No NT pseidointelektuālās pūdernīcas. Padomiski-formāli un iesaiste

   Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.

   Latvijā sapioseksuālismam piemērots potenciāls katrā ziņā bija pirms NT ievēlēšanas. Tāds potenciāls bija ne tikai Saeimas primātiem - 61 deputātam. Potenciāls bija arī pārējā latviešu varas inteliģencē. Tā cerēja gūt sapioseksuālu baudu no NT manikīri koptās inteliģences un teritoriāli neierobežotā prāta. Ne velti Rīgas medijā rakstīja: “Pilsoniskā iniciatīva “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu”, kuras aicinājumu parakstījuši vairāk nekā 100 Latvijas iedzīvotāju – skolotāji, vēsturnieki, juristi, kultūras darbinieki, uzņēmēji – mudina Saeimā pārstāvētās politiskās partijas virzīt juristu un politologu, Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu Latvijas Valsts prezidenta amatam.”

   Atsevišķi latviešu inteliģenti izrādījās tvīkstoši sapioseksuālisma fani. Tā, piemēram, 67 gadus vecā acīmredzot joprojām seksuāli patriotiskā Māra Zālīte seksuāli neizvēlīgas būtnes formā atdevās šādā tirādē: “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.”

   NT ir malacis. Viņš pieliek visas pūles, lai attaisnotu latviešu inteliģences cerības. NT ir adekvāti izvēlējies efektīvu pieeju latviešu inteliģences cerību attaisnošanai. Arī šajā ziņā viņš ir malacis.

   Pieeja ir pseidointelektuālā pūderēšana. NT ir smalki izstudējis latviešu inteliģences seju. To var izdaiļot vienīgi pseidointelektuālā pūderēšana. NT to nekļūdīgi konstatējis. Latviešu inteliģencei neder intelektuālisms, bet der tikai pseidointelektuālisms. Un, lūk, tāpēc kādam ir jāuzņemas svētā misija slavēt NT pseidointelektuālo pūderēšanu. Praktiski tas nozīmē regulāru iedziļināšanos NT jaunākajos pseidointelektuālajos izdalījumos. Viņa pseidointelektuālajā pūdernīcā jau atrodas tādi izdalījumi kā “valstsgriba”, “līdztautieši”. Latviešu inteliģence šos izdalījumus akceptē bez iebildēm. Un tas nekas, ka daži tos dēvē par “suņa sū...u ceptiem pīrādziņiem”. Tie stimulē sapioseksuālismu, un tas ir galvenais. Tāpēc varam droši pievērsties NT pseidointelektuālās pūdernīcas jaunākajam (2020.gada janvāra sākuma) saturam.

   Domājams, vispirms nākas atbildēt uz jautājumu „Kā izpaužas pseidointelektuālisms?”. Pseidointelektuālisms izpaužas vienkārši. Tiek lietoti it kā zinātniski, profesionāli terminoloģiski, filosofiski gudri vārdi. Tie pirmajā brīdī izklausās intelektuāli cienīgi. Taču uzmanīgāk iedziļinoties, atklājas vārdu aplamais un attiecīgajā kontekstā nevajadzīgais lietojums, kā arī loģisko sakarību trūkums starp gudrajiem vārdiem. Tāpēc it kā gudrais izteikums patiesībā ir pseidogudra ākstība. Pseidointelektuāļi ļoti mīl lietot gudrus vārdus pilnīgi nepiemērotos brīžos. Viņu pārliecībā gudrie vārdi liecinās par grandiozu gudrību. Uz šī āķa pirmie uzķeras mietpilsoņi. Klausoties pseidointelektuāļa gudro valodu, mietpilsoņi jūtas pagodināti, - tātad arī viņi ir gudri, ja ar viņiem gudrs cilvēks sarunājas tik gudrā valodā.

   2020.gada 10. janvārī NT teica viedu runu Satversmes tiesas sēdē. NT nav pat bakalaura grāda jurisprudencē. Īsti juristi viņa devumu godīgi vērtē kā “neskaidru un juceklīgu” (prof. J.Bojārs). Bet NT nav tas cilvēks, kas klusi ieņems pienācīgo vietu dzīvē. NT tic saviem pielūdzējiem, ka ir “augsti kvalificēts jurists”.

