Šī raksta mērķis
ir apskatīt 2020.gada “Covid-19” pandēmiju demogrāfiskās pārejas
(1960-2050) kontekstā. Tam ir objektīvs iemesls. Minētā pandēmija nav tikai medicīnas
un veselības aizsardzības problēma. Minētā pandēmija galvenokārt ir sociāli
politiska, sociāli psiholoģiska, politiskās un ekonomiskās transformācijas
problēma. Dotā pandēmija ir saistīta ar globālisma un konservatīvisma
piekritēju idejisko konfrontāciju, vienpolārās vai daudzpolārās pasaules
kārtības ieviešanu, ASV planetārās kundzības māniju, Ķīnas varenības pieaugumu,
Rietumu civilizācijas norietu postcivilizācijā, sociālo tehnoloģiju resursu
izsmeltību. Pandēmija ir vienota ar t.s. kriptoanalītiku un
kriptostratēģiju – slepenu intelektuāli stratēģisku darbību, kurai var būt demogrāfisks
mērķis, ekonomiskās, militārās, ģeopolitiskās kundzības mērķis, planētas
pārvaldīšanas mērķis. Uz planētas mūsdienās ir ļoti vareni spēki, kuri vēlas
samazināt iedzīvotāju skaitu, pakļaut citas tautas, civilizācijas, cilvēci
kontrolēt no viena vadības centra. Tāpēc pandēmiju var izraisīt apzināti, un
pandēmija var būt bioloģiskais ierocis.
Pandēmijas
izgaismotās politiskās, ekonomiskās, ideoloģiskās tendences un modernie procesi
var tikt skatīti no kultūras epohālas evolūcijas viedokļa. Tāda pieeja ir
pamatota. Tiekamies ar kaut ko grandiozu cilvēkos un viņu kultūrā. Radikāli
izmainās cilvēku dzīves vide, darba tirgus, profesionālā orientācija, amatu
nomenklatūra, politiskā sistēma, valstiskums, tehnoloģiskais arsenāls, cilvēka
identitāte, morāli tikumiskās normas un vērtības, mākslinieciski radošā darba
žanri, zinātnes, reliģijas un ideoloģijas misija. Tiekamies ar kaut ko tikpat
grandiozu, kāda cilvēces vēsturē bija pāreja no paleolīta (akmens laikmeta) uz
neolītu (vēlo akmens laikmetu). Pārejas laikā tika ieviesta zemkopība un
lopkopība. Taču kardināli izmainījās arī cilvēku mentalitāte. Radās tas, ko
labi pazīstam kā zemnieku mentalitāti. Tā ir plaši saglabājusies līdz
mūsdienām.
Pandēmija
demogrāfiskās pārejas kontekstā tiks apskatīta, balstoties uz autora definētām
konceptuālajām tēzēm. Tās ir sekojošās.
1. Cilvēka,
kultūras, civilizācijas esamības pamatfaktors ir demogrāfiskais faktors – viss
ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Valsts ar 328,2 miljoniem iedzīvotājiem
(ASV) vai valsts ar 144,5 miljoniem iedzīvotājiem (Krievija) nevar spēkoties ar
valsti, kuras iedzīvotāju skaits ir 1,5 miljardi (Ķīna) un kuras strādīgo un
saprātīgo nāciju pārvalda izcili konstruktīva un nacionāli patriotiska elite.
2. Pandēmijā “Covid-19” visspecifiskākais,
visbūtiskākais, kā arī savā ziņā visnegaidītākais ir cilvēku iracionālisms,
bezprāts, veselā saprāta deficīts, neapdomīga atsacīšanās no elementārām
cilvēka tiesībām. Pandēmijas laikā šokējoša ir cilvēku atsacīšanās no
demokrātijas, konstitucionālajām tiesībām un aklā pakļaušanās valdības
nekompetentajai un kaitīgajai rīcībai pandēmijas laikā.
3. Pēc pandēmijas
nesāksies jauna dzīve uz planētas, ko daudzi analītiķi uzsver nākotnes prognozēs.
Pēc pandēmijas turpināsies tas viss, kas aizsākās pirms tikšanās ar slaveno
vīrusu. Pēc pandēmijas cilvēku iracionālisms, bezprāts, veselā saprāta deficīts
padziļināsies un iegūs vēl odiozāku raksturu. Pēc pandēmijas cilvēku psihiskā
nelīdzsvarotība var izraisīt dažādus ekscesus – brutālu nesavaldību, uzvedības galējības,
sabiedriskās kārtības traucēšanu, bruņotus uzbrukumus, nemierus, teroristiskos
aktus. Tas viss ir iespējams tādēļ, ka pēc pandēmijas cilvēki nespēs normāli sakārtot
saimniecisko darbību, būs milzīga ekonomiskā krīze, būs augsts bezdarba
līmenis, ienākumu samazināšanās milzīgām iedzīvotāju masām. Ekscesus var
izraisīt pretošanās jauna tipa (totālas digitālas kontroles,
vakcinācijas-čipizācijas) koncentrācijas nometnei, kurā ļaužu masas tika
ievietotas pandēmijas laikā. Ekscesu iemesls varēs būt attālinātās izglītības
un attālinātā darba simulācija.
4. Dzīve uz
planētas stabilizēsies tikai pēc demogrāfiskās pārejas, kad vairs
nedominēs ne augsta dzimstība, ne augsta mirstība un būs morāli psiholoģiski
izkristalizējies tas cilvēciskais tips, kas būs piemērots dzīvei jaunajos
demogrāfiskajos apstākļos, kad planētas iedzīvotāju skaits būs 10-11 miljardi.
5. “Covid-19”
pandēmija ir “vadāmā pandēmija” – cilvēces vēsturē unikāls notikums.
Piekto tēzi nepieciešams komentēt. Tāds unikāls
notikums pat sapņos nerādījās, krietni pārspējot līdzšinējo jau aprasto
iracionālitātes līmeni un iracionalitātei aptverot visu cilvēci. Tas ir pirmais
cilvēces mēroga bezprāts. Tas viss ir tik sakāpināts, ka nav saprotams, kā no
tā cilvēce izies praktiski. Noteikti nevarēs iziet tāpat kā izgāja no
"Grētas" u.tml. manipulācijām, pārtraucot publikācijas medijos un
sākot sociāli atraktīvu jaunu tēmu vai sākot vairākas sociāli atraktīvas tēmas
vienlaicīgi. Turklāt "Grēta" aptvēra galvenokārt tikai iracionālos
"baltos". Ap "Grētu" viss bija tradicionāli, primitīvi,
nodrāzti, vulgāri. Ap “Grētu” nebija nekā sociāli tehnoloģiski inovatīva.
Zināma novitāte bija bērna izmantošana politiskajās mahinācijās. Taču kaut kas
līdzīgs bija sastopams arī agrāk, kad politiķi nekaunējās izvēlēties amorālus
paņēmienus. Tagad ir savādāk ar "vadāmo pandēmiju". Planētas sociuma
ideoloģiskā sensitivitāte ir pandēmiska izpausme. Tādējādi cilvēces bezprāts
tagad ir kļuvis lielāks bieds nekā vīrusa izraisītā pandēmija.
Demogrāfisko
pāreju šī raksta autors izprot atbilstoši demogrāfiskās pārejas izcilā pētnieka
prof. Sergeja Kapicas (1928-2012) unikālajai
teorijai, kas ir izklāstīta viņa grāmatās un rakstos speciālajā periodikā, bet
galvenais – reāli apstiprinās cilvēces dzīvē. Vispirms atkārtosim S.Kapicas saskatīto
demogrāfiskās pārejas būtību un galvenās iezīmes.*
Demogrāfiskā
pāreja ir tāda parādība, kad pēc intensīvas dzimstības iestājas periods, kad
dzimstība tiek ierobežota un iedzīvotāju kontingentā iestājas stabilizācija.
Pret demogrāfisko pāreju nākas izturēties kā pret revolūciju – radikālu
pavērsienu dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā. Tātad
nākas izturēties kā pret kaut ko neordināru. Demogrāfiskā pāreja nav parasta
ikdienišķa parādība. Taču joprojām demogrāfi to neņem vērā un pievēršas
atsevišķu valstu iedzīvotāju dinamikai atbilstoši konkrētajiem sociālajiem un
ekonomiskajiem apstākļiem. Tā rezultātā domogrāfiskā problemātika netiek
skatīta planetārā mērogā. Taču planētas iedzīvotāji ir jāskata kā vienots
objekts - vienota pašorganizācijas sistēma. Cilvēce jau no tās paša sākuma ir
jāuzlūko kā globāla sistēma. Zīmīgi, ka pandēmija “Covid-19” apstiprina
tik tikko minēto prasību.
Prof. Kapica
pielietoja matemātisko modelēšanu, sinerģētikas un nelīnijiskās mehānikas
atziņas. Viņa aprēķini liecina, ka XXI
gs. vidū Zemes iedzīvotāju skaits sasniegs 10-11 miljardus un tādā līmenī
stabilizēsies. “Baltās” rases iedzīvotāju skaits jau XXI gs. sākumā ir
stabilizējies 1 miljarda apjomā, kas perspektīvā būs viena desmitā daļa no
planētas iedzīvotājiem. Tāda demogrāfiskā aina nekādā gadījumā nav atkarīga no
resursu izsmeltības un ekoloģijas, bet ir atkarīga no cilvēces iekšējās
dinamikas – prāta un apziņas dinamikas.
Demogrāfiskās
pārejas laikā ievērojami samazinās “baltās” rases dzimstība. Tā ir viena no
galvenajām demogrāfiskās pārejas iezīmēm. Otra galvenā iezīme ir dzimstības
straujš kāpums citās rasēs, bet īpaši melnajā (negroīdu) rasē. Trešā galvenā
iezīme ir planētas iedzīvotāju milzīgais pieaugums ļoti īsā laikā.
Prof. Kapicas
darbos ir lasāmi zināmi ieskati par demogrāfiskās pārejas sekām. Saprotams,
viņa ieskatus neietekmēja pandēmija “Covid-19”. Par demogrāfiskās
pārejas sekām viņš raksta sekojošo.
“Baltās” rases
nespēju veikt savu galveno funkciju (bērnu dzemdēšanu) uzkurina tradicionālo
ideoloģisko uzskatu sabrukums, liberālā vērtību sistēma un tas, ka izglītības
iegūšana prasa arvien lielāku laiku. “Baltā” rase izmirst. Tajā liels procents
ir gados veci cilvēki. Turpretī mazāk attīstītajās valstīs, ņemot vērā straujo
dzimstību, krasi pieaug jauniešu skaits un tāpēc jaunatne uz planētas kļūst
vēsturiski virzošais spēks. Tā tas ir visās rasēs, izņemot eiropeīdu rasi. No
tā, kādā virzienā tiks novirzīts jaunatnes spēks, ir atkarīga cilvēces nākotne.
Dzimstības
krasais pieaugums ir veicinājis vēsturiski neredzēta apjoma migrāciju.
Migrācija (no laukiem uz pilsētām, vienas valsts robežās, starpvalstu un
starpkontinentālā) ir aptvērusi visu planētu, izraisot daudzās zemēs
destabilizāciju un nelegālo migrantu invāziju. Lielpilsētu nomalēs ir izveidojušies
anklāvi, kurus varas iestādes nespēj kontrolēt.
Prof. Kapica
īpaši izceļ demogrāfiskās pārejas ideoloģiskās sekas. Viņš saskata ideoloģijas krīzi.
To veicina materiālās nevienlīdzības pieaugums gan augsti attīstītās valstīs,
gan mazāk attīstītās valstīs. Demogrāfiskās pārejas rezultātā sabrūk sakarības
starp dažādiem vēsturiskā laika periodiem, cilvēki pārtrauc interesēties par
pagātnes mantojumu, prāts kļūst bezprātīgs, iestājas haoss un politiskās
bezjēdzības. Piemērā profesors Kapica min ANO autoritātes mazināšanos,
starptautisko tiesību neievērošanu, postmodernisma filosofijas un mākslas
izpausmes.
Demogrāfiskās
pārejas laikā negaidīti un strauji atsedzas cilvēku prāta un moderno
informācijas tehnoloģiju savstarpējā neatbilstība. Cilvēku prāts nespēj operatīvi
apgūt jaunās informācijas tehnoloģijas (“prāts atpaliek no dzelžiem”). Tas no
vienas puses. No otras puses informācijas tehnoloģijas bīstami degradē
jaunatni, iznīcinot garīgumu, intelektuālās spējas, pārvēršot par cilvēkiem-robotiem.
Jaunās informācijas tehnoloģijas politiskā vara sāk ļaunprātīgi izmantot
totālai cilvēku kontrolei. Dažādu “gudru” ierīču pārņemtie un apmātie indivīdi
nespēj un arī nevēlas pretoties savas dzīves digitālajai pakļautībai.
Ideoloģija kā
morālo vērtību un normu sistēma parasti atsijājas un kļūst tradīcija ilgā laika
periodā. Turpretī demogrāfiskās pārejas laikā viss notiek ātri, un dzīve mainās
ļoti strauji. Iepriekšējās vērtības un normas pārstāj efektīvi funkcionēt, bet
jaunas vērtības un normas nav izstrādātas. Tas izraisa sabiedrības apziņas un
sabiedrības vadības sabrukumu, varas eroziju un varas bezatbildību, pieņemas
spēkā organizētā noziedzība un korupcija. Dzīves nesakārtotība, darba trūkums, idejiskais
tukšums veicina alkoholismu, narkomāniju, pašnāvības.
Pandēmijas “Covid-19”
izpratnei ļoti svarīga ir prof. Kapicas pieeja cilvēka evolūcijai. Demogrāfiskā
pāreja (1960-2050) ir unikāls notikums cilvēces vēsturē, kad ļoti īsā laikā (90
gados) kardināli izmainās cilvēku skaits uz planētas un cilvēku dzīves režīms.
Agrāk jaunas pārmaiņas ieviesās pakāpeniski ilgā laikā, un arī cilvēku skaits
pieauga mērenā tempā. Turpretī demogrāfiskās pārejas laikā viss notiek
ārkārtīgā apjomā, ārkārtīgā ātrumā un ārkārtīgi nepierastos formātos. Prof. Kapicas
pārliecībā galvenais iemesls ir cilvēks – cilvēka apziņa un cilvēka prāts.
Kādreiz cilvēks bija “Homo Habilis” (protošais cilvēks). Viņš prata
izgatavot darba instrumentus, lietoja uguni un iemācījās runāt – apmainīties ar
informāciju. Cilvēka vēsturiskajā virzībā vienmēr ietilpa informācijas apmaiņa.
Nav pareizi tikai mūsdienu laikmetu dēvēt par informācijas laikmetu.
Informācijas apmaiņa cilvēka gaitās bija vienmēr.
Cilvēka
pastāvēšanas vēsturē sastopamajā sociālajā organizācijā (respektīvi,
socializācijas procesā) vienmēr centrālā vieta ir bijusi prāta attīstīšanai. Nav
atbildes uz jautājumu “Kāpēc radās cilvēka prāts?”. Tas ir viens no dabas
lielākajiem noslēpumiem. Aizvadītajos 100 000 gados cilvēks bioloģiski ir maz
izmainījies. Prāta attīstībā nav notikušas dziļākas pārmaiņas. Taču mūsdienās
demogrāfiskās pārejas ietekmē ir pienācis laiks, kad cilvēka prāta esamībā ir
sasniegta galējā robeža. Tāpēc demogrāfiskā pāreja spiež cilvēku izmainīt savas
attīstības formas, jo līdzšinējās formas neder jaunākajos demogrāfiskajos
apstākļos. Runa ir par tādām formām kā morāle, reliģija, zinātne, māksla, ekonomika,
valstiskums, militārisms. Runa ir par “programmas nodrošināšanu” cilvēka
dzīvei. Demogrāfiskās pārejas apjoms un temps neļauj realizēt optimālu “programmas
nodrošināšanu”. Nav idejas, jo izmaiņas ir straujākas nekā nepieciešamais laiks
ideju ģenēzei politikā, ekonomikā, filosofijā, socioloģijā u.c.
Prof. Kapica
neizsakās par iracionālisma sērgu demogrāfiskās pārejas sakarā. Proti, viņš
nelieto jēdzienu “iracionālisms”, bet lieto jēdzienus “haoss”, “sabrukums” un
saskata galējo robežu cilvēka prāta esamībā.
Pandēmijas “Covid-19”
analīze nevar iztikt bez iracionālisma jēdziena. Pandēmijas dienās uzkurinātā
panika, histērija, nepamatotā karantīna, statistikas meli, pašizolācija,
attālinātā darbošanās, cilvēka tiesību un valsts konstitūcijas ignorēšana,
veselo cilvēku mobilitātes ierobežošana, dažādu digitālo ierīču pielietošana cilvēku
izsekošanā, totālas vakcionēšanas-čipizēšanas draudi nav adekvāti cilvēka prāta
normālam stāvoklim. Tas ir psihiskais stāvoklis, kura klasificēšanā nav
iespējams iztikt bez jēdziena “iracionālisms”.
Prof. Kapicas
darbos ir atrodams iracionālisma rašanās izskaidrojums. Tas ir saistīts ar
cilvēka prāta spēju galējas robežas sasniegšanu. Prof. Kapica atsaucas uz
molekulārās bioloģijas atziņām. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka cilvēka
evolūcijas sākumā izšķiroša nozīme bija gēna “HAR1F” mutācijai. Mutācijas
rezultātā cilvēka embrionā 5.-9. nedēļā izauga smadzenes. Tas bija negaidīts
notikums cilvēka genomā. Tas spēja izraisīt dziļas izmaiņas cilvēka apziņā –
kultūras pašattīstību un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Cilvēka prāts sāka
regulēt dzimstību.
Demogrāfiskās
pārejas specifika (no vienas puses izmiršana, bet no otras puses nenormāls
dzimstības pieaugums) atsaucas uz cilvēka prāta ievirzi, kad tiekamies ar prāta
iracionālismu cilvēku populācijas izmirstošajā daļā un prāta iracionālismu populācijas
daļā ar nenormālu dzimstību. Depresīvas, ideoloģiski sensitīvas ir cilvēces
abas daļas. Pie tam tik lielā mērā sensitīvas, ka nākas tikties ar savdabīgu
pandēmiju. Cilvēces ideoloģiski sensitīvā pandēmija ir demogrāfiskās pārejas
sekas. Nelaimīgi un psihiski nestabili ir gan "baltie", kuri izmirst,
gan "krāsainie", jo viņu nenormālā dzimstība nedara laimīgus (nav
darba, nav nākotnes, migrācija ir nelaime utt.).
Nav grūti
izskaidrot pandēmijas “Covid-19” iespējamību un “spožos panākumus”
cilvēces apmuļķošanā. Dotā pandēmija liecina par cilvēka apziņas un cilvēka
prāta galējas robežas sasniegšanu. XX un XXI gadsimta mijā (2000.g.)
demogrāfiskā pāreja sasniedza kulmināciju. Tolaik bija vislielākā dzimstība.
“Baltā” rase bija zaudējusi jebkādas izredzes labdabīgi izmainīt savu bēdīgo
demogrāfisko stāvokli un tāpēc “dzīves baudīšanas” ideoloģija pārklāja pilsētu
inteliģenci, kurā iracionālisms visvairāk pulsē politiķu elitē, akadēmiskajās
aprindās, medijos. Bezcerības apziņa un tās stimulētā iracionālā rīcība (piem.,
terorisma akti Eiropā) sāka dominēt zemēs ar milzīgu dzimstību.
*Skat.: http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/2018/01/patiesiba-par-demografisko-pareju.html
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru