Tautas pēdējā fāze: 3. sociālā šizofrenizācija

     Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā viss notiek atbilstoši specifiskai loģikai: jo garīgi pretrunīgāki (šizofrēniskāki) dzīves apstākļi, jo garīgi pretrunīgāka (šizofrēniskāka) sabiedriskā apziņa. Ja Latvijā viss notiek “pēc grāmatas” un tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi, tad tas attiecas arī uz sociālo šizofrenizāciju. Tautas pēdējā fāzē sociālā šizofrenizācija ir klasiska parādība.

   Latvijas sabiedrība garīgi pretrunīgos apstākļos dzīvo jau 30 un vairāk gadus. Nenormāla ir valsts iekārta, politika un ideoloģija. Nenormāli ir sabiedriskās apziņas visi veidi – māksla, zinātne, reliģija, filosofija, morāle, tiesības, masu komunikācija. Nenormālības galvenā izpausmes forma ir idejiskais pretrunīgums un pretdabiskums, idejiskā pretišķība un pretdarbība. Tam tā ir jābūt. Sabiedrisko apziņu nosaka sabiedriskās attiecības – ekonomiskās, politiskās, morālās, estētiskās. Ja sabiedriskās attiecības ir greizas, tad greiza ir arī sabiedriskā apziņa.

   Piemēram, tādi latviešu inteliģences no ārzemēm ievazātie garīgā pagrimuma “koncepti” kā “uzskatu plurālisms”, “vērtību plurālisms”, “patiesības plurālisms” spēja izraisīt vienīgi sociālo šizofrenizāciju, un tas tā praktiski ir noticis. Šodienas Latvijā tikšanās ar jocīgo laimi*, kad dzīves apstākļi katastrofāli pasliktinās un latviešu tautas garīgā nāve ir fakts, bet tajā pašā laikā tautas laimes indekss regulāri sasniedz jaunas virsotnes, liecina par drausmīgu sabiedriskās apziņas šizofrenizāciju.

   Dzīves idejiskais pretrunīgums ir izraisījis idejisko pretrunīgumu sabiedrības kolektīvajās smadzenēs un kolektīvajā sirdī. Cilvēki masveidā ir zaudējuši dzīves realitātes izpratni. Viņi vairs nezina, kas ir labs un kas ir slikts, kas ir godīgs un kas ir negodīgs, kas ir morāli tikumisks un kas ir morāli netikumisks, jo idejisko vērtību un normu vēsturiski tradicionālā sistēma tiek noliegta un tās vietā tiek piedāvāts idejiskais “plurālisms”. Bet tas praktiski apliecina idejiskā haosa uzvaru. Sabiedriskā apziņa ir novesta līdz “Makbeta” burvju līmenim. Burvēm skaistais ir neglītais, bet neglītais ir skaistais (“fair is foul, and foul is fair”).

   Sociālajai šizofrenizācijai vienmēr ir objektīvs faktors – sociuma psihiskās veselības stāvoklis. Jo psihiski stabilāks sociums, jo tas ir mazāk pakļauts šizofrenizācijai (reāli – dažāda veida idejiskajai zombēšanai un apzināti organizētai garīgajai destrukcijai). Psihiski stabils sociums  ir kompetentāks objektīvi uztvert un objektīvi skaidrot dzīves realitāti. Turpretī psihiski nestabilā sociumā šizofrenizācijai ir lielāki panākumi.

   Par Latvijas sociuma psihiskās veselības līmeni liecina konkrēti skaitļi. Par 2017.gadu tie ir pieejami internetā. Domājams, drīz tiks publicēti dati par 2018.gadu, un tie apliecinās, ka medicīnas iestādēs uzskaitē ir apmēram 100 000 psihiski slimu cilvēku.

   Skaidrs, ka ne visi psihiski nestabilie indivīdi ir uzskaitē un atpoguļojas valsts statistikā. Iespējams, vēl tikpat liels vai ievērojami lielāks cilvēku skaits (100 000 – 200 000) ir “nelegālie” psihiski neveselie cilvēki. Masu komunikācijas saturs medijos liecina, ka sabiedriskās apziņas kopējo ainu publiski apliecina galvenokārt psihiski neveseli indivīdi, demonstrējot idejisko “plurālismu” – fundamentāli šizofrēnisku dzīves izpratni. Runa nav tikai par jocīgo laimi. Runa ir par visnopietnāko dzīves procesu (ekonomikas, mākslas, zinātnes, izglītības, politikas, valsts institūtu) šizofrēnisko interpretāciju, ko apliecina, piemēram, valdības “583 darāmie darbi”.

   Noteikti mināms vēl viens objektīvs faktors sabiedrības šizofrenizācijā – intelektuālais (jeb IQ) līmenis. Psihiski slimiem un intelektuāli bāli attīstītiem indivīdiem ir daudz kopēja. Viņi ir aktīvi, nenogurdināmi, neapturami, kas ne reti iet kopsolī ar agresīvu nekaunību un atklātu nelietību. Internets viņiem paver lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu (tā zinātnē dēvē attiecīgajā laika periodā sociumā aktuālo idejisko tematiku). Internetā viņi var netraucēti izplatīt savu kroplo un amorālo dzīves notikumu izklāstu. Sabiedriskā doma relatīvi nonāk viņu ietekmē, un tāpēc var tikt koriģēta sabiedriskā apziņa, tajā iesūcoties dažāda satura idejiskajām nenormālībām.

   Piemēram, psihiski slimie un reizē ļoti nekaunīgie un nelietīgie troļļi (teiksim, portāla “Pietiek” žuļi, edges, feļi) un intelektuāli drausmīgi aprobežotie “grantiņi”, “gedrovici” (atkal atsaucos uz “Pietiek” gadiem ilgi sastopamo “publiku”) var atstāt zināmu ietekmi ne tikai uz viņiem analoģiska psihiskā un intelekta līmeņa hominīdiem, bet arī uz patstāvīgi domātnespējīgiem filistriem, vāji izglītotiem jauniešiem, t.s. masu cilvēkiem, kuri tagad ļoti plaši izmanto internetu.

   Vai Latvijā ir iespējams mazināt sociālās šizofrenizācijas tempu?

   Nav iespējams! Latviešiem nav īstas inteliģences, bet ir tikai kaut kāda pseidointeliģences masa, kura pati nav spējīga adekvāti reaģēt saskarsmē ar dzīves realitāti. Sociālo šizofrenizāciju var mazināt vienīgi apzināta un speciāli organizēta darbība, ko veic inteliģence. Taču, atkārtoju, latviešiem nav īstas inteliģences un nekas neliecina, ka tā varētu izveidoties perspektīvā. Gluži pretēji! Latvijā sociālās šizofrenizācijas temps strauji pieaug. “6.oktobra paaudzes” nonākšana tautas politiskajā vadībā iezvana sociālās šizofrenizācijas oficiālo laikmetu.

   Vai Latvijā kāds apzināti veicina sabiedriskās apziņas šizofrenizāciju? Vai Latvijā tiek apzināti organizēta sociuma garīgā destrukcija?

   Atbilde ir noliedzoša – apzināti neveicina un apzināti neorganizē. Latviešu inteliģencē neviens ar to apzināti nenodarbojas. Latviešu inteliģence (galvenokārt tā dēvētie “sorosisti”) savā darbībā vienīgi atgremo Rietumu autorus. Tas nenotiek apzināti, lai graudu savas tautas garīgo satvaru. Tas pamatā notiek stulbuma un bezatbildības rezultātā, nespējot pareizi novērtēt atgremoto Rietumu autoru antihumāno mērķi un tā sasniegšanas sekas.

   Pēcpadomju Latvijā sabiedriskās apziņas šizofrenizācijas bāze ir Rietumos, bet Rīgā ir tikai šīs bāzes multiplicētāji – bezdomīgi pavairotāji. Visa veida “plurālisma” dzimtene ir Rietumeiropa (visvairāk Francija). Rietumeiropas intelektuālās “inovācijas” ātri iemanījās savās interesēs izmantot ASV “šahisti” (sveiciens Bzežinska kungam, Deividam Rokfelleram tajā Saulē). Viņi, protams, apzināti nodarbojās ar sociālo šizofrenizāciju. Turklāt planetārā mērogā.

   Ja XX gadsimta pirmajā pusē Rietumu civilizācijā ārdījās totalitārisms un diktatūras, tad XX gadsimta otrajā pusē tika apzināti ārdīta valstu varas vertikāle, amerikāņu “globālās demokrātijas” politiskajā teoloģijā valsts suverenitāti sludinot kā paradigmatisko ļaunumu. Kā zināms, šīs sludināšanas rezultātā arī latviešu tauta atsacījās no valstiskās suverenitātes un valstiskajai suverenitātei latviešu tautas sabiedriskajā apziņā tagad nav nekādas vērtības.

   Tas viss ir noticis “globālās demokrātijas” speciāli organizētās sociuma šizofrenizācijas rezultātā. Sabiedrisko apziņu vajadzēja tik lielā mērā saduļķot, lai cilvēki zaudētu ticību jebkurai patiesībai un vērtībai. Tā rezultātā cilvēki sāka ticēt arī valstiskās suverenitātes arhaiskumam un nevajadzībai.

   Mūsu politoloģisko un filosofisko “ēzeļu ekspertu” (ījābu, rozenvaldu, kudoru, ikstenu, cepurīšu, skudru, kūļu) vaina ir sekundāra. Viņi nav šizofrenizācijas “konceptu” un tehnoloģiju autori, bet ir tikai šo “konceptu” un tehnoloģiju vietējie atgremotāji. Diemžēl viņu destruktīvajai darbībai neviens nestājas ceļā. Viņi par savu destruktīvo darbību nekad nav izjutuši ne morālās un ne profesionālās sankcijas. Humanitātes noziegumi ir palikuši bez jebkāda soda.

   Tas ir noticis tāpēc, ka valdošajai kliķei neinteresē tautas garīgā kvalitāte. Valdošās kliķes prātus nodarbina tikai organizētās noziedzības shēmas. Valdošās kliķes ideoloģiskā vienaldzība uzskatāmi atspoguļojās, piemēram, 2019.gada sākumā sakarā ar LTV vadības maiņu. Ja mums būtu normāla valsts, tad tās varas institūti ideoloģiski tik svarīgam masu komunikācijas elementam kā TV, pievērstu maksimālu uzmanību un vadošajos krēslos Zaķu salā sēdinātu piemērotus kadrus, bet nevis vienaldzīgi noskatītos, kā šajos krēslos iesēdina Olaines purvos atrastus kadrus.

*Skat.: https://pietiek.com/raksti/tautas_pedeja_faze_2_jociga_laime