   10.janvārī NT kā parasti gribēja gudri izteikties. Minētajā pasākumā pseidointelektuāla pūderēšana ir NT izteikums “tiesības joprojām piemērojam padomiski – formāli”. Skan ne tikai gudri! Skan arī dvēselei tīkami, jo tiek taču apsmieta padomju tiesa!

   10.janvāra pūderēšanai ir dziļi juceklīga un amorāla ievirze. Nav jābūt juristam, lai to saprastu. NT saka: «Ienaidnieks tiesiskumam ir tiesību formāla piemērošana, un šeit mēs joprojām īsti neesam stingri attālinājušies no tās tiesību sistēmas, kas mums bija uzspiesta okupācijas periodā [..]. Mēs tomēr mēdzam vēl redzēt tiesību normu formālu piemērošanu, mēs redzam piemērus, kur tas notiek, un visi zina, ka tas ir nepareizi, bet attiecīgā amatpersona saka: «Es esmu likumu izpildījis!» Tā tas nevar būt, dārgie kolēģi! Tiesiskā valstī un valstī, kur valda tiesiskums, tas nevar būt, un tas nozīmē, ka šeit, mūsu Latvijā, ir jāpiestrādā pie tiesību formālas piemērošanas».

   Juceklība ir totāla! No vienas puses NT prasa “jāpiestrādā pie tiesību formālas piemērošanas”. No otras puses NT noniecina gan padomju valsts pieredzi likuma formālā ievērošanā, gan LR pieredzi likuma formālā ievērošanā. Nav saprotams, vai NT vēlas likuma (metaforiski “likuma burta”) ievērošanu, balstoties uz formālu likuma izpratni jeb viņš vēlas subjektīvu (“partejisku”, “koalīcijas”, “oligarhijas”, “astoņkāja”, “valdošās kliķes”) likuma piemērošanu. NT pārliecībā “ienaidnieks tiesiskumam ir tiesību formāla piemērošana”. NT nepatīk vārdi “Es esmu likumu izpildījis!”. Viņš saka, ka “tiesiskā valstī un valstī, kur valda tiesiskums, tas nevar būt”. Tātad viņš aicina tiesnešus nepakļauties “likuma burtam”, bet pakļauties tam, ko metaforiski dēvē par “likuma garu”. Latviešu varas inteliģencei pret to nevar būt iebildumu. Latviešu varas inteliģence, masveida organizētās noziedzības ekselence, noteikti priecājas par NT lojalitāti. Nav taču noslēpums, kāds “likuma gars” gailē kriminālajā kapitālismā ar juridiski jau sen iestrādātu noziegumu brīvību. Nav taču notiesāts neviens cienījams koruptants! NT aicina tādu stāvokli saglabāt.

  2020.gada 13.janvārī NT apmeklēja 1991. gada barikāžu muzeju, kur aplūkoja muzejā izvietoto ekspozīciju, kā arī tikās ar 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu muzeja attīstības iespējas. Muzeja apmeklējums nedrīkstēja iztikt bez pseidointelektuālas pūderēšanas. NT muzejā teica: “Barikāžu notikumu atmiņu saglabāšanai ir nepieciešama valstiska iesaiste (!?)”.

   Vārds “iesaiste” skan eleganti. Tā var teikt tikai gudrs cilvēks. Un tas nekas, ka vārds “iesaiste” nav atrodams “Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (vārdi “valstsgriba” un “līdztautieši” arī nav atrodami šajā vārdnīcā). Vārdnīcā ir ortogrāfiski līdzīgi vārdi “piesaiste”, “iesaistīšana”. Bet tie neder pseidointelektuālim. Tie ir par prastiem gudra vīra gudrā diskursā! Ja cilvēki dzirdēs aprobētus (apstiprinātus, atzītus par labiem) vārdus, tad viņi nesajutīs NT intelekta izdalīto auru  un pret NT izturēsies kā pret parastu normālu cilvēku. Bet tas NT neder. Pret viņu ir jāizturās kā pret “spožu zvaigzni”, “nācijas tēvu”, “pravieti”. Ja tā nenotiks, tad NT zaudēs latviešu varas inteliģences sapioseksualizācijas funkciju.