Sākums un gals jeb soda neizbēgamība

   Cilvēkiem no senseniem laikiem vienmēr ir bijis pazīstams un saprotams soda neizbēgamības princips. Turklāt soda neizbēgamības princips vienmēr ir eksistējis kopā ar taisnīguma principu, kas galu galā uzvar. Taisnīgums ir iespējams tikai tad, ja netaisnības gals ir sods. Prasība par netaisnību (negodīgu rīcību) saņemt sodu ir ne tikai dogma (par nemainīgu patiesību atzīta norma), bet arī fatāla norma – nenovēršama un iepriekš nolemta norma. Šī norma ir fiksēta Bībelē un laicīgajā jurisdikcijā.

   Ļoti būtiski ir tas, ka cilvēku morāli psiholoģiskajā apziņā vienmēr ir eksistējusi vēlēšanās jebkura dzīves elementa pamatus veidot saskaņā ar taisnīguma principu, lai sākums visam būtu tīrs, godīgs, nevainīgs, uzticams, nekompromitēts, autoritatīvs. Cilvēki vienmēr zināja, ka pretējā gadījumā nekas labs nav gaidāms. Ja sākums būs slikts, tad slikts būs arī viss pārējais. Pie tam tas attiecas gan uz atsevišķu indivīdu rīcību, gan uz sociālo kolektīvu rīcību.

   Tas bija vienmēr saprotams, ka "perestroikas" mahinācijās nelietīgi būvētā krimināli oligarhiskā LR reiz nonāks līdz objektīvam atmaskojumam un morālajam, kā arī fiziskajam, sabrukumam (LB vadības noziegumi ir šī sabrukuma sastāvdaļa). Noziedzīgi iecementētie pamati agrāk vai vēlāk iedzīs postā uz tiem būvēto sociāli politisko konstrukciju. Latvijā tas faktiski ir noticis samērā ātri, jo to veicināja jaunā un vēl ne visai ētiski vingrā etnosa plebejisko parvēniju alkātība, patoloģiskā nekaunība un hipertrofētā nesodamības un visatļautības apziņa. Savam galam strauji tuvojas arī bijušās PSRS tautu bende Krievijas Federācija – unikāli nelietīgās „perestroikas” mahinācijas autore un paraugmodelis.

   Tāpat bija vienmēr saprotams, ka latviešu nelietībām relatīvi efektīvu punktu pieliks ārējie spēki pēc tam, kad latviešu alkātīgo parvēniju izdarības sāks apdraudēt citu zemju cilvēkus. Tā arī ir noticis. LR krimināli oligarhisko iekārtu drosmīgi un atklāti atmasko citu zemju iedzīvotāji dažādos kontinentos, no kuriem latviešu valsts amatpersonas izspieda kukuļus, lika atmazgāt caur bankām naudu utt.

   Tāpat vienmēr bija precīzi prognozējama latviešu vērtīgi nevērtīgā „miljona” reakcija. Tā „miljona” reakcija, kas ir pēcpadomju gadu masveida zagšanas tiešais līdzdalībnieks. Runa ir par varas inteliģences reakciju. Varas inteliģences zagļi noteikti paškritiski neatzīs valstisko nevērtību un noteikti visā vainos krievus. Visaprobežotākie vainos ebrejus. Latviešu deģenerātu ģenerālisimuss Grantiņš momentā tā rīkojās savā interneta mēslu bedrē.

   Latvijas krimināli oligarhiskās "valsts" noziegumu brīvības amizants elements ir iespēja noziegumos apsūdzētam indivīdam ietekmēt sabiedrisko domu ar tās ietekmēšanas tādu efektīvu formu kā preses konference. Tā ir lieliska iespēja - specifiska noziegumu brīvības sastāvdaļa. Latviešu tautas un tās valstiskuma vērtība manāmi kāpj no tāda noziegumu brīvības elementa. Lieliski ir vērot, kā attiecīgais indivīds no policijas izolatora tūlīt enerģiski uzrāpjas pasaules mediju tribīnē un noliedz savu vainu, to uzveļ citiem utt.

   Saprotama ir arī valdošās kliķes (Lielās Bandas) reakcija, supernekaunīgi tēlojot nezinīšus, tēlojot korupcijas nīdējus, pieprasot nekavējoties ieviest kārtību bankās utt. Tautas izraudzītie valdošie atkritumi izmanto katastrofu, domājot par 6.oktobri.

   Dzīve 30 gadus noziegumu brīvības siltumnīcā nevar palikt bez sekām, kuras pārklāj viens visaptverošs un iedarbīgs komplekss vārdā „atrofija” - atrofija pret gudrību, tikumību, morāli, taisnīgumu, tiesiskumu, valstiskumu, patriotismu, suverenitāti, brīvību u.tml.

   Noziegumu brīvībā pavadītie trīs gadu desmiti nevarēja neizraisīt valdošās kliķes, proti, latviešu varas inteliģences, totālu atrofēšanos visdažādākajā saturā un formā. Turklāt vēl jāņem vērā latviešu klasika nīst un atgrūst relatīvi normālus cilvēkus. Naivi būtu cerēt, ka šī klasika varēja paiet secen valdošajai kliķei. Tā visus gadu desmitus amatos virzīja tikai pelēkus tipus, kuru stulbums, aprobežotība savijumā ar nekaunību un nelietību atspoguļojas viņu sejās. TV šodien to nespēj aizmālēt ar pūderi. Turklāt TV kā valdošās kliķes apdziedātāja pati ir pelēcības bedre, kuras kadri ir viens par otru dumjāki un neinteliģentāki. Arī "Delfi", latviešu mediju vislielākā smirdētava, nevar fotomateriālos retušēt varas kliķes atbaidošās sejas.

   Nākas saprast galveno. Runa nav tikai par korupciju. Runa ir par LR nevērtību un tās galu – valstisko sabrukumu. Tas ir pelnīts gals, jo sākums bija reti netaisnīgs, necienīgs, neperspektīvs, destruktīvs, amorāls, nacionāli noziedzīgs un nacionāli nodevīgs.