Pandēmijai “Covid-19”
lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv
alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais
tēls ir psihiskais traucējums vārdā “amoks”. Psihiatrijā šo psihisko traucējumu
dēvē par etniski specifisku sindromu. Tas ir sastopams tikai vienā etnosā
Filipīnās, Malaizijā un vēl dažās zemēs. Amoka pārņemtais slimnieks pēc neilgas
lēkmes metas satrakoti skriet un cenšas savā ceļā visu iznīcināt. Nenormālā parādība
stimulēja atvasināt alegoriju “amoka skrējiens”. Psihiskā destabilizācija ir
gan reālajā amoka skrējienā, gan reālajā pandēmijā “Covid-19” ar tās plebeju
masām adresēto histērisko informatīvo iesaiņojumu baiļu un panikas
tirdzniecībai mediju reprezentācijās, kuras ASV prezidents nosauca par
“liberālās preses sazvērestību”.
2020.gada
11.martā uz Zemes izsludinātā pandēmija ir sava veida amoka skrējiens. Tas ir vēsturiski
un sociāli unikāls pasākums. Kaut kas tāds uz Zemes notiek pirmo reizi. Amoka
skrējienā ir startējusi visa cilvēce. Turklāt visai cilvēcei šajā amoka
skrējienā ir viens kopīgs mērķis – globālā identitāte. Cilvēces viena daļa amoka
skrējienā piedalās lielā pacilātībā. Turpretī cilvēces otra daļa skrien
negribīgi un bez mazākā entuziasma. Taču jāskrien ir visiem. Tāds ir pandēmijas
kategoriskais imperatīvs. Globālā identitāte ir visas cilvēces nākotne. Arī to
tautu nākotne, kuru mentalitātes un kultūras adaptīvais potenciāls nav
piemērots globālajai identitātei. Bet tur neko nevar darīt. Jāskrien ir visiem.
Tas tika viltīgi uzsvērts pandēmijas dienās. Ja pēc 2020.gada amoka skrējiena
globālā identitāte totāli neaptvers visas valstis un kāda daļa no tām joprojām pretosies,
tad “politiskie un ekonomiskie satricinājumi var turpināties vairāku paaudžu
laikā”. Tātad šai pandēmijai sekos citas pandēmijas vai savādāka satura pandēmijas.
Tāds brīdinošs zemteksts ir ļoti kompetenta gados veca vīra citētajiem vārdiem
viņa jaunākajā rakstā.*
Arī latviešu
sapnis par politisko brīvību, valstisko suverenitāti un latviešu tautu kā
severēnu (tādu, kam pieder augstākā vara) ir izsapņots uz visiem laikiem. Latviešiem
nekad nebūs īsta valsts. Globālā identitāte jau ir latviešu vairākuma lepnums
no 2003.gada 20.septembra. Tāpēc Latviju varēja netraucēt un neiepludināt
transnacionālajā amoka skrējienā. Bet tas nenotika. Laikam izņēmumi nav vēlami.
Turklāt nenāks par ļaunu zināma profilakse, latviešu populācijā vairojot
globālo identitāti. Latvijā dzīvi vēl ir tās paaudzes pārstāvji, kuri atceras
politisko brīvību un kuriem valstiskā suverenitāte ir fundamentāla nacionālā
vērtība. Tāpēc amoka skrējienā nākas piedalīties arī latviešiem.
Pandēmija nav
pārāk labs formāts specoperācijai. Pandēmija ir ne visai piemērota globālās
identitātes informatīvai cementēšanai, lai saglabātu strauji brūkošo vienpolāro
pasauli – ASV fantomu. Bet nepiemērotība nav atturējusi vienpolārās pasaules
analītiskos kadrus. Pandēmija ir modelēta 2010.gadā publicētajā “Rokfellera
fonda” izstrādātajā scenārijā “Lock Step”.** Šodienas notikumi pilnā
mērā saskan ar prognozētajiem notikumiem dotajā scenārijā.
“Rokfellera
fonda” scenārijam ir atdarinājumi (kloni) citās valstīs. Piemēram, Vācijā
pandēmijas modelēšana atspoguļojas Bundestāga speciālā dokumentā. Tas
sagatavots 2012.gadā un publicēts internetā 2013.g. sākumā.***
Vāciešu tekstā ir
aizdomīgs viens paredzējums. Tas var izrādīties misēklis. Tekstā ir runa par
protestiem sakarā ar dzīves apstākļu straujo pasliktināšanos pandēmijas laikā. Sabiedrība
protestēs pret pandēmijas drausmīgajām ekonomiskajām sekām.
Protestu
paredzēšana var izrādīties maldīga prognoze. Līdz 2020.gada aprīlim nekādi
protesti nav sastapti ne Ķīnā, ne Eiropā un ASV. Sastapti ir vienīgi pandēmijas
periodam pieskaņoti noziegumi – masku zagšana, viltotu zāļu tirdzniecība, cenu
kāpums pārtikas veikalos un aptiekās. Ne tikai Latvijā sabiedrība atbalsta
radikāli neadekvātos karantīnas noteikumus, ekonomikas sabrukumu, bezdarba masveidīgo
palielināšanos, dīktstāvi, pašizolēšanos, policejiski kontrolēto cilvēku
tiesību un cilvēku mobilitātes drakonisko ierobežošanu. Individuālajā līmenī sprēgā
atsevišķu mediķu, speciālistu, politiķu kritika par panikas izraisīšanu,
epidēmijas fetišizēšanu, gripas statistikas nerespektēšanu, zinātnes atziņu
ignorēšanu utt. Bet tāda kritika nespēj būtiski ietekmēt informatīvos ekscesus.
Mediju informācijas pārmērība, nesavaldība, galējība saglabājas.
Visticamākais, vāciešu
modelī misēkli izraisīja neprecizitāte iedzīvotāju masu kvalitātes novērtējumā.
Tagad iracionālisms jau ir pamatīgi sagrauzis sabiedrisko apziņu un slāpē
jebkuru racionālo pieeju. Nav ticams, ka turpmāk tomēr būs sabiedrības
protesti. Neviens politiskais spēks nevērsīsies pret nacionālo nodevību
politiķu aprindās.
Piemēram, tāds politiskais
spēks acīmredzot nav un nebūs Vācijā. Merķeles kundze, kura saistīta ar
"kancleraktu", prognozēja nāvi 70% no Vācijas iedzīvotājiem. Tātad
viņa prognozēja nāvi 58 miljoniem! Vai vācieši (viņu partijas) Merķeli par to sodīja?
Vai kāds valsts "galva" vēl ir tā izteicies par savu tautu, kuru
glābt ir viņa pienākums? Kā Vācijā var būt tik bezjēdzīgs kanclers? Ko Bismarks
par to teiktu? Merķeles kundze acīmredzot šausmīgi izteicās ne tikai
“kanclerakta” jūga kontekstā. Visdrīzāk visu izšķīra viņas psihiskais
stāvoklis. Ja eiropeīdu valstu politiskās virskārtas psihiskais stāvoklis būtu
normāls, tad globālās identitātes maniakiem neizdotos uzkurināt pandēmijas un
tā informatīvā iesaiņojuma specprojektu. Ar mediju paklausību vien nepietiktu.
Taču ar politiskās aģentūras paklausību un mediju paklausību pilnīgi pietiek,
lai veidotu planetāri visaptverošu globālo identitāti un šo manipulatīvo procesu apsveiktu eiropeīdu masas
ar pilsētu inteliģenci priekšgalā. Amoka skrējienā daudzos homo urbanicus
hedonicus uzplaukst lepnums par piederību globālajai pasaules kārtībai un
globālajai varai. Daudzi cenšas stiprināt globālo izturību, ar smīnošu tīksmi
atsakoties no patriotisma, vēsturiskās atmiņas, savas valsts interesēm. Tas
viss viņiem jau ir tā apnicis, ka zaudējis jebkādu vērtību un tā vietā viņi ar
prieku leģitimē vienpolārās pasaules valdību un tās garantēto globālo identitāti.
Epidēmija un
pandēmija ir sociāli psiholoģiski pretēji
fenomeni. Savstarpēji pretēja ir to ietekme uz cilvēku apziņu. Ja epidēmija
saliedē un mobilizē tautu, tad pandēmija tautu sanaido ar citām tautām. Tāda ir
vēsturiskā pieredze. Kā redzams, vēsturiskā pieredze nav atbaidījusi
“Rokfellera fonda” algotņus.
Pret epidēmiju
cilvēki parasti izturas kā pret visai tautai kopīgu nelaimi. Tāpat dominē
uzskats par visiem kopīgo izveseļošanos un epidēmijas likvidāciju kopīgiem
spēkiem. Epidēmija veido to, ko socioloģijā dēvē par “kopienas brālību”. Tas
liecina, ka nostiprinās izpratne par kopīgo apdraudējumu, pastāv uzticība
valsts varai un medicīnai.
Protams, kopienas
brālība epidēmijas laikā nav iespējama bez zināmiem priekšnoteikumiem. Pirms
epidēmijas tautā ir jābūt augstam morālajam līmenim un pilsoņu sociālās
atbildības augstai pakāpei. Tautā ir jābūt dziļām morāli tikumiskajām
tradīcijām, dziļai tautiešu savstarpējai solidaritātei un, tā teikt, cilvēku
dabiskai, bet nevis demagoģiski sludinātai konverģencei. Tātad ir jābūt
neliekulīgai cilvēku savstarpējai attieksmei vienam pret otru, jābūt savstarpējai
izpalīdzībai, atbalstam, materiālajai un morālajai palīdzībai.
Pandēmija ir
kolektīvā naida perēklis. Pandēmija vienmēr ir sapīta ar vainīgo meklēšanu,
vainīgo atrašanu un kaprīzu, nenosvērtu, untumainu nosodīšanu, kā arī fizisku
izrēķināšanos. Pandēmija mudina bailes no kaimiņiem. Pandēmija nav tikai pašmājas
problēma. Pandēmijas uzspiestā enerģētika, reakcija, emocionalitāte,
intelektuālā aktivitāte, sociālā mobilizācija, sabiedrības mobilitāte,
atbildība, vērtējumi sākas tautai ārējā vidē – svešajos un svešzemē. Bet tas
gandrīz vienmēr izraisa neobjektivitāti, aklu etnisko naidu, nepamatotus
starptautiskos konfliktus, glūnošu aizdomīgumu un rupju neuzticību. Tā tas praktiski
ir arī pandēmijas “Covid-19” laikā. Šajā sakarā aktuāla tēma ir Eiropas
Savienības dalībvalstu savstarpējā “mīlestība”. Ne mazāk aktuāla tēma ir ASV nekaunīgā
vēršanās pret Ķīnu kā pandēmijas autoru.
*Paolitiskā patriarha H. Kisindžera (1923) rakstu skat.: https://www.wsj.com/articles/the-coronavirus-pandemic-will-forever-alter-the-world-order-11585953005;
https://aftershock.news/?q=node/851807
**Skat. šajā
portālā eseju “Evolūcijas evaņģēlija pulsācija”.
***Skat.:https://dipbt.bundestag.de/dip21/btd/17/120/1712051.pdfhttps://dipbt.bundestag.de/dip21/btd/17/120/1712051.pdf
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru