Tautas evaņģēlijs

   Šajā tekstā apvienotas nedaudz rediģētas agrāk sacerētās etīdes, kurām ir kopēja idejiskā motivācija un kopēja funkcionālā slodze. Respektīvi, runa ir par etīdēm, kuras var ietilpt latviešu tautas mūsdienu evaņģēlijā – doktrīnas pamatprincipos, raksturojot gan tautas patreizējo stāvokli, gan formulējot tautas aktuālākos turpmākos uzdevumus. Tādam apvienojumam ir noteikts pragmātisks mērķis. Ļoti bieži nākas tikties ar jautājumu “Ko darīt?”. Cilvēkus satrauc tautas kopējās bēdas, un cilvēki vēlas zināt izeju no drūmā stāvokļa. Dotais teksts varēs kalpot kā zināma atbilde uz jautājumu “Ko darīt?”.

Dzīves esence

Kas ir pats galvenais (esence, kvintesence) mūsu dzīvē? Pats galvenais ir demogrāfiskā pāreja - "baltās" rases drūmais liktenis un nespēja nevienai tautai izvairīties no šī drūmā likteņa, kas "baltās" rases katrai tautai pienāk agrāk vai vēlāk. Un vēl ir ļoti svarīgi saprast, ka "baltās" rases izmiršanas satelīti ir intelektuālā degradācija un morālā deģenerācija, kas principā ir pašiznīcināšanās process - Kronosa/uroborosa instinkta realizācija. Latviešu jaunatnes prasība "dzīvot kā Rietumos" ir pašiznīcināšanās sastāvdaļa. Latviešu pašiznicināšanās jau ir guvusi grandiozus panākumus - no trijām paaudzēm divas paaudzes ir fundamentāli cilvēciski neadekvātas. Latviešu tauta vairs nefunkcionē kā vienots sociāli etniskais formējums. Rietumu civilizācijā pašiznīcināšanās process intensīvi sākās XX gs. 60.gados. 1968.gada slavenie jaunās paaudzes nemieri Rietumeiropas universitātēs apliecināja pašiznīcināšanās procesa zināmu briedumu un nenovēršamību. Pašiznīcināšanās procesa sastāvdaļa ir sociālisma sistēmas sagraušana, “perestroika”, latviešu “atmoda”, apzināti vēloties saplūst ar “Rietumiem”, kur civilizācijas noriets, degradācija un deģenerācija jau bija sasniegusi biedējošu pakāpi. Pašiznīcināšanās procesā ietilps “krāsainās revolūcijas”, “maidani”, tas viss, kas saistīts ar Trampa padzīšanu, “deep state”, “Corona-19” pandēmiju. Pašiznīcināšanās procesam piemīt liela dinamika un pamatīgas ambīcijas, cenšoties civilizācijas norieta kloākā ieraut visu “balto” rasi bez izņēmumiem, nepieļaujot nekādu alternatīvu dzīves izkārtojumā. Faktiski “baltajā” rasē arī neviens nepiedāvā alternatīvu. Krievija kā relatīvi patstāvīga subcivilizācija arī nepiedāvā alternatīvu, jo vietējā elite sastāv no neoliberālisma faniem – “5.kolonnas” ebrejiem u.c.

Graujošā armāda

Nākas katram saprast sekojošo! Latviešu tautas dzīvē tagad un turpmāk nevar neiet roku rokā tādi graujošie fenomeni kā 1) demogrāfiskās pārejas sekas (populācijas izmiršana un novecošana), 2) latviešu inteliģences valstsnespēja, 4) kriminālā kapitālisma noziegumu brīvība, 4) masveida zagšana kā populācijas eksistenciālais instinkts, 5) debilitātes laikmets. Katram no šiem fenomeniem ir sava graujošā loma un kopā tie veido graujošu sociāli politisku armādu. Populācijas izmiršana un novecošana izraisa nepieciešamību rast līdzekļus pensijām; proti, palielināt nodokļus, cenas. Latviešu inteliģences valstsnespēja izraisa nespēju organizēt ekonomiku un pelnīt naudu. Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvība nodrošina iespēju valsts/pašvaldību budžetu organizētās noziedzības formā izzagt populācijas morālo izdzimteņu slānim. Masveida zagšana kā populācijas eksistenciālais instinkts veicina tendenci apzagt vienam otru un zagšanu padarīt par galveno eksistences līdzekļu avotu. Debilitātes laikmets visu pārvērš bezjēdzībā, idiotismā, debilitātē. Tāpēc nav jābrīnas, ka ir milzīgs ārējais parāds. Tāpēc nav jābrīnas, ka palielinās nodokļi, aug visam cena.

Rīgas nelaime

Obligāti ir jāņem vērā, ka Rīgas elektorāts ir visnevērtīgākais elektorāts Latvijā. Rīgā koncentrējas etnosa daļa ar izteiktu hormonālo pagrimumu, kā sekas ir masveidā sadzimušie dauni, idioti, pederasti, zagļi, mediju muldoņas, augstskolu šarlatāni. Rīgas elektorātam piemīt kvēls suicidālais optimisms, priecājoties par bērnu nedzemdēšanu, par iespēju zagt, apliecināt stulbumu, bet galvenais - "dzīvot kā Eiropā", savā fundamentālajā aprobežotībā nesaprotot, ka "Eiropa" jau no 60.g. beigām dīdās degradācijas un deģenerācijas formātā. Rīgas elektorātā dominē dresēti deģenerāti - valdošās kliķes apkalpojošais birokrātiskais un "akadēmiskais" slānis. Par Rīgas elektorāta kolosālo nevērtību liecina pseidointektuāli glamūrīgās un morāli nelimitētās prostitūtas deleģēšana krēslam Rīgas pilī. Rīgas domes deputātu galvenā interese ir budžeta miljarda treknā sile, pie kuras vēlas tikt bastardi, parvēniji, bordāniski iznireļi, Kronosa un Uroborosa tipa tautas bendes. Jebkurā gadījumā ir jāatceras būtiskākais par mūsu "politiķu" specifiku: 1) intelektuālās kapacitātes niecību vai pat neesamību, 2) valstiski profesionālā darba sagatavotības totālo trūkumu, 3) kompradora morāles prioritāti.

Katastrofas cēloņi

2018.gada 6.oktobrī Latvijas elektorāts Saeimā ievēlēja apm. 65% no žogmales, krūmiem, grāvmalām, pažobelēm, mazmājiņām atlasītus tipus bez jebkādas pieredzes administratīvajā darbā, valsts, pašvaldības vadīšanā, bet galvenais – ar apšaubāmu cilvēcisko kvalitāti un psihiskās traumētības pazīmēm. Tas bija sava veida parlamentārais apvērsums un jauna laikmeta – debilitātes laikmeta - sākums latviešu tautai. Faktiski tas bija sākums tautas katastrofai. Krīze izvērtās katastrofā. Debilitātes laikmeta jaunā valdība Latvijas vēsturē vismuļķākā valdības vadītāja skubinājumā tūlīt sāka debili murgot par “583 darāmajiem darbiem”. Savukārt 61 no neadekvātajiem Saeimas deputātiem Rīgas pilī iebalsoja visšausmīgāko valsts prezidentu Latvijas Republikas vēsturē. Bet tas nebūt nebija viss. Tautas katastrofa 2020.gada 29. augustā Rīgas domes vēlēšanu rezultātā nostiprinājās vēl pamatīgāk. Debilitātes laikmets tika papildināts ar pederastu varu Rīgas Domē. Rīgas elektorāts atbalstīja pederastus, un tādējādi galvaspilsēta Latviju pārklāja ar pederastijas staķisko smirdoņu. Pats par sevi ir saprotams, ka aktuāls ir jautājums par tautas katastrofas cēloņiem. Manuprāt, priekšplānā ir trīs cēloņi un to sintētiska (“plecu pie pleca”) funkcionēšana. Pirmais cēlonis ir saistīts ar LKP/VDK nomeklatūras morālo kastrātu veikto kadru atlasi “atmodas” specoperācijai. Toreiz latviešu un cittautiešu inteliģencē tika atlasīti morāli un intelektuāli visnecienīgākie indivīdi, kuri bija piemēroti “prihvatizācijas” atbalstīšanai, LKP/VDK varas turpinājuma nelietīgajai maskēšanai ar LR simboliku, formāli valstiskajiem institūtiem utt. Šie indivīdi vēl nav izmiruši, viņi savu kuratoru uzdevumā joprojām valda un ir sagatavojuši sev pēcnācējus – morālo un intelektuālo atkritumu jaunu ģenerāciju, kurai šodien ir politiski, ekonomiski, ideoloģiski vadoša ietekme. Otrais cēlonis ir saistīts ar t.s. sorosistu kadru kvalitāti un lomu. Ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā “sorosisti” nav tie labākie cilvēki, kuri vietējās sabiedrības apziņu enerģiski pietaisa ar neoliberālisma, postmodernisma, homoseksuālisma antihumānās “lampas” (domāta Latvijas “Lampa”) saturu. “Sorosisti” ir pelēkas, stagnantas, kretīniskas viduvējības, kuras dzīvē nav spējīgas neko labu sasniegt, tāpēc aicinātas strādāt “sorosa” kantorī jūtas ļoti pagodinātas, augstu novērtētas un gatavas kalpot “sorosam” līdz kapa malai. “Sorosisti” ir tautas katastrofas galvenie ideoloģiskie izraisītāji, novājinot sabiedrības spēju sevi aizstāvēt. Trešais cēlonis ir tautas vērtīgākās daļas aizceļošana no Latvijas. Dzīves kvalitāti nosaka katrs vērtīgs cilvēks. Nav vajadzīgi simti, tūkstoši, lai kāda dzīves struktūra iegūtu labu reputāciju un vispārēju cieņu. Kādreiz Tartu universitātes pasaules slavu radīja tikai viens vērtīgs profesors. Latviju ir atstājuši vērtīgi t.s. vienkāršie cilvēki, un Latviju ir atstājusi latviešu inteliģences vērtīgākā daļa. Tas nevarēja palikt bez sekām. Un tas ir viens no tautas katastrofas galvenajiem cēloņiem. Vērtīgāko cilvēku trūkums agrāk vai vēlāk būtu izpaudies destruktīvā veidā. Tagad tas ir noticis. Rīgas Domes vēlēšanās piedalījās tikai 40,33% no elektorāta. 14.Saeimas vēlēšanās 2022.gada 1.oktobrī, esmu pārliecināts, arī piedalīsies 25-30-40% no elektorāta. Satversmē nav nekas teikts par vēlētāju apjomu. Saeima var tikt ievēlēta, ja nobalsojis tikai viens vēlētājs. Jautājums par varas leģitimāciju (atzīšanu par likumīgu) jau pašlaik ir aktuāls Rīgas Domes sakarā, jo par to ir nobalsojusi tikai elektorāta niecīga daļa. Tā būs arī ar 14.Saeimu. Jāmaina konstitūcija! Bet kas to darīs!? Tautas katastrofa izvērtīsies konstitucionālajā absurdā, varas leģitimācijas absurdā. Varu atbalstīs tikai minimāls iedzīvotāju skaits. Nav ticams, ka pederasti, dauni, idioti, debilie paši gribēs sev rakt kapu - Saeimā noteikt attiecīgu nepieciešamo vēlētāju apjomu, lai vara būtu loģiski leģitīma. Lūk, kur ir nonākusi kultūrnācija!

Kāpēc?

Kāpēc XX gs. nogalē latvieši ir sadzemdējuši tik nevērtīga cilvēciskā "kapitāla" miljonu - neoliberālisma, postmodernisma, homoseksuālisma, perversiju, šarlatānisma, kompradoru, antihumānisma, amoralitātes, antigarīguma patriotus? Kāpēc tā ir noticis? Kas tā ir bijusi par ģenētisko mutāciju, kuras sekas XXI gs. sākumā ir masveidīga degradācija un deģenerācija, tautas esamības visu procesu avangardā pieļaujot pederastus, daunus, idiotus, šarlatānus? Latviešu tautas tradicionālais apzīmējums “muļķu tauta” nav precīzs. Latviešu masveida intelektuālā šaurība nav vislielākā nelaime. Katra etnosa genofondā ir kaut kāda specifika. Tā tas ir arī latviešiem, un tas ir normāli. Vislielākā nelaime ir latviešu populācijā sastopamais negodīgums, nelietība, neuzticamība, nodevība, pielīšana, denuncēšana, gudro un godīgo tautiešu nicināšana, atstumšana, vajāšana. Aizvadītajos 30 melnajos pēcpadomju gados taisnīgums un tiesiskums ir bijis “pie vienas vietas”. Arī brīvība, suverenitāte, valstiskā neatkarība latviešiem tagad ir “pie vienas vietas”. Tādējādi vislielākā latviešu bēda ir morālajā jomā, nevis intelektuālajā (piem., nespējā uztvert būtību, galveno). Starp citu, intelektuālajā jomā latvieši pat ir savā ziņā apdāvināti, jo ir talantīgi zagļi un zagšanas shēmu meistari. Tāda rodas analītiskā tirāde, tiekoties ar 2020.gada vasaras nogales nelietībām, bet vistrakākais – latviešu tautas straujo transformāciju pederastu tautas godā ar pederastiem staķiem priekšgalā un pederastu nācijas tēvu Rīgas pilī, jūsmojot par rīdzinieku pederastijas māniju. 2020.gada 29.augusts latviešu tautas dzīvē ir vēsturiska diena. Pederastu uzvara Rīgas domes vēlēšanās noteikti ir jāuzskata par radikālu pagriezienu tautas vēsturiskajā virzībā. Nekādā gadījumā netiekamies ar kaut kādu pārpratumu, kas nekavējoties tiks novērsts. Tiekamies ar tendenci un etniskās evolūcijas stingri izteiktu gribu, kuru pārstāv sociuma liela daļa un pie tam pārstāv sociuma formāli apzinīgākais, vērtīgākais slānis - inteliģence. Pederastu uzvara ir latviešu inteliģences uzvara. Ne tikai Rīga, bet visa Latvija ir atdota pederastiem!

Tautas vislielākā problēma

2020.gada 25. augustā “NRA.LV” bija lasāms: “Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku (!?) kopš savākusi (!?) nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ. “Es Latvijas tautai uzticos!!! Es negribu uzzināt 2-as dienas pirms prezidenta vēlēšanām jauno kandidātu. Es gribu par to uzzināt vismaz mēnesi iepriekš un izdiskutēt! Es gribu, lai katrs Latvijas pilsonis tieši vēlēšanās varētu ievēlēt Latvijas valsts Prezidentu!!!” iesniedzot savu iniciatīvu “Tautas ievēlēts Latvijas Valsts prezidents”, 2011. gada jūnijā rakstīja iniciatīvas autors Bruno Ozoliņš. Neviens no iesaistītajiem nespēj precīzi pateikt, kad tieši - iespējams pat 2008. gadā ‒ iniciatīva savāca nepieciešamos desmit tūkstošus parakstu, lai to varētu iesniegt Saeimā, taču pirmdien to bija parakstījuši 11,2 tūkstoši balsstiesīgo. Taču iniciatīva joprojām nav gatava pamest “Manabalss.lv” virtuālās telpas.” Publikācijā runa ir par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Un runa ir par bezjēdzībām šīs problēmas risināšanā. Tā ir sena problēma. Tā atkal īpaši aktualizējās sakarā ar morāli, intelektuāli, politiski, profesionāli neadekvātā “nācijas tēva” nonākšanu Rīgas pilī. Par “nācijas tēvu” balsoja tikai 61 parlamenta deputāts. Smieklīgu raksturu ieguva mūsu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība uz Baltkrievijas notikumu fona. Kā zināms, Baltkrievijā valsts prezidentu ievēlē tauta – pilsoņu elektorāts. Tāpēc smieklīgi (un arī debili) ir pamācīt baltkrievus dzīvot “demokrātiski” tiem, kuri paši var tikai par demokrātiju sapņot Valsts prezidenta vēlēšanās. Bet vai dotā problēma ir galvenais latviešu tautai? Vai tā ir vislielākā latviešu tautas problēma? Latviešu tautas vislielākā problēma ir "tautas revolūcija", lai likvidētu kriminālo kapitālismu ar masveida organizētās noziedzības brīvību un antihumanitātes noziegumiem. "Tautas revolūcija" nozīmē politiskās iekārtas maiņu, konstitūcijas un likumdošanas kapitālu rediģēšanu, kad tiek likvidēta dažādu izdzimteņu "kabatas partiju" diktatūra, tiek izveidota tautas interesēm adekvāta politiskā sistēma, vēlēšanu kārtība utt. Vai latviešu tauta var praktiski realizēt savu vislielāko problēmu - "tautas revolūciju"? Nevar un nekad nevarēs! Latviešu tautai nav nacionāli vitāla inteliģence, un tāda inteliģence nekad nebūs. "Tautas revolūcija" nevar notikt bez konkrēta un adekvāta ģenerējošā un virzošā spēka, kas var būt tikai inteliģence. Inteliģence politiski izglīto tautu. Inteliģence ideoloģiski formē un vada tautas apziņu. Inteliģence definē tautas vērtības, ideālus, nākotnes mērķus. Inteliģence ir tautas valsts institūtu un visu struktūru kadru bāze un reālais pamats. Tauta bez inteliģences nav tauta, bet pūlis, bars, masa, biomasa u.tml.