Kultūras epohāla evolūcija
kā visaptveroša jaunu laikmetu iezīmējoša pārveidošanās nevar iztikt bez personīgā
evanģēlija. Tā dažkārt dēvē (nekonkurējot ar Bībeles terminoloģiju) kādas teorijas,
mācības vai doktrīnas pamatprincipus. Kultūras epohālai evolūcijai ir stingri
noteikti pamatprincipi (evaņģēlijs), un mēs tiekamies ar šo pamatprincipu
loģisku pulsāciju. Pandēmija stimulēja šai pulsācijai pievērst īpašu uzmanību.
Globālo sociālo
problēmu analītikā ir formulēta jauna pieeja. Modernās tendences un modernie procesi
tiek skatīti no kultūras epohālas evolūcijas viedokļa. Tāda pieeja ir pamatota.
Tiekamies ar kaut ko grandiozu cilvēkos un viņu kultūrā. Radikāli izmainās cilvēku
dzīves vide, darba tirgus, profesionālā orientācija, amatu nomenklatūra,
politiskā sistēma, valstiskums, tehnoloģiskais arsenāls, cilvēka identitāte,
morāli tikumiskās normas un vērtības, mākslinieciski radošā darba žanri,
zinātnes, reliģijas un ideoloģijas loma. Tiekamies ar kaut ko tikpat grandiozu,
kāda cilvēces vēsturē bija pāreja no paleolīta (akmens laikmeta) uz neolītu
(vēlo akmens laikmetu). Pārejas laikā tika ieviesta zemkopība un lopkopība, kā
arī attīstījās keramika un tādi materiālu apstrādes veidi kā urbšana,
slīpēšana. Taču kardināli izmainījās arī cilvēku mentalitāte. Radās tas, ko
labi pazīstam kā zemnieku mentalitāti. Tā ir plaši saglabājusies līdz mūsdienām.
Kultūras epohālas
evolūcijas evaņģēlijā pirmais ir demogrāfiskais princips. Kultūras epohālas evolūcijas
dzinējspēks ir iedzīvotāju skaita pieaugums. Kā zināms, kopš 1960. gada uz
planētas ir demogrāfiskā pāreja. Patiesībā ir demogrāfiskais bums. Ārprātīga ir
demogrāfiskā dinamika. Mūsu ēras 1.gadsimtā uz planētas dzīvoja 200 miljoni
cilvēku, 1825.gadā – 1 miljards, 1925.gadā – 2 miljardi. 1960.gadā Zemes
iedzīvotāju skaits bija 3 miljardi, bet 2020.gadā Zemes iedzīvotāju skaits jau ir
7,8 miljardi. Mūsu gadsimta vidū, kad noslēgsies demogrāfiskā pāreja, planētas
iedzīvotāju skaits būs 9-10 miljardi. Cilvēces pirmais miljards tika sasniegts vairāku
tūkstošu gadu laikā, otrais miljards – 100 gadu laikā, trešais miljards – 40
gadu laikā, ceturtais miljards – 15 gadu laikā, piektais miljards – 10 gadu
laikā. Pieauguma temps ir fantastisks. Loģiski, ka jaunais demogrāfiskais
stāvoklis izraisa visaptverošu pārveidošanos (transformāciju) cilvēces mērogā.
Kultūras epohālas
evolūcijas evaņģēlijā ļoti svarīgs ir tehnoloģijas un mentalitātes sinhronijas
princips jeb bumeranga princips. Cilvēki izdomā jaunas tehnoloģijas (kultūras
jaunas formas), un tās nekavējoties sāk izmainīt cilvēku mentalitāti. Lieki ir
atgādināt par jauno digitālo informācijas tehnoloģiju vitālo ietekmi uz
šodienas cilvēku mentalitāti. Šodienas sociumā procentuāli (no trijām paaudzēm
divās paaudzēs) dominē jauno digitālo informācijas tehnoloģiju fani. Viņi
nespēj dzīvot bez datora, smartfona, interneta un tā sociālajiem tīkliem. Viņi
pat ir ar mieru izjust zināmu garīgo un fizisko diskomfortu, lai saglabātu
iespēju palikt iemīļotajā digitālajā vidē.*
Cilvēces
demogrāfiskā virzība ir atkarīga no kosmoloģiskās ietekmes. Tā ir hipotēze un
cilvēka prātam nepieejama (transcendentāla) sfēra. Taču hipotēze nav Saules
ietekme uz cilvēkiem. Par Saules ietekmi ir teicami zināms jau sen. Pandēmijas
sakarā tiek pievērsta uzmanība Saules aktivitātes jauna 12 gadu cikla sākumam
2020.gada naktī no 24. janvāra uz 25.janvāri. Jau 2020.gada pirmajās dienās
pieauga globālā nestabilitāte. Dega Austrālija, sabruka naftas cenas, sabruka
nacionālo valūtu kursi pret dolāru, noslēdzās “Breksita” epopeja, aktivizējās
kara darbība islama zemēs, varēja sākties ASV un Irānas karš, Krievijas un
Turcijas karš. Un, protams, cilvēci sāka apdraudēt tāds forsmažors ka pandēmija.
Saules aktivitātes 12 gadu cikls ietilpst 60 gadus ilgā ciklā. Tas sākās
1984.gada februārī un noslēgsies 2044.gadā. Katrā 60 gadu ciklā ir bijis t.s.
lielais karš, pirms kura parasti bija dziļa sociāli ekonomiskā krīze. 60 gadu
ciklā ir iespējama biocenozes globāla krīze (ekoloģiskā, klimatiskā,
epidemioloģiskā). Tā var nodarīt ne mazāku postu kā I Pasaules karš vai II
Pasaules karš.
Negaidīta nav
pandēmijas salīdzināšana ar melno nāvi – mēri. Tāda salīdzināšana ir vēsturiski
pazīstama filosofiskajās un mākslinieciski literārajās aprindās. Respektīvi,
vēsturiski tradicionāla ir izturēšanās pret mēri kā sociāli psiholoģisko
profilaksi. Mēris ir metafizisks simbols cilvēku grēcībai un sodam par grēkiem.
Ja cilvēku morāles pārkāpumi ir sasnieguši maksimālu pakāpi, tad cilvēkiem tiek
uzsūtīts mēris. Cilvēku dzīvības vērtība tiek konfrontēta ar nāvi. Arī tagad pandēmija
kā mēra analogs kļūst morāli psiholoģisks fenomens, bet nevis bioloģisks
fenomens.
Pandēmijas
salīdzināšana ar mēri nav negaidīta. Pret to nav vajadzīgs iebilst. Tomēr tāds
salīdzinājums izraisa jautājumus par tā piemērotību mūsdienās un īpaši “baltas”
rases morāli tikumiskā līmeņa kontekstā, kad katru dienu tiekamies ar “dzīrēm
mēra laikā”.
Jautājumi ir
šādi. Vai cilvēkos ir saglabājusies tieksme domāt par dzīves jēgu? Vai ir
pietiekamā mērā saglabājusies cilvēku spēja saprast, ka dzīves vērtība visskaudrāk
atklājas, tiekoties ar nāvi? Vai cilvēki saprot, ka patērēšanas mānija un
dzīves baudīšanas mānija ir viņus novedusi strupceļā? Vai cilvēki saprot, ka no
šī strupceļa viņi paši vairs nav spējīgi izkļūt un ir vajadzīgs kāds spēks, kas
viņiem nāk palīgā atgriezties cilvēciski cienīgā dzīvē?
Par tādu spēku
tiek runāts. Tāds spēks eksistē un nav konspiroloģisks izdomājums. Pasaulē ir
cilvēki ar rafinētu tieksmi pārvaldīt cilvēci un būt Zemes valdniekiem. Tie ir fantastiski
bagāti cilvēki. Viņi savā rafinētajā darbībā iesaista ļoti gudrus ne visai
bagātus cilvēkus, kuriem tāpat piemīt ambicioza tieksme būt Zemes ideoloģiskajiem
valdniekiem. Šis spēks ir labi organizēts ar vairāk vai mazāk slepenu
organizatorisko struktūru. Tajā ietilpst dažādi slēgti klubi, komisijas, fondi,
masonu ložu pārstāvji. Šajā spēkā dominē Eirāzijas aristokrāti un ASV senu
bagātu dinastiju atvases. Globālo sociālo problēmu analītikā šo spēku dēvē
dažādi. Pašlaik vispopulārākie apzīmējumi ir “naudas saimnieki” un “pasaules
valdība”. Šajā tekstā turpmāk lietošu apzīmējumu “Spēks”.
Finansiāli Spēks
ir visvarens. Spēks ir visvarens masu komunikācijā. Spēkam pieder pasaules
mediji, kuriem tas var dot jebkuru ideoloģisko uzdevumu cilvēces sabiedriskās
domas veidošanā. Spēks ir visvarens politikā, jo tas ir radījis uzticamu
aģentūru pasaules politiskajā elitē. Spēks var ietekmēt gandrīz jebkuras valsts
valdību. Spēks var pasūtīt izpētes tēmas zinātnei. Spēka totālā pakļautībā ir
sociālās zinātnes akadēmiskajās iestādēs. Spēks perfekti izmanto kapitālisma
attīstības specifiku. Kapitālismā nauda ir zaudējusi tradicionālo lomu. Nauda
vairs nav vara. Tagad kapitālismā vara ir informācijas sociālajām tehnoloģijām
– sociālajai inženierijai. Ar interneta sociālo tīklu palīdzību var vadīt un
kontrolēt sociuma visus slāņus. Spēks var noorganizēt epidēmiju. Ar politiskās
aģentūras un mediju palīdzību Spēks var epidēmiju pasludināt par pandēmiju arī
tad, ja nevienā zemē attiecīgās slimības izplatība neatbilst epidēmijas
oficiālajiem kritērijiem. Tā tas notika ar vīrusa Corin-19 izraisītās
slimības nepamatoto pasludināšanu par epidēmiju/pandēmiju. Tās scenārijs
“Rokfellera fonda” uzdevumā jau tika modelēts 2010.gadā.**
Taču Spēks ir
bezspēcīgs tajā jomā, kuru nosaka kosmoloģiskā ietekme un tajā skaitā Saules
aktivitāte. Tā, piemēram, Spēks nevar savas intereses realizēt demogrāfijā, kā
arī tās izraisītajos procesos. Spēks jau no aizvadītā gadsimta 60 gadiem
izvirzīja relatīvi slepenu mērķi nepieļaut dzimstības kāpumu un samazināt
planētas iedzīvotāju skaitu. Tam tika ziedotas milzīgas summas. Humānistiski
īpatnus hiperslepenus pasūtījumus saņēma dabas zinātnes, medicīna. Tomēr
rezultātu nebija. Planētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga, sasniedzot kulmināciju
2000.gadā un turpinot mazliet mērenāk palielināties XXI gadsimtā. Spēks ir
pilnīgi bezspēcīgs saskarē ar demogrāfiskās pārejas vissliktāko izpausmi –
“baltās” rases novecošanu un izmiršanu. Spēks nevar panākt dzimstības pieaugumu
eiropeīdu kontingentā. Spēks nevar pārtraukt “dzīres mēra laikā”, kam nemitīgi
nododas “baltās” rases pilsētu inteliģence, morāli kapitulējot sava letālā
likteņa priekšā.
Demogrāfiskās
antropoloģiskās sekas nepakļaujas Spēka gribai. Un tas ir ļoti būtiski. Tas ir
ļoti būtiski arī tagad pandēmijas periodā. Spēkam pandēmija kalpo, lai
likvidētu demogrāfiskās pārejas sekas planētas iedzīvotājos un pirmām kārtām
“baltajā” rasē. Tā aizvadītajos 50 gados ir sastrādājusi briesmu darbus.
Sasniegta ir pagrimuma maksimālā robeža. Vajadzīgi melnās nāves pakalpojumi, un
tos var aizstāt pandēmija.
Priekšplānā ir
jēdzieni “disproporcija” un “disbalansētība”. Šie jēdzieni tiek attiecināti uz
tagadnes kapitālisma ekonomiku. Tajā dzīvi posta praktiski neatmaksājamie
dažāda veida kolosālie parādi; reālā ražošana ir izdzīvota no daudzām valstīm
ar pasaules varenāko valsti ASV priekšgalā; pasaules ekonomikā ir
uzkundzējusies jaunburžuāzijas nelimitēti alkātīga un egoistiska “finansu
internacionāle” ar afēristiski un noziedzīgi uzpūstajiem virtuālajiem burbuļiem
finansu tirgū, preču tirgū, nekustāmo īpašumu tirgū; valsts valdnieku vietā
visu komandē transnacionālo korporāciju topmenedžeri; politisko suverenitāti ir
saglabājušas tikai dažas valstis; pilsētu inteliģence ņirgājas par garīgumu, izsmej
morāli tikumiskās vērtības; masveidā cilvēkos ir zudusi permanentās brīvības
nepieciešamība – brīvība domāt, radīt, izvēlēties, atbalstīt u.tml.
Visbiežāk Spēkam
pārmet pandēmijas izmantošanu pasaules valdības*** un globālas koncentrācijas
nometnes izveidošanai, kā arī pasaules ekonomikas uzurpācijai. Spēks Corin-19
pasludinās par likvidētu nevis tad, kad par likvidāciju liecinās slimo
statistika, bet tad, kad visi tirgi būs novesti līdz kraham un “naudas saimnieki”
varēs visu nopirkt par vienu dolāru, kļūstot pasaules ekonomikas vienīgie
īpašnieki.
Agrāk vai vēlāk
atklāsies pārmetumu pamatotība vai nepamatotība. Bet pašlaik atkal nākas uzdot
vairākus jautājumus. Varbūt Spēks rīkojas pareizi? Varbūt ļaužu masas ir ne
tikai pelnījušas, bet pat vēlas turpmāk dzīvot koncentrācijas nometnē pasaules
valdības uzraudzībā? Varbūt ir nepieciešams ekonomiku vadīt administratīvi
voluntārā formā, jo tikai tā var atbrīvoties no disproporcijas un
disbalansētības? Varbūt ir attaisnojama Spēka rīcība, ar pandēmiju cilvēkos izraisot
paniskas bailes un Spēkam tādējādi iegūstot tiesības neierobežoti valdīt? Pēc
2001.gada 11. septembra sabiedrība piekrita elektroniskajai novērošanai. Baltā
nama definētais “Patriot Act” pamatīgi ierobežoja cilvēku tiesības, un
cilvēki pret to neiebilda. Arī tagad pandēmijas laikā tiek akceptēta stingra
kontrole.
Bet pats
galvenais attaisnojums Spēka taktikai un stratēģijai var izrādīties cilvēku antropoloģiski
draudīgā transformācija. Demogrāfiskā pāreja ir dziļi izmanījusi cilvēkus. Nespēja
pārvarēt fatālo rases izmiršanu ir uzkurinājuši iracionālismu, veselā saprāta
trūkumu, jau minētās “dzīres mēra laikā”. Cilvēki ir pelnījuši sodu par
materiālās bagātības dievināšanu, izklaides stihiju, ķermeniskajām baudām.
Savukārt digitālā vide uz slikto pusi izmaina ne tikai cilvēku psihi, bet arī
enerģētiku un fizioloģiju. Obligāti jāņem vērā vārdu “idiotija”, “debilitāte”,
“degradācija”, “deģenerācija” aktualitāte.
Noteikti ir divi komponenti:
Spēks un Kopīgais mērķis. Kopīgais mērķis, piem., Trampu, Putinu, Merķeli lika
iesaistīties Spēka organizētajā grandiozajā specpasākumā pasaules jaunas
kārtības izveidošanā. Viņi saprot specpasākuma neatbilstību veselajam saprātam,
bet tomēr Kopīgā mērķa vārdā ir spiesti piebiedroties panikas uzkurināšanai. Taču
jaunā kārtība neskars cilvēku psihisko adekvātumu. Cilvēka evolūcijas
trajektorija nemainīsies. Nemainīsies tās simbolika.
Cilvēka
evolūcijas simboliskie atribūti ir katram zināmi, kurš ir gājis skolā un
atvēris vēstures grāmatas. Tajās ir skaisti krāsaini zīmējumi, kuros redzams
puskails “mežonis” ar šķēpu. Tāds zīmējums atspoguļo vēsturiski pirmo cilvēka
evolūcijas simbolisko atribūtu – šķēpu. Pēc tam šķēpu nomaina zobens. Pēc tam
nāk cilvēks ar šauteni. Un tās jau ir mūsdienas. Šautene ir mūsdienu cilvēka
simboliskais atribūts. Taču cilvēka evolūcija nestāv uz vietas. Aizvadītajos
apmēram 30 gados ir notikušas kardinālas izmaiņas. Tagad zīmējumos ir
jāatspoguļo cilvēks ar datoru. Bet vispareizāk būtu, ja tiktu atspoguļots
cilvēks ar smartfonu.
Pandēmija kā
epohāls notikums būtiski koriģē cilvēka evolūcijas simbolisko atribūtiku.
Pandēmija liek atspoguļot cilvēku bez smadzenēm, cilvēku bez saprāta. Zīmējumā
var tikt fiksēts cilvēks, kura smadzenes mētājas uz zemes un kura galvaskausā
bālo tukšums. Sabiedrības kāda daļa cer, ka pandēmija pozitīvi izmainīs
cilvēkus. Tam ir grūti ticēt. Jau no XIX gadsimta psiholoģija un psihiatrija
zina, ka psihiskās slimības principā nevar izārstēt. Tagad sastopamais bezprāts
ir psihiskā nelaime. Tā nezudīs pēc pandēmijas. Pandēmijas izsludināšana nav
organiski cēlonisks, bet gan ir bezprāta rezultāts. Cilvēki neatgūs saprātu un
atkal nerīkosies atbilstoši veselajam saprātam. Naivi cerēt, ka cilvēki atgūs
smadzenes un viņu galvaskausā vairs nebālos tukšums.
Tiekamies ar
unikālu situāciju. Ja agrāk kāda kolosāla nelaime patiešām izmainīja cilvēkus
un viņi pēc kolosālās nelaimes sāka dzīvot saprātīgāk un morāli atbildīgāk, tad
tagad tā nebūs. Pandēmija kā nelaime cilvēkos neatgriezīs veselo saprātu un
morālo atbildību. Gluži pretēji. Cilvēku darbība, uzvedība un komunikācija kļūs
vēl iracionālāka un psihiski neadekvātāka. Cilvēks ir sasniedzis jaunu
evolūcijas pakāpi, un tā krasi atšķiras no līdzšinējām evolūcijas pakāpēm. Uz
planētas ir evolucionējis postcilvēks. Kultūras epohāla evolūcija ir vēsturisks fakts. Lūkoties
uz epohālo evolūciju ar līdzšinējās kultūras cilvēka acīm, visticamākais, ir
diezgan bezjēdzīgi. Cilvēkiem nav saprotama postcilvēku valoda un domu gaita.
** Skat.: Scenarios for the Future of Technology and
International Development. The Rockefeller Foundation, Global
Business Network. May 2010.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru