7.februārī Latvijā
eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums
latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada
6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga
“9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas
tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt
jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
7.februārī tika
publicēta NDT runa diskusijā “Valsts padomes loma likumdošanā”. Runas saturs
kardināli koriģē agrākos priekšstatus par NDT.
Runa nav
cilvēciski adekvāta. Neslēpšu – biju šokēts! Tā vairs nav NDT tradicionālā pseidointelektuālā
blādīšanās un tumsonības plivināšanās. Tas nav zināšanu deficīts, un tā nav
izpatikšana pelēkajiem zvirbuļiem, ar ko līdz šim varēja lepoties NDT. Runas
līmenis ir pilnīgi cits! Runa liecina par garīgo atpalicību - psihisko slimību!
Runā nepārtraukti zūd vārdu semantiskā vienotība un semantiskā pakārtotība. Bet
tā jau ir tipiska debilitātes pazīme. Un tas nozīmē, ka nav iespējams kritiski
aplūkot NDT darbību. Debila darbība, debili teksti nav kritiski aplūkojami!
Tātad NDT varēs dirnēt Rīgas pilī pie bezmaksas ēdiena galda bez kritiska
vērtējuma, jo kritisks vērtējums nav iespējams. Atkārtoju - debilu darbību nav
iespējams kritiski aplūkot! Vārdu sakot, ar valsts prezidenta izvēli esam
nonākuši līdz kaut kādam ārprātam.
Jau runas pirmie
teikumi liecina par pilnīgu juridiskā satura haosu un domas šizofrēnisko juceklīgumu:
"Kas ir Satversme? Satversme mūsdienu izpratnē (!?) nav vienreiz (!?)
uzrakstīts teksts, ko katrs (!?) pēc tam simt gadu garumā [Vai NDT pats cer
nodzīvot 100 gadus?] var izrakstīt (!?) un izlasīt (!?). Ja mēs tā (!?)
skatāmies uz Satversmi, tas nozīmē, ka jebkurš septiņgadīgs bērns (!?) var būt
Satversmes interpretators (!?); un lasīt nenozīmē saprast (!?). Tas ir pirmais
izejas (!?) punkts. [Kaut kādas muļķības! Ko gribēja teikt?] Lai saprastu, kas
ir Satversme, nepieciešama ļoti specifiska (!?) un izvērsta (!?) sistēma [Kāda specifiska
un izvērsta sistēma?], jo Satversme sastāv ne tikai no tās vienkāršākās (!?)
daļas, kas ir izlasāma (!?) Satversmes tekstā, bet tas ir tiesību regulējums –
izlasāmā daļa [Nekas nav saprotams!]. Ir tikpat daudz un vēl vairāk [Klaja
idiotija: “tikpat daudz un vēl vairāk”.] nerakstīti (!?) tiesību principi, ko
nevar izlasīt (!?) Satversmes tekstā. Tie ir atrodami [Kā var “izlasīt” un “atrast”,
ja ir "nerakstīti"?] un attīstāmi (!?) gan tiesību zinātnē, gan arī
tiesību praksē, it sevišķi (!?) Satversmes tiesas praksē [Vai tikai praksē, bet
nevis likumdošanā ?]. Satversmes sastāvdaļa [Kura?], kas ir tikpat svarīga, ir
vērtības [Kādas?] un šo dažādo vērtību īpatnējā (!?) un unikālā (!?) sasaiste
vienotā vērtību sistēmā [Kur tas ir atrodams?], ko dara (!?) Satversme ar savu
tekstu, ar saviem principiem [Kā tas jāsaprot?]. Vērtības parasti ir stabilas
(!?), taču ne nemainīgas (!?) un stagnējošas (!?) [Kā var būt reizē stabilas, ne nemainīgas un stagnējošas?]. Tās tiek
formētas (!?) sabiedrības prakses un tiesību regulējuma mijiedarbībā (!?). [Vērtību
formēšana ir pilnīgi savādāka! Elite ideoloģiski voluntāri nosaka sociumam noteiktas
vērtības, bet nevis vērtības formējas kā sociuma prakses rezultāts. NDT
apliecina ļoti mežonīgu dzīves izpratni.]”
NDT slimajā galvā
jau pati valsts padomes ideja tiek uzspiesta juridiski nekorekti. TV pārraidē NDT sacīja: "[..] lai
aizpildītu šo “robu” mūsu tiesību un politiskajā sistēmā, kas pastāv pašreizējā
iekārtā, ar jaunu konstitucionālo orgānu – Valsts padomi".
Tā ir psihiskā
patoloģija! Kāds "robs" ir Satversmē? Kur ir teikts, ka Latvijā obligāti
jābūt valsts padomei? Juridiskais šarlatāns un rafinētais karjerists NDT sāk sev
izdevīgu kampaņu. Tā noteikti noslēgsies ar tādu pašu fiasko, ar kādu noslēdzās
preambulas afēra, apkaunojot Satversmi.
Pašlaik ļoti
svarīgi, kā reaģēs Latvijas juridiskā korporācija - akadēmiskie kadri, juristi
valsts iestādēs. Tas, ka NDT ir uzcepis kaut ko totāli nesakarīgu,
šizofrēnisku, šarlatānisku, saprotams jebkuram izglītotam cilvēkam. Zināšanas
par valsti, parlamentu, konstitūciju, valsts institūtiem ir katram cilvēkam ar
augstāko izglītību. Elementāras zināšanas sniedz vidējā izglītība. Vai Latvijas
juristi samierināsies un varbūt pat sadziedāsies ar mūsu dārgo NDT? Vai prof. J.Bojārs
būs vienīgais speciālists, kurš nebaidās nosodīt NDT juridisko nekompetenci? Neapšaubāmi,
samierināšanās vai sadziedāšanās atspoguļos Latvijas juristu morāles zemo
līmeni, profesionālās pašcieņas un profesionālās atbildības trūkumu. Pret juristu
kundzēm un juristu kungiem “jebkurš septiņgadīgs bērns” drīkstēs izturēties kā
pret nožēlojamiem pielīdējiem un savas profesijas apkaunotājiem, netiekot galā
ar nekauņu bez bakalaura grāda.
Valsts prezidenta
noslīdēšana līdz “Nācijas debilā tēva” (NDT) gradācijai apstiprina Latvijas
drausmīgo realitāti. Tā tika prognozēta jau agrāk. 2018.g. 6.oktobrī latviešu
elektorāts savai pārvaldībai izvēlējās latviešu tautas vēsturē cilvēciski
visnevērtīgākās paaudzes neadekvātus tipus, un tādējādi latviešu dzīvē sākās
jauns laikmets – debilitātes laikmets. Latvijā ir nepārprotami garīgi slima
Saeima un garīgi slima valdība ar "583 darāmajiem darbiem". Tāds
epitets attiecas arī uz Valsts prezidentu.
Tagad ir pilnīgi
skaidrs, ka arī NDT atbilst laikmeta kopējai pagrimuma noskaņai – debilitātes noskaņai.
Debilitāte ir visaptveroša, un par to liecina ne tikai “Pietiek” publikācijas,
bet arī materiāli citos Rīgas medijos. Visās norisēs ir saskatāms kaut kas
iracionāls, intelektuāli haotisks, šarlatānisks, leksiski šizofrēnisks,
neatbilstošs veselajam saprātam un Homo sapiens kultūras normām un
tradīcijām. Tā tas ir pat medijos reklametās organizētās noziedzības sižetos. Zagšanas
shēmas un informācija par zagļu ķeršanu (piem., KNAB izdarībās) kļūst arvien
jocīgāka.
Debilitāte ir
kaut kas tāds, kam ir (pasvītroju!) iedzimtas
psihiskās atpalicības pazīmes. Ar debilitātes diagnozi aplaimotie hominīdi
netiek izolēti no sabiedrības. Debilitāti uzskata par garīgās atpalicības
vieglāko izpausmi.
Debilos mēģina “normalizēt”. Šo procesu sauc
par sociālo reabilitāciju. Ar to nodarbojas defektoloģijas atzars –
oligofrenopedagoģija. Tās spraiga praktizēšana Latvijā ir ļoti aktuāla. Taču šī
spraigā praktizēšana nevar būt valdības “584. darāmais darbs”. Iemesls nav
jāpaskaidro. Būtu jāpaskaidro, ja valdība pati nebūtu debila un debili
negražotos ar “583 darāmajiem darbiem”. Pie tam nav ticams, ka debilitātes
laikmetā latviešu tautu vēl var glābt masveidīga oligofrenopedagoģija. Jau
minēju par debilitātes iedzimtību. Tātad ir vajadzīga nevis kaut kāda smalka
pedagoģija, bet gan eigēnika.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru