NDT jaunākie melu plūdi

   “Nācijas debilais tēvs” (NDT) atkal ir pamatīgi samelojies. Tas notika 2020.gada 21.februārī. NDT meli ir tik šausmīgi, ka latviešu mediji izvairās sniegt informāciju par NDT rīcību 21.februārī. Toties informācija ir krievu valodā, un jau pirmais komentārs pasaka galveno: "Александр Что зтот Дурак несет, уму непостижимо." Arī katrs normāls latvietis momentā saskatīs melu šaušalīgo apjomu. Informācija ir valsts prezidenta mājas lapā. Citēju un cenšos komentēt melus.

   Informācija sākas šādi: “Valsts prezidents Egils Levits šodien [21.II] Rīgas pilī tikās ar Venēcijas komisijas darba grupas pārstāvjiem, apspriežoties par izglītības reformas jautājumiem Latvijā. Valsts prezidents informēja komisiju, ka Latvijā šobrīd tiek ieviestas divas [Pie mums netiek runāts par divām reformām!] izglītības reformas – viena vērsta uz integrētas sabiedrības veidošanu [Par tādu IZM reformu nekas nav dzirdēts!], otra – uz mācību metodoloģijas modernizēšanu [Drīzāk ir satura kropļošana un primitivizēšana!]. E. Levits uzsvēra, ka, ieviešot izglītības reformu, kas vērsta uz integrētu sabiedrību, tiek izbeigtas tās sekas, ko padomju okupācijas periodā radīja plānveida segregācijas politika [Svešvārds “segregācija” nozīmē nošķiršanu, atdalīšanu, nošķirtu iedzīvotāju nometināšanu pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm. Padomju etnopolitika bija pretēja; tika realizēta nevis nošķiršana, nometināšana, bet gan sapludināšana, lai izveidotu “padomju tautu”.]”.

   Informācijā tiek citēts NDT teiktais: “Katram bērnam ir jādod vienādas iespējas pilnībā iesaistīties sabiedrībā Latvijā, vienalga, kādas tautības bērns viņš būtu, un vienalga, kādā valodā ģimene runātu mājās”. Kādi šausmīgi meli! NDT pats nesen runāja pilnīgi kaut ko citu! Pirms 10 dienām (11.febr.) NDT viltīgā formā ieteica grozīt attiecīgos likumus, tajos stiprinot ES oficiālajās valodās (ES ir 24 oficiālās valodas) veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā gatavotu TV programmu apjomu.

   Informācijas turpinājumā teikts: “Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā valsts atbalsta izglītību skolās arī mazākumtautību valodās, un atsaucās uz Zviedrijas pieredzi, kur publiskajās skolās arī tiek paredzētas dzimtās valodas mācību stundas bērniem, kuriem dzimtā valoda nav zviedru valoda. “Daudzās valstīs tikai privātās skolās iespējams apgūt savu dzimto valodu. Esmu pārliecināts, ka šāda valsts atbalstīta sistēma, kur skolās bērnus vieno mācības valsts valodā, bet tiek paredzētas arī dzimtās valodas un kultūras stundas, ir vērsta uz integrētas sabiedrības stiprināšanu. Demokrātiskās valstīs mēs esam pret asimilāciju, mēs esam pret segregāciju, mēs veidojam integrētas sabiedrības, kuru locekļi var savstarpēji sazināties valsts valodā un kuras izrāda cieņu pret mazākumtautību kultūrām,” sacīja E. Levits.”

   NDT ir aizmirsis savu neseno cieņas apliecināšanu mazākumtautību kultūrām: "Tas ir pilnīgi pašsaprotami, ka valsts valoda ir jāprot visiem un ka valsts valoda ir apmācību valoda skolās, bērnudārzos, augstskolās. Var būt izņēmumi no šīs pašsaprotamības, bet tas, ka pamatā ir jāmācās valsts valodā, ir skaidrs". NDT atbalsta mērķi no 2019./2020. mācību gada mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

   Tas ir antihumāns mērķis. NDT acīmredzot to nav spējīgs saprast. Ja tautai nav iespējama vidējā izglītība dzimtajā valodā, tad tādai tautai arī augstākā izglītība nevar būt dzimtajā valodā un galu galā nevar būt nacionālā inteliģence, kuras trūkums izraisa tautas bojāeju.

   Savukārt 2020.gada 10.janvārī NDT slavēja Satversmes tiesu par asimilācijas veicināšanu. Tas,  ko saka NDT, ir vistīrākās asimilācijas atbalstīšana, maskējoties pretīgi demagoģiskā formā:  “Viens ir “Izglītības reformas” jautājums. Satversmes tiesas ieskatā “Izglītības reforma” ir vērsta uz solidaritātes nostiprināšanu sabiedrībā, getoizācijas [Kāda getoizācija ir Latvijā?] samazināšanu mūsu sabiedrībā un mūsu sabiedrības vienotību ap latviešu valodu un latviešu kultūru, kur skolu uzdevums ir dot tālāk skolēniem šīs pamatvērtības, vienlaikus pastāvot iespējai un konstitucionāli aizsargātai iespējai arī mazākumtautībām attīstīt, veicināt un lietot savu valodu, attīstīt savu kultūru. Taču tā nevar būt alternatīva kopējai valodai, tas ir, valsts valodai, un tas izriet no Satversmes tiesas sprieduma.”

   Informācijā lasāms: “Runājot par izglītības reformām, Valsts prezidents atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai kopumā vairotu skolotāju skaitu [Kādi meli! Skolotāju darba zaudēšana skolu slēgšanas laikā ir milzīga problēma!] skolās, jo arī skolās, kurās mācības norit tikai valsts valodā, nereti trūkst kāds skolotājs: “Kopumā runājot, kopš reformas sākuma jau ir aizvadīti 16 gadu [Kādas muļķības! Katrs ministrs ir sācis kādu kroplu reformu! Vaļņu ielas slavenajā namā jau 30 gadus smird permanentas reformas!], un tas ir pietiekams laiks, lai skolas varētu pārorientēties uz jauno situāciju [Kādu?]. Protams, atsevišķiem skolotājiem vēl joprojām var būt zināmas grūtības pasniegt priekšmetu valsts valodā, tas ir ar izpratni jāuztver, bet tas noteikti nevar kavēt reformas ieviešanu. Arī eksāmenu rezultāti liecina, ka reforma ir tikusi veikta pareizajā virzienā, un tās ieviešana, mācot 80 % priekšmetu valsts valodā un paredzot iespēju 20 % priekšmetu mācības kādā no mazākumtautību valodām, ir absolūti nepieciešama integrētas sabiedrības veidošanā.”

   NDT meli, saprotams, ir latviešu “politiķu” melu turpinājums. Tas, kas tiek dēvēts par “integrāciju”, vienmēr ir bijis šizofrēniski svērtenisks mistrojums no četriem  svepstējumiem: 1) teikt vienu, 2) likumos ierakstīt kaut ko citu, 3) praktiski darīt vēl kaut ko pilnīgi citu un 4) domāt pavisam kaut ko atšķirīgu no teiktā, likumos fiksētā, praktiski realizētā. Tāpēc nav jābrīnas par “līdztautiešu” (NDT debils jaunvārds) neuzticību, nelojalitāti, divkopienas sabiedrības saglabāšanos 30 un vairāk gadus. Ar meliem, divkosību, demagoģiski pretīgiem formulējumiem etnopolitikā neko nevar labu panākt. Var izraisīt vienīgi psiholoģisko un politisko pretestību. Krievi nav muļķu tauta! Krievi ļoti labi izprot latviešu valodas lomu Latvijā. Tikai viņi nevēlas atbalstīt latviešu valodas nostiprināšanu četrkosīgā, viltīgā, nelietīgā, netaisnīgā, antihumānā veidā, kad ar viņu “latviskošanu” nodarbojas kaut kādi pusdumji, nekaunīgi, neizglītoti etnopolitiskie šarlatāni.