Apķēzīšanas dinamika

   Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālai padomei (LCP) un latviešu valodai. 2019.gada 1.oktobrī “nācijas tēvs” ierosināja attiecīgo likumu papildināt ar Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu un Valsts valodas dienu. Nacionālo kustību viņš saista ar LCP.

   LCP ir vērtīgākais politiskais formējums latviešu tautas vēsturē. LCP sastāvā bija reti godīgi tautas un valsts patrioti, bet nevis fašistu un komunistu dibenu laizītāji. LCP priekšvēsture sākās padomju laikā un izvērsās 1941.gadā pēc vācu okupācijas. Pirmajā laikā galvenais uzdevums bija apzināt godīgos latviešus. Tas nebija viegli izdarāms pēc masveida pielīšanas Ulmanim, Maskavai, Hitleram, kā arī deportācijas. Tas bija jādara lielā slepenībā, jo LR īstu neatkarību nepieļāva ne ulmanieši, ne padomju vara, ne vācieši, ar kuriem brāļojās tie latvieši, kuriem patstāvīga LR neinteresēja. Vācieši, kā jau tas īstai okupācijas varai pieklājas, ļoti stingri vērsās pret nacionālās patstāvības centieniem. Ne velti viņi no LCP daudzus arestēja, nošāva.

   LCP vīri principā arī šodienas “nācijai” nav vajadzīgi, jo viņi bija par īstu LR, bet nevis ulmaņu-baložu vai tagadējo LKP/VDK morālo kastrātu “demokrātisko republiku”. “Nācijas tēvs” nav LR Valsts prezidents, bet ir LKP/VDK morālo kastrātu nacionāli nodevīgi izveidotās LR simulācijas 61 “deputāta” ieliktenis. Viņa ierosinājums ir šausmīgs cinisms un liecina par zemiski apkaunojošu attieksmi pret īstiem Latvijas patriotiem.

   LCP atzina LR tikai līdz apvērsumam 1934.gadā. LCP neatzina Lāča, Kirhenšteina, Ulmaņa nodevību, neatzina un nesadarbojās ar vācu okupantiem. LCP nekad nepieļautu 16.martu. LCP vajāja visi – ulmanieši, komunisti, fašisti. Represēja komunisti, fašisti. LCP bija komunistu ienaidnieki, tāpēc komunistu varas turpinājuma nodrošinātāja “nācijas tēva” iniciatīva ir odioza izdarība un faktiski apķēzī LCP piemiņu. Levits pats pieder LKP/VDK varas turpinājumam, maskējoties ar LR simboliku un institūtiem. Levits pieder tam, ko sauc par "okupāciju". Tādējādi blādīšanās par neatkarības kustības piemiņu šī indivīda mutē ir liela nelietība un nekaunība. LR 2003.gadā atsacījās no neatkarības. Arī tāpēc neatkarības kustības piemiņas diena būtu nonsenss.

   Par Valsts valodas dienu vispār nav vērts runāt, jo nav vērts runāt par latviešu valodas reputāciju valdošajā kliķē. Amizanti tiekamies ar zīmīgu sakritību. 2019.gada 1.oktobrī, kad “nācijas tēvs” iepriecināja “nāciju” ar saviem priekšlikumiem, “583 darāmo darbu” valdība vienas Rīgas augstskolas rektora krēslā iesēdināja aizdomīga tipa ārzemnieku bez latviešu valodas zināšanām. “Nācijas tēvs” par to zināja, taču absurdajos apstākļos neatsacījās blādīties par Valsts valodas dienu. Tādējādi ir divi varianti. Rīgas pilī tika iesēdināts izcili liels muļķis jeb izcili liels nelietis. Pieļaujams arī trešais variants: izcili liels muļķis + izcili liels nelietis, kurš ir apņēmības pilns apķēzīt visu svēto mūsu Tēvzemē.