trešdiena, 2019. gada 27. novembris

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas


  

   25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs. Levits šonedēļ Briselē tiekas ar Stoltenbergu. Urbanoviča ieskatā Valsts prezidentam būtu jārunā ar Stoltenbergu, “kurš pēc pārliecības un sirdī ir sociāldemokrāts”, lai izvērtētu iespēju samazināt Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru aizsardzībai, kas patlaban ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Domāju, ka būtu iespēja vienoties ar NATO, ka Latvija uz gadu, diviem iekavētu solītos 2% no IKP. Ar to pietiktu, lai pildītu saistības,” uzskata Urbanovičs. Viņaprāt, šāds solis Latvijas sabiedrībā arī veicinātu uzskatu par NATO kā solidāru organizāciju”.
   LR parlamenta opozīcijas permanentā simulakra priekšlikums katrā ziņā ir atraktīvs. Tas ir gadījums, kad atraktivitāti uzšļāc odioza nerealitāte, piesaistot ar pretīgu neticamību.
   Pirmkārt, “nācijas tēvs” nav tas nācijas (proti, Latvijas visu tautību iedzīvotāju) tēvs, kurš gribēs kaut ko labu izdarīt, riskējot netikt otro reizi iebīdītam Rīgas pilī vai riskējot izpelnīties ģeopolitiskā saimnieka un reizē NATO saimnieka dusmas.
   Otrkārt, “nācijas tēvs” nevēlēsies lieku reizi tracināt “kultūrnācijas” cēlāko daļu, kura bez NATO nespēj ēst un nokārtoties. “Nācijas tēvs” labi zina par latviešu idiotiski jūtīgo un naivi cerīgo uzticību NATO. Ja tas viņam būs izdevīgi, tad “nācijas tēvs” apsolīs palielināt iemaksu NATO naudas silē.
   25.novembrī šo rindu autora mūžā notika kaut kas līdz šim nepiedzīvots – sociāli politisks pasākums un sabiedrības reakcija tika novērtēta no emocionālā viedokļa. Internetā teikts: “ Pēc emocionālās tikšanās ar Pūci, Ikšķiles iedzīvotāji lems, vai atbalstīt Saeimas atlaišanu. Ikšķiles novada iedzīvotāju tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) par ministrijas piedāvājumu reģionālajā reformā pievienot Ikšķili Ogres novadam vakar izvērtusies gara un emocionāla, informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša. Nekādu konkrētu rezultātu sanāksmei gan nav bijis un daļa sanākušo secinājuši, ka palikuši neuzklausīti. "Ņemot vērā, ka līdz šim veiktās iedzīvotāju aptaujas un to rezultāti netiek uzklausīti lēmuma pieņemšanā, tiek izskatīti arī radikālāki līdzekļi, piemēram, aktīvi iesaistīties vēlētāju iniciatīvā un ar savu balsi un parakstu iestāties par Saeimas atsaukšanu," informēja Dūša”.
   Pievilcīgākais ir emocionālais moments 13.Saeimas atlaišanas kontekstā. Tas attiecas ne tikai uz Ikšķiles iedzīvotāju emocionāli caurvīto gribu parakstīties jeb neparakstīties par 13.Saeimas atlaišanu.
   Sakarā ar mediķu finansiālajām problēmām noteikti ir jāņem vērā latviešu mentalitātes specifika. Pirmkārt un galvenokārt ir jāņem vērā latviešu emociju dinamika, emocionalitātes tādas īpašības kā afektācija un ekspansivitāte. Plaši ir novērojama emocionalitātes prioritāte, draudoši apsteidzot prāta racionālismu un prāta konstruktivitāti. Dzīves interpretācijā dominē emocijas, bet nevis intelekts. Latvieši strauji reaģē, taču arī strauji zaudē interesi un strauji pievēršas kādam citam emocionalitātes uzplūdu ieganstam. Saprotams, tādi cilvēki ir viegli zombējami un viegli ideoloģiski vadāmi. Praktiski nekādi nav iespējams uzmanības centrā noturēt vienu tēmu veselu gadu. Ikšķiles novada iedzīvotāju emocionalitātes akcentēšana ir mundrs piemērs tautas mentalitātes specifikai.
   26.novembrī sabiedrību informēja par šādu piesaistošu notikumu: “Tieslietu ministrijas (TM) vārdā parakstīta atbalsta vēstule palīdzējusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei tikt pie četrvietīgas kapavietas 1.Meža kapos iepretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim, kur šoruden jau uzstādīts piemineklis Bunkum, vēsta žurnāls "Privātā dzīve" (PDz). Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, un Rīgas domes noteikumi paredz - pie kapavietas tajos iespējams tikt gadījumā, ja tur jau iepriekš apbedīts radinieks, vai arī, ja ir sevišķi nopelni Latvijas vai Rīgas pilsētas labā. Pērn noslepkavotajam advokātam tur dzimtas kapu nav, tomēr pie četrvietīgas kapavietas Bunkus ģimene esot tikusi tāpēc, ka advokāta māte vairākkārt lūgusi TM, lai tā uzraksta atbalsta vēstuli Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldei. Minētās pārvaldes priekšnieks Gints Zēle PDz atzinis, ka no TM saņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt Bunkum kapavietu 1.Meža kapos, "ņemot vērā viņa nopelnus valsts labā". "Uz šī iesnieguma pamata kapavietu arī piešķīrām," izdevumam skaidrojis Zēle. TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs PDz apstiprināja, ka 2018.gada oktobrī viņš parakstījis vēstuli Kapsētu pārvaldei. Iniciatīva nākusi no nogalinātā advokāta mātes Daces Bunkus. Žurnāls raksta, ka minētajā vēstulē lūgts "izskatīt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā Mārtiņa Bunkus mirstīgo atlieku apbedīšanai". Tāpat vēstulē uzskaitīti zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora karjeras panākumi un minēta viņa loma tieslietu sistēmā, tomēr tajā nekas nav minēts par sevišķiem nopelniem valsts labā. "Godīgi sakot, vēstule bija ļoti neitrāla. Tajā Bunku neslavinājām un neizcēlām, lai mums nevarētu "piesiet" lobēšanu vai vēl kaut ko. Jā, no TM viņam nav piešķirti ne apbalvojumi, ne pateicības, taču advokātu padome viņu novērtēja pozitīvi - viņš nebija slikts advokāts," žurnālam komentējis Kronbergs, uzsverot, ka ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā. Reaģējot uz publikāciju, TM ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka tā neesot lūgusi piešķirt kapavietu nogalinātajam maksātnespējas administratoram Bunkus, taču aicinājusi Rīgas domes Kapsētu pārvaldi izvērtēt šādu iespēju, un ministrija neuzņemoties atbildību par Kapsētu pārvaldes lēmumu”.
   Protams, ka ir nopelni pret valsti! Arī pret kriminālā kapitālisma valsti ar noziegumu brīvību ir nopelni! Nopelni bija pret PSRS, nopelni bija pret Hitlera nacistisko valsti. Kāpēc nevarētu būt nopelni pret LKP/VDK morālo kastrātu valsti, kuru pie tam kvēli atbalsta "kultūrnācijas" inteliģences miljons? Jau 30 gadus tiek apbalvoti primāti par nopelniem pret LR simulakru- tautas bendi!
   Izrādās, ne tikai VVF, bet arī citi "nopelniem bagātie" rūpējas par mūža māju, neticot, ka kādreiz tiks izmesti no "mauzoleja". Acīmredzot, tā arī būs - netiks izmesti no "mauzoleja"! Lai tiktu izmesti no “mauzoleja”, “kultūrnācijai” ir jāizmainās par 180 grādiem. Bet tas pats no sevis nevar notikt. Nepieciešams progresīvs spēks pašā “kultūrnācijā” jeb ārējais grūdiens – karš, dabas kataklizma. Respektīvi, tautas radikālo pārveidošanos var izraisīt hiperradikāls fenomens.
   26.novembrī bija lasāma latviešu tautai vēsturiski ļoti nozīmīga ziņa: “Ministru kabinets otrdien atbalstīja Nacionālās enerģētikas un klimata padomes izveidi premjera vadībā. Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunu politikas plānošanas dokumentu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam (NEKP 2030), kam līdz gada beigām jābūt iesniegtam Eiropas Komisijā. Tomēr līdz šim nav izveidots efektīvs mehānisms ne plāna vispārējai īstenošanai, ne integrētai enerģētikas un klimata politikas veidošanai periodā pēc 2021.gada. Tā kā Ministru kabinets ir apņēmies sekmēt virzību uz Latvijas klimatneitralitāti 2050.gadā, Latvijas enerģētikas un klimata mērķi jau laika posmā līdz 2030.gadam ir gana ambiciozi. Turklāt jāņem vērā, ka minēto mērķu sasniegšanai NEKP 2030 būs jāpārskata jau 2022.-2023.gadā. EM norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt koordinētu, integrētu un ilgtspējīgu ilgtermiņa enerģētikas un klimata politiku. Tādēļ tika piedāvāts izveidot Nacionālo enerģētikas un klimata padomi efektīvai enerģētikas un klimata politikas veidošanai Latvijā. Nacionālās enerģētikas un klimata padomes vadītājs būs Ministru prezidents, bet viņa vietnieki - ekonomikas ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs”.
   Tas ir labi, ka gudrā valdība vēlas komandēt klimatu un šo funkciju atņemt kosmiskajiem spēkiem. Valdību neviens nedomā vest pie prāta, un  viss risināsies pēc plāna. Latvijā pašlaik bezprāts aptver sociuma 99%, un neviens valdību nekauninās par idiotismu. “Kultūrnācijas” valdība patriotiski turpinās koriģēt klimatu.
   Taču kā parasti aiz visa lepni smīn mīļā naudiņa: Latvija vēl nav aplēsusi virzības uz klimatneitralitāti (!?) izmaksas, tomēr tās būs mērāmas miljardos eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola”.
   Savukārt latviešu valsts vēsturē intelektuāli visneapdāvinātākais premjers Kariņš priecājas par tautas saulaino nākotni: “Viņš norādīja, ka Latvija gadiem ilgi ir turējusies pretī klimata politikai, jo tā tikusi uzskatīta kā apgrūtinājums, ka tā kaut ko atņems. "Tomēr mana valdība saka pretējo - klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu," piebilda Kariņš. Premjers uzsvēra, ka ar klimata politiku Latvijai netiek "kaut kas uzspiests", bet gan tā dod iespēju valstij piedalīties vērtību ķēdē, rodot jaunus risinājumus izaugsmei”.
   27.novembrī par sava intelektuālā potenciāla niecību publiski atgādināja “nācijas tēvs”. Mediķu kārtējo protestu priekšvakarā viņš nolēma teikt viedus vārdus no Rīgas pils augstā krēsla autoritātes augstumiem. Kā parasti, sanāca intelektuālais brāķis. Šoreiz ar atraktīvu dvašu. “Nācijas tēvs” savu attieksmi formulēja sabiedrību jūtīgi piesaistošā veidā: “Ārstu atalgojumam jābūt divreiz lielākam par vidējo atalgojumu valstī, [..] žurnālistiem paziņoja Valsts prezidents Egils Levits”.
   Gudrs valstsvīrs nekad neteiktu "divreiz lielākam". Tas ir ļoti relatīvs, diskutabls, nepamatojams ieteikums. Nekaunība ir atsaukties uz “Eiropu”, kā to dara “nācijas tēvs”. Tas ir ieteikums, kuru katrs ieinteresētais cilvēks kaut kādā veidā apšaubīs, kas nekavējoties pilnā mērā sākās komentāros. Tātad "nācijas tēvs" nevis nomierināja sabiedrību, bet vēl vairāk satracināja sabiedrību. Tā var rīkoties vienīgi intelektuāli pilnīgi bezspēcīgs valstsvīrs.
   Sabiedrību nespēj nomierināt arī šāda “nācijas tēva” gudrība: “Valsts prezidents pauda uzskatu, ka valdībai un medicīnas nozarei ir jāuztur pastāvīgs dialogs (!?), kam būtu jāvainagojas ar rezultātu”. Tā ir sena dziesma senās skaņās.
   Arī padomju laikā partija vienmēr aicināja uz "dialogu", ja bija pret cilvēkiem pastrādājusi kādu nelietību un faktiski negatavojās piekāpties. Nav aizmirsta partijas klasiskā taktika: "Mums ir jāsēžas pie sarunu galda un viss kopīgi jāpārrunā". Protams, tika novilcināts laiks, iemidzināta cilvēku modrība un praktiski nekas nemainījās. Un tagad tas turpinās, jo turpinās partijas vara. Vienīgā atšķirība ir tā, ka pēcpadomju laikā partiju maskēti pārstāv cilvēciskās padibenes – LKP/VDK morālie kastrāti, kuriem kalpo "nācijas tēvs". Atšķirība ir arī tā, ka sirds un prāta dziļumos neviens neatzina LPSR/LKP, toties tagad LR simulakru sirds un prāta dziļumos atzīst "kultūrnācijas" miljons, kuru ir totāli apveduši ap stūri morālie kastrāti (nacionālie nodevēji un nacionālie laupītāji) un konstatējams “kultūrnācijas” drausmīgs morālais traumatisms.
   Gribot negribot "nācijas tēvs" ir stimulējis filosofiskas pārdomas par muļķības saistību ar nelietību, nekaunību, karjerismu, alkātību. Vai muļķa statuss kavē jeb veicina nelietību un nekaunību? Vai muļķim ir vieglāk jeb grūtāk būt konformistam? Vēl ir citi jautājumi. Vai uz tiem vispār ir iespējama viena atbilde? Vai ir iespējamas likumsakarības jeb katrs gadījums jāvērtē individuāli?
   29.novembrī nācās tikties ar izcili atraktīvu pieeju: “VAS "Latvijas dzelzceļš" bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis piektdien, 29. novembrī, tiesā nolasīja savas rakstiski sagatavotās liecības, noliedzot vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, kukuļa pieņemšanā lielā apmērā no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Magonis apgalvoja, ka 500 000 eiro no Osinovska saņēmis kā atlīdzību par Igaunijas uzņēmēja interešu privātu (!?) lobēšanu "Krievijas dzelzceļam".”
   Protams, protams, “privāta lobēšana” ir pēcpadomju Latvijas amatpersonu viens no lielākajiem gardumiem – noziegumu brīvības balsts un organizētās noziedzības pamatelements. Acīmredzot, dotais kungs “privāto lobēšanu” atzīst par normālu parādību, jo tā nav tikai viņa kaislība. Ar “privāto lobēšanu” nodarbojas deputāti, ministri un daudzas citas valsts amatpersonas.
   Bet varbūt tiekamies ar vēl vienu patentētu idiotu, kurš mēģina pārliecināt, ka valsts amatpersona var privāti lobēt un saņemt par to miljonus! Varbūt kungs Magonis tomēr nav idiots? Varbūt viņš lieliski zina, ka pie mums mēdz ticēt, ka 2+2=5, ja tas kādam ir vajadzīgs. LU nelietību karalis Muižnieks arī praktizē slaveno aprēķinu 2+2=5. Un ko dara Rinkēvičs? Viņš arī dara to pašu! Magonim naudas maiss tika atņemts 2015.gada 5.augustā. Tagad ir 2019.gada novembra beigas. Magonis par 500 000 eiro kukuli joprojām nesēž cietumā. Vai kādam vēl nav skaidrs, kādā mēslu bedrē viņš dzīvo un cik šausmīgs noziedzības perēklis ir Latvijas Republika!
   29.novembrī sākās “nācijas tēva” akcija panākt “kultūrnācijas” solidaritāti: “Piektdien, 29. novembrī, Rīgas pilī pirmajā solidaritātes sarunu cikla domnīcā "Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts", kurā piedalījās 60 dažādu paaudžu sabiedrības pārstāvju, izskanēja dažādi ierosinājumi, un tajā skaitā arī ideja iedzīvināt terminu "līdztautieši" un izskaust – "cittautieši", portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā. Dalībnieku vidū bija pētnieki, interešu grupu pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi, karavīri, skolēni un studenti, biedrību un NVO pārstāvji. Sarunas dalībnieki diskutēja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos vēsturisko atmiņu”.
   Visdziļākajā būtībā tā ir ideoloģiski noziedzīga akcija un jauns humanitātes noziegums. “Nācijas tēva” iniciatīvas rezultātā tiek veicināts morāli psiholoģiskais atbalsts pastāvošajam kriminālajam kapitālismam - noziegumu brīvībai, organizētajai noziedzībai, valsts suverenitātes trūkumam. “Nācijas tēvs” aicina neuztraukties par Rinkēviča, Magoņa, Muižnieka nedarbiem, valdības absurdajiem “583 darāmajiem darbiem”, valdošās kliķes nelietīgo attieksmi pret mediķu algām un skolotāju algām, idiotu blādīšanos par “klimatneitralitāti”. Tiek musināts “nācijas tēva” aizsāktais lingvistiskais marasms. “Valstsgribai” jau ir pievienojusies jauna kroplība “līdztautieši”. Protams, turpinās jēdziena “nācija” nepareizais lietojums.  

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru