstarpējā neatbilstība. Cilvēku prāts nespēj operatīvi
apgūt jaunās informācijas tehnoloģijas (“prāts atpaliek no dzelžiem”). Tas no
vienas puses. No otras puses informācijas tehnoloģijas bīstami degradē
jaunatni, iznīcinot garīgumu, intelektuālās spējas, pārvēršot par cilvēkiem-robotiem.
Jaunās informācijas tehnoloģijas politiskā vara sāk ļaunprātīgi izmantot
totālai cilvēku kontrolei. Dažādu “gudru” ierīču pārņemtie un apmātie indivīdi
nespēj un arī nevēlas pretoties savas dzīves digitālajai pakļautībai.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ideoloģija kā
morālo vērtību un normu sistēma parasti atsijājas un kļūst tradīcija ilgā laika
periodā. Turpretī demogrāfiskās pārejas laikā viss notiek ātri, un dzīve mainās
ļoti strauji. Iepriekšējās vērtības un normas pārstāj efektīvi funkcionēt, bet
jaunas vērtības un normas nav izstrādātas. Tas izraisa sabiedrības apziņas un
sabiedrības vadības sabrukumu, varas eroziju un varas bezatbildību, pieņemas
spēkā organizētā noziedzība un korupcija. Dzīves nesakārtotība, darba trūkums, idejiskais
tukšums veicina alkoholismu, narkomāniju, pašnāvības.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas “<i>Covid-19</i>”
izpratnei ļoti svarīga ir prof. Kapicas pieeja cilvēka evolūcijai. Demogrāfiskā
pāreja (1960-2050) ir unikāls notikums cilvēces vēsturē, kad ļoti īsā laikā (90
gados) kardināli izmainās cilvēku skaits uz planētas un cilvēku dzīves režīms.
Agrāk jaunas pārmaiņas ieviesās pakāpeniski ilgā laikā, un arī cilvēku skaits
pieauga mērenā tempā. Turpretī demogrāfiskās pārejas laikā viss notiek
ārkārtīgā apjomā, ārkārtīgā ātrumā un ārkārtīgi nepierastos formātos. Prof. Kapicas
pārliecībā galvenais iemesls ir cilvēks – cilvēka apziņa un cilvēka prāts.
Kādreiz cilvēks bija “<i>Homo Habilis</i>” (protošais cilvēks). Viņš prata
izgatavot darba instrumentus, lietoja uguni un iemācījās runāt – apmainīties ar
informāciju. Cilvēka vēsturiskajā virzībā vienmēr ietilpa informācijas apmaiņa.
Nav pareizi tikai mūsdienu laikmetu dēvēt par informācijas laikmetu.
Informācijas apmaiņa cilvēka gaitās bija vienmēr. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Cilvēka
pastāvēšanas vēsturē sastopamajā sociālajā organizācijā (respektīvi,
socializācijas procesā) vienmēr centrālā vieta ir bijusi prāta attīstīšanai. Nav
atbildes uz jautājumu “Kāpēc radās cilvēka prāts?”. Tas ir viens no dabas
lielākajiem noslēpumiem. Aizvadītajos 100 000 gados cilvēks bioloģiski ir maz
izmainījies. Prāta attīstībā nav notikušas dziļākas pārmaiņas. Taču mūsdienās
demogrāfiskās pārejas ietekmē ir pienācis laiks, kad cilvēka prāta esamībā ir
sasniegta galējā robeža. Tāpēc demogrāfiskā pāreja spiež cilvēku izmainīt savas
attīstības formas, jo līdzšinējās formas neder jaunākajos demogrāfiskajos
apstākļos. Runa ir par tādām formām kā morāle, reliģija, zinātne, māksla, ekonomika,
valstiskums, militārisms. Runa ir par “programmas nodrošināšanu” cilvēka
dzīvei. Demogrāfiskās pārejas apjoms un temps neļauj realizēt optimālu “programmas
nodrošināšanu”. Nav idejas, jo izmaiņas ir straujākas nekā nepieciešamais laiks
ideju ģenēzei politikā, ekonomikā, filosofijā, socioloģijā u.c.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prof. Kapica
neizsakās par iracionālisma sērgu demogrāfiskās pārejas sakarā. Proti, viņš
nelieto jēdzienu “iracionālisms”, bet lieto jēdzienus “haoss”, “sabrukums” un
saskata galējo robežu cilvēka prāta esamībā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas “<i>Covid-19</i>”
analīze nevar iztikt bez iracionālisma jēdziena. Pandēmijas dienās uzkurinātā
panika, histērija, nepamatotā karantīna, statistikas meli, pašizolācija,
attālinātā darbošanās, cilvēka tiesību un valsts konstitūcijas ignorēšana,
veselo cilvēku mobilitātes ierobežošana, dažādu digitālo ierīču pielietošana cilvēku
izsekošanā, totālas vakcionēšanas-čipizēšanas draudi nav adekvāti cilvēka prāta
normālam stāvoklim. Tas ir psihiskais stāvoklis, kura klasificēšanā nav
iespējams iztikt bez jēdziena “iracionālisms”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Prof. Kapicas
darbos ir atrodams iracionālisma rašanās izskaidrojums. Tas ir saistīts ar
cilvēka prāta spēju galējas robežas sasniegšanu. Prof. Kapica atsaucas uz
molekulārās bioloģijas atziņām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka
evolūcijas sākumā izšķiroša nozīme bija gēna “HAR1F” mutācijai. Mutācijas
rezultātā cilvēka embrionā 5.-9. nedēļā izauga smadzenes. Tas bija negaidīts
notikums cilvēka genomā. Tas spēja izraisīt dziļas izmaiņas cilvēka apziņā –
kultūras pašattīstību un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Cilvēka prāts sāka
regulēt dzimstību. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Demogrāfiskās
pārejas specifika (no vienas puses izmiršana, bet no otras puses nenormāls
dzimstības pieaugums) atsaucas uz cilvēka prāta ievirzi, kad tiekamies ar prāta
iracionālismu cilvēku populācijas izmirstošajā daļā un prāta iracionālismu populācijas
daļā ar nenormālu dzimstību. Depresīvas, ideoloģiski sensitīvas ir cilvēces
abas daļas. Pie tam tik lielā mērā sensitīvas, ka nākas tikties ar savdabīgu
pandēmiju. Cilvēces ideoloģiski sensitīvā pandēmija ir demogrāfiskās pārejas
sekas. Nelaimīgi un psihiski nestabili ir gan "baltie", kuri izmirst,
gan "krāsainie", jo viņu nenormālā dzimstība nedara laimīgus (nav
darba, nav nākotnes, migrācija ir nelaime utt.).<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Nav grūti
izskaidrot pandēmijas “<i>Covid-19</i>” iespējamību un “spožos panākumus”
cilvēces apmuļķošanā. Dotā pandēmija liecina par cilvēka apziņas un cilvēka
prāta galējas robežas sasniegšanu. XX un XXI gadsimta mijā (2000.g.)
demogrāfiskā pāreja sasniedza kulmināciju. Tolaik bija vislielākā dzimstība.
“Baltā” rase bija zaudējusi jebkādas izredzes labdabīgi izmainīt savu bēdīgo
demogrāfisko stāvokli un tāpēc “dzīves baudīšanas” ideoloģija pārklāja pilsētu
inteliģenci, kurā iracionālisms visvairāk pulsē politiķu elitē, akadēmiskajās
aprindās, medijos. Bezcerības apziņa un tās stimulētā iracionālā rīcība (piem.,
terorisma akti Eiropā) sāka dominēt zemēs ar milzīgu dzimstību. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">*Skat.: </span><a href="http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/2018/01/patiesiba-par-demografisko-pareju.html">http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/2018/01/patiesiba-par-demografisko-pareju.html</a>
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-6390148597692423122020-05-07T04:39:00.001-07:002020-05-07T04:39:07.801-07:00Nelietīgā šizofrēnija jeb valsts nodevēja godāšana <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada 7.maijā
portālā “nra.lv” tika ievietots raksts “</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">Sorosieši
cildinās pirmo Latvijas iekšlietu ministru; viņš arī aģents Makss”. Raksta
pirmais teikums ir šāds: “Ar miljardiera Džordža Sorosa atbalstu tapusī
sabiedriskā organizācija «Latvijas Pilsoniskā alianse» grasās īpaši cildināt
spiegošanā ārvalstīm pieķerto bijušo Latvijas iekšlietu ministru Miķeli Valteru
jeb aģentu Maksu”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tālāk teikts: “Latvijas
Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga izplatījusi apkārtrakstu par
organizācijas jauno iniciatīvu - «demokrātijas nedēļu». Tā norisināsies no 1.
līdz 9. maijam. Nosaukums «demokrātijas nedēļa» ir tāpēc, ka iniciatīva sākas
1. maijā Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienā. Šiem svētkiem
seko 4. maijs ‒ Neatkarības atjaunošanas diena. Pasākums noslēdzas 9. maijā ‒
Eiropas dienā. </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">Kā apkārtrakstā
norāda K. Zonberga, «demokrātijas nedēļa galvenokārt vērsta uz valstiskuma un
demokrātisko vērtību apzināšanos». Viņa arī uzsver, ka demokrātijas nedēļa «ir
atvērta pilsoniska iniciatīva, kurā iesaistīties ir aicināts ikviens - lai
kopīgi svinētu, lepotos un aktīvi darbotos demokrātiskas Latvijas
stiprināšanā». Pilsoniskā alianse sadarbībā ar vēl vienu sorosiešu atbalstīto
organizāciju ‒ «Eiropas kustību Latvijā» ‒ demokrātijas nedēļas ietvaros sola
uzsākt jaunu tradīciju: «atzīmēt Miķeļa Valtera dienu, kurš bija sabiedrisks
darbinieks, jurists, politiķis un diplomāts. Cilvēks ar skaidru redzējumu par
demokrātisku Latvijas nākotni, pirmajam publiski izvirzot ideju par suverēnas
Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. Cilvēks, kurš pirms vairāk kā
simts gadiem nebaidījās paust skaidru nostāju pret autoritārismu un totalitārismu.
Cilvēks, kas skaidri iestājās par tiesiskumu un pilsoniskām brīvībām un
atbildību. Latvijas patriots un eiropietis. Miķeļa Valtera dienas atzīmēšana
nebūs tikai valstvīra godināšana, izvēlējāmies šo datumu diskusijām 7.maiju
apzināti, jo tā ir M. Valtera dzimšanas diena, un viņu saredzējām, kā simbolu
tam, kāds ir cilvēks, kurš pauž savu mīlestību Latvijai ar saviem vārdiem un
darbiem, cilvēks, kuram piemīt drosme iestāties par savu viedokli, cilvēks, kam
ir skaidra vīzija, kādai būtu jābūt demokrātiskai valstij,» teikts K. Zonbergas
apkārtrakstā (autores pareizrakstība saglabāta)”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Sorosiešu pasākums ir izteikti odioza (pretīga, atbaidoša, nevēlama)
izdarība. Arī nacionāli nelietīga šizofrēniska izdarība. Sorosieši aicina godāt
LR valsts nodevēju, kurš ir pelnījis nāves sodu. Tiekamies savā ziņā ar unikālu
parādību pēcpadomju Latvijā. Tāda tipa nelietība agrāk nebija sastapta. Pat
negribas ticēt, ka sorosieši ir pie pilna prāta! <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Par Miķeļa Valtera valsts noziegumu sabiedrība jau tika informēta
žurnālā “Vakara Ziņas” 2020.gada 12.janvārī. Portālā “nra.lv” publicētajā
rakstā par to ir atgādināts: “</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Tur
publicētas Latvijas Republikas Ārējās izlūkošanas dienesta atjaunotāja,
Drošības policijas pulkveža Andra Trautmaņa atmiņas par sarunām ar hitleriešu
noslepkavotā admirāļa, Vācijas Militārā izlūkošanas dienesta (vāciski ‒ Abwehr)
kādreizējā šefa Vilhelma Kanarisa palīgu Oskaru Reili. No sarunās minētā
izriet, ka mūsu tautietis ne tikai iestājies par neatkarīgās Latvijas
dibināšanu, bijis pirmais mūsu iekšlietu ministrs un līdz pat mūža beigām
strādājis mūsu diplomātiskajā dienestā, bet arī čakli ilgus gadus kalpojis
Vācijai: sākumā ‒ ķeizariskās Vācijas izlūkdienestam III-B; pēc tam ‒
hitleriskās Vācijas militārajam izlūkdienestam Abvēram III F nodaļā. Savukārt
Latvijas Ārlietu ministrijas arhīva materiāli liek domāt, ka Miķelis Valters
Vācijas izlūkdienestiem kalpojis ne ideoloģisko, bet gan mantisko apsvērumu
dēļ”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Raksta noslēgumā
uzzinām par nācijas debilā tēva atbalstu LR valsts noziedznieka slavināšanā: “</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;">No Pilsoniskās alianses izplatītājām ziņām noprotams, ka M. Valtera
slavināšanai pieslēgts arī mūsu Valsts prezidents, savulaik Rietumvācijā
dzīvojušais Egils Levits. Viņš par godu M. Valteram solījis 7. maijā teikt īsu
ievadrunu. </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">Latvijas
Pilsonisko aliansi 2004. gada decembrī ar mērķi «tīklot nevalstiskās
organizācijas» (tieši šādu terminu lietoja biedrības pirmā vadītāja) dibināja
27 sabiedriskas organizācijas, no kurām 15 iepriekš bija saņēmušas lielāku vai
mazāku finansējumu no Sorosa fonda, pats Sorosa fonds un divas Sorosa fonda
dibinātas struktūras, kā arī 12 privātpersonas, no kurām tikai četrām nav
redzamas saistības ar Sorosa finansējumu. Sākotnēji Pilsoniskās alianses
darbību bagātīgi finansēja Sorosa fonds (piemēram, dibināšanas gadā vairāk nekā
116 000 dolāru apmērā); arī pats «Sorosa fonds ‒ Latvija» (tagad - Fonds Dots)
lepojas, ka palīdzējis dibināt Pilsonisko aliansi. Savukārt no Latvijas
Pilsoniskās alianses 2019. gada finanšu pārskata jau redzams, ka šo sabiedrisko
organizāciju dotē Latvijas valsts budžets (93 227 eiro) un finansiāli atbalsta
ārvalstu vēstniecības. No ārvalstu donoriem vislielāko finansējumu piešķīrusi
Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība ‒ 46 613 eiro”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Ko nākas teikt noslēgumā? Nākas teikt, ka Latvija ir pārvērsta par
grandiozu mēslu bedri ne tikai ar masveida organizēto noziedzību, bet arī ar
ārprātīgi nelietīgo ideoloģiju. Pat grūti ticēt, ka var kopā samaisīt
“demokrātiju”, “pilsonisko aliansi”, “Satversmi”, “Darba svētkus”, “Eiropas
dienu” ar Latvijas Republikas valsts nodevēju – vācu nacistu aģentu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Vēl atliek obligāti piebilst par portāla “nra.lv” publicētā raksta
autoriem Ritumu Rozenbergu un Uldi Dreiblatu. Diemžēl viņi nenosoda sorosiešus,
nācijas debilo tēvu, kā arī valsts nodevēju Valteru. Viņiem valsts nodevība ir
interesanta un eksotiska tēma. Viņi lasītājiem piedāvā atraktīvu stāstu par
latviešu talantīgu nacistu aģentu, bet nevis valsts nodevēju. Viņi aicina
latviešus lepoties ar tādiem mūsu tautiešiem kā Miķelis Valters. Abi autori
acīmredzot nemaz nesaprot, ka runa ir par valsts nodevību.</span><span lang="LV" style="background: white; color: black; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"> <span style="mso-no-proof: yes;">Viņi
paskaidro, ka atbalsta “</span></span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Pilsoniskās
alianses iniciatīvu iesaistīties ikvienam un stiprināt demokrātiju”. Abiem autoriem
valsts nodevība ietilpst demokrātijā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Bet tāda
attieksme jau ir drausmīga katastrofa! Valsts nodevību atbalsta žurnālisti –
ideoloģiskie darbinieki, sabiedriskās apziņas un sabiedriskās domas veidotāji.
Turklāt runa nav tikai par ideoloģiski bezatbildīgiem diviem žurnālistiem.</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"> Runa ir arī par “nra.lv” redakciju un
galveno redaktoru, pieļaujot savā izdevumā tādas odiozas publikācijas. Tātad
galvenais redaktors ne no kā un ne no viena nebaidās. Viņš zina, ka latviešu
biomasā tagad var godāt valsts nodevējus, vācu nacistu aģentus. Ne velti gudri
cilvēki brīdina par nacisma “renesansi”, ko sekmē “baltās” rases inteliģences
degradācija un deģenerācija. Cildinošā lektīra par latviešu valsts nodevēju
nacistu aģentu noteikti ir iekļaujama nacisma “renesansē”. Jebkurā gadījumā tas
ir deģenerātu varoņdarbs par prieku citiem deģenerātiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<a href="https://facebook.com/sharer/sharer.php?u=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-tautai-latvija-un-pasaule-lieldienas-26217" target="_blank"><span lang="LV" style="color: windowtext; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes; text-decoration: none; text-underline: none;"><br />
</span></a><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-39405500560016880472020-05-06T22:52:00.001-07:002020-05-06T22:52:03.586-07:00Zemcilvēku maniakālisms arī pie mums <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada 6.maijā
“nra.lv” ievietots Valsts preidenta (NDT) viedoklis: “Satversmē būtu vēlams
paredzēt īpašus apstākļus, kas dotu valdībai iespēju, ja neatliekama vajadzība
to prasa, krīzes laikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku, lai aizsargātu citu
cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un labklājību,
kas ietver arī veselību, norādījis Valsts prezidents Egils Levits”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ko tas nozīmē?
Kas aiz tā slēpjas? Nav šodien grūti saprast, ka aiz tā viltīgi slēpjas
antihumānā velme samazināt dzimstību un planētas iedzīvotāju skaitu, kā arī pakļaut
cilvēci “pasaules valdības” totālai kontrolei. Par to pašlaik ārzemēs raksta
daudzi godīgi mediji, atsaucoties uz antihumāno procesu objektīvu vērtējumu. Pasaules
sabiedriskās domas centrā pašlaik ir Geitsa, Sorosa u.c. loma “<i>Covid-19</i>”
izraisīšanā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pirms dažām
dienām nodomāju "Kad pie mums valdošā kompradoru banda sāks "aizsargāt
cilvēkus"? Un, lūk, tas tagad ir noticis. NDT sagatavo sabiedrisko domu.
Viņš zondē kultūrnācijas attieksmi un potenciālo reakciju. NDT veltīgi tērē
laiku! 2003.gada 20.septembra referenduma rezultāts 66,97% liecina, ka vietējā
etniskā biomasa akceptēs arī čipizāciju. Biomasai, kurai nacionālā brīvība nav
nekāda vērtība, arī individuālajai garīgajai brīvībai nevar būt nekādas vērtības.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latviešu tautas
bendes gatavo iespēju čipizēt ar varu, par ko sapņo globālie zemcilvēki geitsi,
sorosi un citi zemcilvēki. Tāda pieeja jau ir iestrādāta dažu valstu (piem.,
Vācijas) likumprojektos, lai ārkārtējā stāvokļa laikā varētu ignorēt cilvēka tiesības,
konstitūciju, dārgo demokrātiju un ar varu visus sadzīt digitālajā
koncentrācijas nometnē. Nav ne mazāko šaubu, ka latviešu biomasas valdošā kliķe
ar tādiem neliešiem kā nācijas debilais tēvs un hipermuļķis Kariņš priekšgalā
darīs visu, ko liks zemcilvēki sorosi, geitsi un citi. Jau tagad pandēmijas
laikā Latvijā ir ierobežotas veselo cilvēku konstitucionālās tiesības, un
latviešu biomasa ir apmierināta. Vācijā 9.maijā būs protesti. Protesti ir ASV
un citur. Tas, ko NDT sauc par cilvēku aizsardzību, faktiski ir cilvēku
pakļaušana varas totālai kontrolei. Tāda dzīve var patikt vienīgi neattīstītiem
bauriem, verga dvēselēm, stulbeņiem un zagļiem. <o:p></o:p></span></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-55093330530397762202020-05-01T08:13:00.002-07:002020-05-01T08:13:35.801-07:00Saliedētības un baiļu deficīts<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Epidēmijas un
pandēmijas sociāli psiholoģiskie atribūti ir saliedētība un bailes. Epidēmijas
laikā saliedētība un bailes ir spēcīgāk izteiktas nekā pandēmijas laikā. Abām
nelaimēm ir kopējs saturs un kopēja forma, taču uz cilvēku apziņu tās atsaucas
atšķirīgi. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Epidēmija ir
nacionālā nelaime. Tā apdraud tautu, un tāpēc tauta ciešāk saliedējas, lai
kolektīvi vienoti vērstos pret epidēmiju. Tautas saliedētība epidēmijas laikā
sasniedz zināmu kulmināciju. Tautas saliedētība epidēmijas laikā balstās uz
netēlotu vai ideoloģiski mākslīgi neuzspiestu sociāli psiholoģisko nostāju.
Epidēmijas laikā valda jūtu un domu dabiskums bez jebkāda idejiski tendenciozā
un individuāli savtīgā piemaisījuma.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Epidēmija ievieš
dziļas bailes. Tam ir vairāki iemesli. Epidēmija ir plaša infekcijas slimības
izplatīšanās. Cilvēkiem no infekcijas slimībām tradicionāli ir lielākas bailes
nekā no citām slimībām. Infekcijas avots nav pārskatāms un nav tik precīzi
izzināms kā, piemēram, iemesls gremošanas sistēmas slimībām, aklās zarnas
piedēkļu slimībām, aknu slimībām, nervu sistēmas slimībām un vēl daudzām citām
slimībām. Infekcija ir bioloģisku procesu kopums – slimības ierosinātāju
mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās. Inficēšanās (slimības
izraisītāju mikroorganismu nonākšana cilvēka organismā) iespējas ir bezgalīgas
un nepakļaujas empīriskajai konkretizācijai, un tas stimulē dziļas bailes tāpat
kā parasti vairāk vai mazāk bailes pārņem tikšanās ar jebkuru transcendentālu
izpausmi. Tāds, kas nav izšķirams nedz ar loģiku vai matemātiku, nedz arī ar
juteklisko pieredzi, vienmēr ir baiļu avots. Un tas ir labi. To saka filosofija.
Ja cilvēks nepazītu bailes un ne no kā nebaidītos, tad pret cilvēku neklātos
izturēties kā pret dzīvu radību, bet klātos izturēties kā pret nedzīvu tehnisku
monstru, metāla mašīnu, robotu u.tml.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmija ir
transnacionālā nelaime. Tā attiecas uz daudzām tautām. Pandēmijas sākums
parasti ir epidēmija vienā tautā, kas kļūst infekcioza kontinentālā vai pat
planetārā mērogā. Tās tautas, kurām nav infekciozās (galvenās “vaininieces”)
tautas statuss, pret pandēmiju izturas remdenāk. Tiek realizēti visi
nepieciešamie veselības aizsardzības pasākumi, taču saliedētība un bailes nav
tik spilgtas kā epidēmijas laikā. Uz cilvēku apziņu relatīvi mierinoši atsaucas
tas, ka nelaimē ir arī citas tautas un pandēmija nav tikai pašmājas problēma.
Pandēmijas laikā cilvēku emocionalitāte, intelektuālā aktivitāte, sociālā
mobilizācija un sociālā atbildība, saprotams, eksistē, bet nav tik intensīva un
nav tik, sacīsim, nacionāli apsēsta kā epidēmijas laikā, kad dzīvības glābšanas
objekts ir vienīgi sava tauta.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Neapšaubāmi,
pandēmija “<i>Covid-19</i>” ir organiski vienota ar saliedētību un bailēm.
Infekcija eksistē un inficēšanās ir samērā plaša. Taču pandēmija “<i>Covid-19</i>”
ir unikāla pandēmija.* Tik tikko minētajā pandēmijā unikāli funkcionē arī tās
atribūti saliedētība un bailes. Tā tas ļoti izteikti ir Latvijā. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latvijā
pandēmijas “<i>Covid-19</i>” laikā ir nekļūdīgi konstatējams saliedētības un
baiļu deficīts. Par kaut kādu nacionālo saliedētību un nacionālo apsēstību
vispār nevar būt runas. Zināmas bailes, domājams, eksistē tajā gados visvecāko
cilvēku slānī, kas tic TV un citu mēdiju saturam. Kā zināms, mediji dara visu
iespējamo baiļu uzjundīšanā. No medijiem neatpaliek latviešu valdošā kliķe –
premjers, ministri, deputāti, kā arī diemžēl atsevišķi bezatbildīgi medicīnas
speciālisti. Aprīļa nogalē tautas biedēšanā sākās jauns pavērsiens – biedēšana
ar nāves briesmām nākotnē. Sāka dominēt tādi brīdinājumi kā “n<span style="background: white; color: black; mso-color-alt: windowtext;">ākamā ziema
saistībā ar Covid-19 izplatību būs grūta”, “</span>otrais Covid-19 vilnis ir
sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu”, “ja vasarā varētu būt
vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku
paustā varētu būt vēl grūtāka”. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tomēr mediju,
politiķu, bezatbildīgu speciālistu pūles baiļu veicināšanā ir kopumā veltīgas.
Par to visskaidrāk liecina saliedētības trūkums. Lieta ir tā, ka starp bailēm
un saliedētību pastāv cieša saistība. Ja ir bailes, tad ir arī saliedētība. Ja
nav bailes, tad nav saliedētības. Bailes no trakā vīrusa mudina būt visiem
saliedētiem.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latvijā bailes un
saliedētība nebija jau no paša sākuma. Katrs turpināja domāt tikai par sevi.
Aptieku īpašnieki momentā paaugstināja zāļu cenas. Pārtikas tirgotāji arī
paaugstināja cenas. Dažādas finansu mahinācijas sākās ar masku un mākslīgo
plaušu ventilācijas iekārtu iepirkšanu ārzemēs. Ārsti sarūgtināti atcerējās
medicīnas darbinieku atalgojuma jautājumu. Valdošā kliķe nekavējoties aizņēmās
milzīgas naudas summas, dāsni palielinot jau tā principā neatmaksājamo ārējo
parādu. Latviešu lielākā dārguma organizētās noziedzības jaunākais objekts
kļuva četri miljardi. Amorāls zaņķis izveidojās ap dažādu pabalstu izmaksāšanu
sakarā ar dīkstāvi, karantīnu, atbrīvošanu no darba. VID sāka kašķīgi šķirot
nodokļu maksātājus no nodokļu pusmaksātājiem un nemaksātājiem. Policisti sāka
ķert un sodīt pašizolācijas pārkāpējus.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Visšķelmīgāk par
baiļu un saliedētības deficītu liecina lielāko interneta mediju devums
pandēmijas mēnešos. Tas, protams, atspoguļo sabiedriskās domas tematiku un šīs
tematikas hierarhiju sabiedriskajā apziņā. No vienas puses mediji “Delfi”,
“Diena”, “nra.lv” regulāri uztur pandēmijai veltītas rubrikas un tajās katru
dienu publicē šaušalīgas ziņas par mirušo un saslimušo cilvēku “tūkstošiem” ne
tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Taču no otras puses medijos nekas nav būtiski
mainījies. Aumaļām plūst tradicionāli primitīvie, vulgārie, mietpilsoniskie,
seklie, perversie, rusofobiskie, kroplā valodā rakstītie teksti, kuriem tāpat
kā agrāk pa vidu aumaļām plūst nekaunīgā reklāma. Par pandēmiju vienīgi liecina
nedaudzās jaunās rubrikas izdevumu ievaddaļā. Pēc šaušalīgajām ziņām par
pandēmiju, piemēram, “Delfos” seko Dombura izdarības TV žurnālistikas
apkaunošanā, “Versijās” jaunie konformisti turpina izklāstīt savas smieklīgās biznesa
fantāzijas, seko “Gunārs Ķirsons visvairāk nožēlo, ka krāpis savu sievu”,
“robežsargi uziet 60 000 kontrabandas cigarešu”, “ieteikumi neaizmirstamai
baudai arī bez partnera”, latviešu aristokrātija uzzina jaunāko Meganas un
Harija dēkās, latviešu mietpilsoņus iepriecina ar informāciju par skatuvisko
seksuālo perversiju lielmeistara Hermaņa radošajiem plāniem, Krievijas
nomelnošanā Kudurs sacenšas ar Sārtu un, pats par sevi saprotams, latviešu
glamūra fanus neatstāj bez fotoreportāžām par Krievijas ebreju un pusebreju
masu kultūras biznesmeņiem-dziedoņiem, kuriem pa vidu pinas talsinieks Busulis
ar riņķi abās ausīs un, iespējams, tādu pašu riņķi publikai neredzamā ķermeņa
vienā elementā...<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rīgā paniskas
bailes no pandēmijas, visticamākais, ir tikai Nācijas debilajam tēvam (NDT).
Brīdinājumi par pandēmijas turpināšanos rudenī un ziemā viņam var sagādāt briesmīgas
mokas. NDT nevar doties ekskursijās uz citām valstīm un tur viesnīcā no rītiem
stundām ilgi baudīt angļu brokastis, kurām ir vislielākā vērtība NDT dzīvē. Devīze
“Paliec mājās – paliec cilvēks!”** NDT nav pieņemama. Viņa pārliecībā bez angļu
brokastīm nav iespējams palikt cilvēkam.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>NDT bailes no pandēmijas var izraisīt arī
nespēja aci pret aci komunicēt ar dārgo kultūrnāciju. Attālinātā formātā dārgajai
kultūrnācijai var nebūt redzams oreols (riņķveida mirdzums) ap viņa
pseidointelektuālisma un glamūrīgas tukšvārdības nepietašķīto galvu. Vai tad vecāko
klašu skolēni pamanīja oreolu, kad viņš <strong> skaidroja, “kāda ir
Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīme Eiropas un pasaules vēsturē”? Jā, jā!
Tieši tā – “nozīme Eiropas un pasaules vēsturē” !!!</strong> Skaidrs, ka Rīgas
pilī tiekamies nevis ar debilitāti, bet oligofrēniju.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saliedētības un
baiļu deficītu Latvijā nepieciešams izskaidrot. To var izdarīt lakoniski.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pirmkārt un
galvenokārt, latvieši nefunkcionē kā tauta – etniski vienots kolektīvs subjekts.
Tāpēc nav iespējama saliedētība un bailes kā nacionāli kolektīvi sociāli
psiholoģiskie fenomeni.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Otrkārt, Latvijā
pastāv kriminālais kapitālisms ar juridiski leģitīmu noziegumu brīvību. Tādā
iekārtā ir iespējama vienīgi organizētās noziedzības saliedētība, kas praktiski
eksistē pie mums un priekšplānā saglabājas arī pandēmijas laikā. Latvijā
organizētā noziedzība ir masveidīga, aptverot etniskās biomasas lielāko daļu,
kurai faktiski nemaz nav ar ko saliedēties, ja tas ienāktu prātā.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Treškārt,
pandēmija “<i>Covid-19</i>” ir planetārā mēroga specoperācija. Tāda mēroga
specoperācijai nav precedentu. Iespējamas metodoloģiskās kļūdas. Unikālās
specoperācijas organizātori pārcentās, medijos un politiķu diskursos izplatot
pārmērīgi šausmīgu paniku, kam cilvēki ar veselo saprātu neticēja jau no paša
sākuma. Bet tādā gadījumā nevarēja būt bailes un nebija vajadzīga nacionālā
saliedētība. Visai drīz cilvēki sāka uzjautrināties par pandēmijai veltītajām
anekdotēm un karikatūrām. Savukārt Latvijas kultūrnācija visu garīgo enerģiju
koncentrēja 4 miljardu godīgai sadalīšanai.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">*Portālā “Pietiek” par pandēmijas unikālo būtību ir
vairāki teksti. Piem. skat.: </span><a href="https://pietiek.com/raksti/pandemijas_specifika">https://pietiek.com/raksti/pandemijas_specifika</a>
<o:p></o:p></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
**<span style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt;">2020.gada </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">24.aprīlī</span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt;"> </span><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;">Valsts prezidents Egils Levits teica runu tiešsaistes cilvēcības (!?) <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>konferencē “Paliec mājās – paliec cilvēks!”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-88435170790713079462020-04-29T22:49:00.001-07:002020-04-29T22:49:04.441-07:00No pandēmijas dienasgrāmatas <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas
unikālais informatīvais iesaiņojums ir ne tikai informācijas izmantošana
noteiktā nolūkā, bet arī tieša vēršanās pret kognitīvo sfēru, ierobežojot un
nepieļaujot zināšanu ieguves metodes (tas attiecas uz medijiem kā zināšanu
ieguves metodi) un slēpjot pašas zināšanas. Pandēmijas organiska sastāvdaļa ir
kognitīvā apspiestība.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ja attieksmē pret
cilvēku atzīstam trīs variantus, tad pandēmija kultivē vissliktāko variantu.
Varianti ir šādi: 1) cilvēku var pilnveidot, 2) cilvēku nevar pilnveidot, un
cilvēks vienmēr paliks zvērs, 3) cilvēku nevar pilnveidot, bet viņā var un
nākas pilnveidot zvēru. Pandēmija cilvēkā pilnveido zvēru (visplašākajā nozīmē,
jo iracionālisma, vulgāra materiālisma, neizglītotības, homoseksuālisma,
genderisma, idiotijas pilnveidošana arī principā ir zvēra pilnveidošana).<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Līdzšinējās
pasaules balsti bija humānisms, cilvēciskums, garīgums, racionalitāte,
nacionāla valsts, starptautiskās tiesības, solidāras reaģēšanas institūti,
tiekoties ar kopēju nelaimi. Ja pandēmija ir radikāls pavērsiens paradigmas
līmenī, tad jaunajā dominējošajā paradigmā būs citi balsti, kuri jau 50 gadus
formējas ne tikai Rietumu civilizācijā.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vīrusi
nelabvēlīgi funkcionēja arī agrāk. Tikai agrāk tos nereklamēja, jo nebija
ekonomiskās un politiskās nepieciešamības. Tas, ka tik tikko minētās
nepieciešamības dēļ nevairās izmantot, reklamēt vīrusu, liecina par šausmīgu
deģenerāciju ekonomiskajā un politiskajā vidē. Liecina par šīs vides bezspēcību,
sabrukumu, nespēju izstrādāt kaut ko konstruktīvu. Šī vide jau ir tik lielā
mērā nevērtīga, amorāla, intelektuāli impotenta, ka izmanto tik antihumānu
līdzekli – baiļu, panikas, histērijas stimulēšanu sociuma masās, lai tik
odiozas atmosfēras laikā realizētu kaut ko sev izdevīgu. <b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Pandēmijas
analītikā diemžēl nav nācies tikties ar demogrāfiskās pārejas aspektu. Skaidrs,
ka būtiska loma ir “baltās” rases norietam un šī norieta specifiskajai (“dzīres
mēra laikā”, <i>Danse Macabre</i>) garīgajai atmosfērai demogrāfiskās pārejas
laikā un citu rasu morāli psiholoģiskajam satraukumam par savu likteni, jo
lielā dzimstība arī ir sava veida nelaime. Ne mazāka nelaime, ka rases izmiršana.
Lielā dzimstība nesola visiem relatīvi vienādi nodrošinātu eksistenci.
Demogrāfiskā pāreja attiecas uz visu cilvēci; respektīvi, demogrāfiskās pārejas
morāli psiholoģiskais klimats visai cilvēcei ir vienāds. Tāpēc arī ir iespējama
šī vēsturiski unikālā situācija, kad ar pandēmijas specoperāciju tiek aptverta
visa cilvēce, un visā cilvēcē specoperācijai atklāti pretojas tikai niecīga
daļa. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Tomēr zināmu
demogrāfiskās pārejas aspektu var saskatīt pandēmijā. Tā tas ir tajā gadījumā,
ja reāli nākas tikties ar bioetniskā un biorases vīrusa izmantošanu. Tādā
gadījumā tiek ietekmēta demogrāfiskā pāreja noteiktā veidā: 1) iznīcina vecus
cilvēkus, lai nebūtu jāmaksā pensijas; 2) iznīcina nēģerus, arābus, kuriem ir
liela dzimstība. <b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kvalitatīva
dezinformācija nav faktu izkropļošana, bet manipulācija ar uztveri – tās
jūtīgumu, radošumu, racionālo potenciālu. Demogrāfiskā pāreja acīmredzot jau
tik lielā mērā ir traumējusi cilvēces uztveri, ka bez lielām pūlēm cilvēcei
izdevās iestāstīt par pandēmijas briesmām, kuru dēļ jāizolējas, jāpārtrauc
strādāt (pelnīt maizi), jāļauj sevi “čipot”, jāpārtrauc ceļot, dziedāt, dancot,
mācīties, kolektīvi lūgt Dievu. Pat panāca to, ka baznīcas slēdz paši mācītāji.
Izraēlas rabīns esot teicis, ka cilvēku dzīvība ir dārgāka par Toru. Tas ir
šausmīgs viedoklis. Tas atņem cilvēkam pašu galveno – ticību, ka ir iespējams
uz kaut ko paļauties. Tāda viedokļa rezultātā cilvēkam vairs nav nekas, uz ko
viņš varētu balstīties. Skaidrs, ka tādējādi tiek stimulēts cilvēka sabrukums.
Ja cilvēkam nav nekāda atbalsta, glābiņa (Dievs ir glābiņš ne tikai ticīgajiem,
bet tas ir transcendentāls glābiņš visiem), tad viņš vairs nespēj pretoties
ļaunajam. Cilvēkā zūd domāšana, veselā saprāta loģika.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Saules aktivitātes izmaiņas – epidēmiju,
revolūciju, karu, nemieru laiks. 2020.gadā sākās kārtējais periods Saules
aktivitātes jomā. Dabā stihiski katastrofiskas parādības sakrīt ar epidēmisko
slimību progresēšanu. Infekciju slimību etiloģijai<i> </i>(mācībai par slimību
cēloņiem) nākas ņemt vērā kosmisko ietekmi, šīs ietekmes mehānismu.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>No epidēmijām mēris ir “radoši”
vispopulārākais. Sastopama mēra filosofija un poētika ar saviem sižetiem,
tēliem, simboliem, konceptiem, vērtībām, domas pavērsieniem, kā arī rekursīviem
psihosomātiskajiem sindroniem civilizācijas straujākas vibrācijas laikā,
izvairoties tikties ar patiesi svarīgām metafiziskām nostādnēm.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Danse Macabre</span></i><span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"> – radās mēra laikā
1518.gadā Strasburgā; nāves deja/jocīga slimība – cilvēks dejo stundām, pat
dienām ilgi, kamēr sabrūk bez dzīvības pazīmēm. Paracelzs apraksta, ka tā bija
jau Erfurtē 1237.g. un Ahenā 1417.g. Vizuāli simboliskais noformējums: dejo
Nāve sievietes izskatā. Skat. Hansa Holbeina zīmējumus, E.Po, Bodlēra daiļradi.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada sākuma pandēmija arī ir “radoša”.
Dominē divi radošuma formāti: 1) globālo sociālo problēmu analītika un 2)
ironiski kariķējoši vizuālie (karikatūras un video) darbi.<b><o:p></o:p></b></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-tab-count: 1;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<br />Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4772517937304753385.post-45394545316366594512020-04-26T05:46:00.001-07:002020-05-01T17:45:22.346-07:00Jaunā līdera apoloģētika un humanitātes noziegums <br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br />
<div align="center" class="MsoNoSpacing" style="text-align: center;">
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br />
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Svešvārdam
“apoloģētika” ir slikta pieskaņa. Šo svešvārdu attiecina uz neobjektīvu pārmērīgu
slavināšanu. Apoloģēti ar apoloģētiku tiecas lišķīgi izpatikt, bet nevis objektīvi
raksturot. Ja kādam pārmet apoloģētiskumu, tad tiek pārmesta necienīga
izdarība. Šajā tekstā svešvārdu “apoloģētika” nākas lietot tāpēc, ka ne visai
patīk tas, kas ir noticis. To vēl negribas akceptēt kā objektīvu rezultātu.
Varbūt noticis ir kaut kas labs. To redzēsim nākotnē. Taču pagaidām vēl
negribas pret notikušo izturēties kā pret kaut ko vēsturiski pozitīvu un
vēsturiski ideālu. Tāpēc jāizvēlas pārmērīga slavināšana, apliecinot zināmu
kritisku piesardzību.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Un noticis ir,
lūk, kas. Pandēmijas laikā, triviāli sakot, uz cilvēces vēsturiskās skatuves
mainās planetārais līderis. Pandēmija ar savu dārgo koronavīrusu (un tas nekas,
ka šis vīruss pamatā ir veterinārijas problēma) noteikti ir simbols vēsturiskam
procesam. Līdzšinējā planētas līdera ASV vietā planētas līderis kļūst Ķīna.
Zemes jaunais līderis ir Ķīna. Tā ir cita rase, tā ir cita kultūra, tā ir cita
civilizācija. Tāpēc līderu maiņa “baltajam” cilvēkam var ne visai patikt. Nav
pārliecības par eiropeīda iederību šajā svešajā organismā. Tāpēc sarunā par
jauno līderi ir izvēlēts svešvārds “apoloģētika”, semantiski apliecinot šaubas,
neuzticību un pat bailes par bezcerīgi fatālās bībeliskās nolemtības reālo
piepildīšanos. Nav iespējams pilnā mērā priecāties par planētas līdera maiņu,
un tāpēc jaunā līdera slavināšanā nav jāvairas no sliktas pieskaņas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ķīna ir kļuvusi
tehnoloģiskais līderis, ekonomiskais līderis, kiberuzraudzības līderis,
digitalizācijas līderis. Kā asprātīgi raksta gudrs zinātājs, Rietumos nabagiem
ēdienu pienes brīvprātīgie. Ķīnā to dara roboti. Rietumos elektroniskās
atļaujas metro stacijās pārbauda policisti. Ķīnā to dara droni. Pandēmija Ķīnā
politiski konsolidēja tautu. Pandēmija Rietumos izraisīja paniku sociuma politiskajā
apziņā. Rietumos civilizētības kārta izrādījās plāna, un tā sedz tukšumu. Ķīnā
civilizētības kārta izrādījās ļoti izturīga, un tā sedz stabilu garīgumu.
Rietumu civilizācijas pamatā ir mīts par esamību. Ķīniešu civilizācijas pamatā
ir mīts par likteni. Esamību var apmānīt, viltot, melīgi interpretēt. Likteni
nevar apmānīt, viltot, melīgi interpretēt. Rietumos prece ir nauda – virtuāls
realitātes simulakrs un finansu burbuļu avots. Ķīnā prece ir prece – reāli
izstrādājumi. <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Rietumi drukā un tirgo
simulakrus. Ķīna ražo un tirgo preces. Rietumos kapitālisms ir biržās. Ķīnā
kapitālisms ir rūpnīcu cehos. Rietumos valda buržuāziskās muļķības ģēniji. Ķīnā
valda nacionālā elite.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Būtu jau labi, ja
Rietumos valdītu tikai muļķības ģēniji. Rietumos valda arī nacionālie
noziedznieki. Starp muļķi un noziedznieku ir bīstama atšķirība.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Lietas ir jāsauc
īstajos vārdos! Latvijā t.s. cīņa pret pandēmiju ir kļuvusi humanitātes
noziegums. Par to liecina statistikas demogrāfisko datu un valdības lēmumu
kolosālā nesamērība. Valdības rīcība ir izvērtusies humanitātes noziegumā,
izraisot ekonomisko katastrofu, veicinot bezdarbu, nemācīšanos, dīkstāvi,
pašizolāciju, darba imitēšanu attālinātā formā, cilvēktiesību ierobežojumus,
aizliedzot reliģiskos, sporta un garīgās kultūras pasākumus, palielinot valsts
ārējo parādu un valdošajai kliķei izzogot vairākus miljardus eiro. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>2020.gada
19.aprīlī “Delfos” tika sniegts demogrāfiskais pārskats par visjaunāko periodu:
“Reģistrēto mirušo skaits martā ir 2408 (!!), un tas ir par 5,2% vairāk nekā
šajā laikā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. CSP
atzīmē, ka mirušo skaits pēdējos divos gados nedaudz samazinās. Šā gada
pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 7 216 (!!) mirušie, kas ir par 523 mazāk nekā
pagājušā gada pirmajā ceturksnī.” Savukārt tajā pašā dienā “Delfos” varēja
uzzināt par Latvijā 5 (!!) mirušajiem pandēmijas visā laikā. Mirušie esot
bijuši (!?) inficēti ar vīrusu. Savukārt 2020.gada 24.aprīlī “apollo.lv” raksta
pilnīgi kaut ko citu: <span style="mso-spacerun: yes;"> </span>"Par 11 no 12
mirušajiem SPKC aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņiem ir bijušas citas
hroniskas saslimšanas, bet par vienu gadījumu informācija vēl tiek
precizēta".<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latvijā karantīna
un citi pasākumi ir pilnīgi neadekvāti pandēmijas nodarītajam. Pandēmijas
aizsegā valdošās kliķes rīcība ir veicinājusi jaunus organizētās noziedzības
“projektus”, pilnīgi nepamatotu miljonu sadali medijiem u.c. Pat katoļu baznīca
cer tikt pie miljoniem pandēmijas laikā. Par valdošās kliķes debilitāti liecina
pandēmijas sakarā aizņemtās naudas novirzīšana nevis medicīnai un veselības
aizsardzības iestādēm, bet gan ceļu būvei, masu kultūras pasākumu organizatoriem,
pašvaldībām, cietuma un izklaides centru būvēšanai. Naudas izzagšanā pat
atcerējās zinātni: "Dzintars paskaidroja, ka šogad papildu pieci miljoni
zinātnes programmai Covid-19 apkarošanai paredzēti pētījumiem (!?), medicīnā,
inženierzinātnēs (!?), sociālajās zinātnēs (!?), ekonomikā (!?)." Bet tā
jau ir pilnīgi debila pieeja! <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Latvijā ir
kardināli izjaukta ierastā dzīves kārtība visai sabiedrībai. Tam noteikti ir
milzīgas negatīvas sociāli psiholoģiskās sekas, jo apdraudēti ir cilvēka
eksistenciālie pamati – eksistences līdzekļu ieguve, darbs, mācības,
komunikācija ar līdzcilvēkiem. Cilvēks ir sociālā būtne. No līdzcilvēkiem
izolēts cilvēks ātri garīgi sabrūk un strauji iet bojā. Valdošās kliķes humanitātes
noziedznieki acīmredzot ir tik aprobežoti, ka viņiem nav nekādas sajēgas par
cilvēka būtību un cilvēka eksistenciālajiem nosacījumiem. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; mso-no-proof: yes;"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Destruktīvie </span><span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">antropoloģiskie procesi
latviešu biomasā ir neatgriezeniski. Fukujamas “</span><i><span style="background: white; color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">The End of History</span></i><span style="background: white; color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">”</span><span style="background: white; color: #222222; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 10.5pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"> </span><span lang="LV" style="background: white; color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">precīzi
raksturo latviešu stāvokli</span><span style="background: white; color: #222222; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">.</span><i><span style="background: white; color: #222222; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 10.5pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"> </span></i><span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";">Latvieši nekad vairs
nebūs tauta, latviešiem nekad vairs nebūs suverēna valsts, latviešu esamības
sociāli un materiāli empīriskie procesi nekad vairs nebūs atbilstoši veselajam
saprātam, racionālismam un elementārai loģikai, kā arī atbilstoši humānisma,
cilvēku tiesību morāli tikumiskajām, tiesiskuma un taisnīguma normām. 2018.gada
6.oktobrī latviešu pilnā mērā apzināti ievadītais debilitātes laikmets
turpināsies un nekāds spēks, nekādi forsmažori notikumi (epidēmijas,
pandēmijas, kari) latviešu biomasu neatgriezīs uz <i>Homo sapiens</i> vēsturiski
tradicionālā ceļa. Debilitāte visaptveroši nostiprināsies un progresēs jaunos
formātos, dziļā perifērijā nostumjot saprātīgos indivīdus, kuriem pat nebūs
margināla loma, jo viņiem nebūs pilnīgi nekādas nozīmes dzīves īstenībā.
Latviešu biomasas politiskā vara un visa veida organizatorisko struktūru
pārvalde arī turpmāk sastāvēs vienīgi no neadekvātiem tipiem, kā tas ir jau
tagad parlamentā, valdībā un valsts iestādēs. Visur arī turpmāk būs tādi
“cilvēki 2.0” jeb "postcilvēki" kā nācijas debilais tēvs, Mūrniece,
Beitnere, Kariņš, Bordāns, Pabriks, Pūce, Ģirģens, Vitenbergs, Rinkēvičs,
Šuplinska, Petraviča, Reirs, Gerhards, Viņķele, Kaimiņš, Gobzems, Dombrova
u.tml. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kariņš
lielījās: “Covid-19 izplatība Latvijā tiek mērķtiecīgi kontrolēta”. Skaidrs, ka
tā var teikt tikai nelabojams idiots, debilitātes laikmeta reprezentants.
Psihiski veseliem cilvēkiem nemēdz būt nemērķtiecīga kontrole. Psihiski
veseliem cilvēkiem jebkura kontrole pati par sevi ir mērķtiecīga darbība. Tas,
pirmkārt. Otrkārt, psihiski veseli cilvēki zina, ka nespēj kontrolēt epidēmijas
izplatību. Cilvēki spēj vienīgi dažādā veidā ierobežot epidēmijas izplatību,
bet nevis kontrolēt epidēmijas izplatību. Psihiski veseli cilvēki saprot, ka
kontrolēšana ir voluntāra darbība – savas gribas uzspiešana, un epidēmijai (tās
imanentajiem procesiem) cilvēki nevar uzspiest savu gribu. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Viens
no iemesliem, kāpēc latvieši ir zaudējuši tautas statusu un suverēno valsti, ir
tas, ka latviešu dzīvē idiotija, debilitāte ne vien nesastopas ar pretestību,
bet tiek konsekventi atbalstīta. Ja tā nebūtu, vai tad tādi kā Kariņš varētu
kļūt EP deputāti, Saeimas deputāti, premjeri, ministri? Ja tā nebūtu, vai tad
valdībā varētu iekļūt pilnīgi nepiemēroti tipi? <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Ar
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rīkojumu izveidota attīstības grupa
tautsaimniecības stimulēšanai ekonomikas ministra Jāņa
Vitenberga vadībā. Visi ir laimīgi! Viss būs labi! Attīstības grupa
ekonomikas stimulēšanai ir pareizās rokās: "Vitenbergs dzimis 1985.gadā.
2018.gadā Vitenbergs no partijas “KPV.LV” tika ievēlēts par 13.Saeimas
deputātu. Vitenbergam līdz šim bijusi pieredze privātajā sektorā. Pirms
ievēlēšanas Saeimā viņš bija lielo klientu pārdošanas vadītājs uzņēmumā SIA
“Lietas MD”, kas darbojas svaigu augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē ar
zīmolu “Augļu serviss”. 2005.gadā Vitenbergs ieguvis tūrisma gida izglītību
Latvijas Kultūras koledžā, bet 2008.gadā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis
bakalaura grādu tūrisma vadībā. 2019.gada janvārī Vitenbergs tika iecelts par
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vadītāju. 2020.gada aprīlī Vitenbergs tika iecelts ekonomikas ministra amatā,
stājoties iepriekšējā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) vietā, kurš
2020.gada martā zaudēja pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un līdz ar to arī
ministra amatu." <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Kurā
valstī vēl par tās ekonomisko izaugsmi rūpējas tūrisma gids bez darba pieredzes
savā izglītībā? Šis dauna partijas cēlmetāls pat nav ekskursijas vadījis! Kurā
zemē vēl var burtiski no ielas bez nopietnas izglītības, valstiskām zināšanām
un pieredzes, inteliģences un intelekta iekļūt parlamentā un pēc dažiem
mēnešiem iesēsties ekonomikas ministra krēslā? Tas taču ir labi zināms, ka
tūrisma gidu u.tml. studiju programmas izvēlas indivīdi, lai izvairītos no
matemātikas, ekonomikas, fizikas, socioloģijas, politoloģijas, filosofijas,
vēstures un citu “smagu” priekšmetu apgūšanas. Liepājas universitātes tūrisma
vadības studiju programmā tik tikko minētie “smagie” priekšmeti nav atrodami.
Visticamākais, cēlmetāls nemaz nezina, kas tas ir par zvēru “ekonomika”.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;">
</span>Interesanti, ko darīs planētas jaunais līderis ar tādām zemēm kā
Latvija? Kā ķīnieši izturēsies pret latviešu biomasas dažāda veida garīgo un
morālo traumatismu? ASV neiejaucās latviešu valstiskajās, politiskajās muļķībās
un masveida organizētajā noziedzībā (ikdienas valodā – masveida zagšanā).
Iejaucās tikai banku sfērā, jo kādu laiku Rīgas bankās bija vairāk dolāru nekā
Ņujorkas bankās. Nepārspīlēju! Par to pirms dažiem gadiem priecīgi ziņoja
Latvijas mediji. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="color: #333333; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><span style="mso-spacerun: yes;"> </span>Vai
ķīnieši arī necentīsies apvaldīt latviešu politiskās, valstiskās muļķības un
masveida zagšanu? Vai tas vispār ir ar “mīksto” spēku apvaldāms? Vai to var
izdarīt bez augstākā soda mēra masveida pielietošanas un bez masveida
izolācijas “Baltajā gulbī”?</span><span style="color: #333333; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 10.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="background: white; line-height: normal; margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0in; text-align: justify;">
<span style="color: black; mso-color-alt: windowtext;"><a href="https://facebook.com/sharer/sharer.php?u=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-tautai-latvija-un-pasaule-lieldienas-26217" target="_blank"><span lang="LV" style="color: #7d181e; font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV; mso-fareast-font-family: "Times New Roman"; text-decoration: none; text-underline: none;"><br />
</span></a></span><span style="color: #333333; font-family: "Arial",sans-serif; font-size: 10.0pt; mso-fareast-font-family: "Times New Roman";"><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman",serif; font-size: 12.0pt; mso-ansi-language: LV;"><span style="mso-tab-count: 1;"> </span><span style="mso-spacerun: yes;"> </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNoSpacing" style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
</div>
</div>
Arturs Priedītishttp://www.blogger.com/profile/05562405739760757399noreply@blogger.com0