Portālā „Pietiek” ievietotie partiju
biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās
valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan kvantitatīva jēga, gan kvalitatīva jēga.
Sarakstos
atspoguļojas partiju biedru skaits. Iegūstam precīzu informāciju par krimināli
oligarhiskās iekārtas masveidīgo atbalstīšanu. Šausmīgajam un principā vienmēr
izprastajam faktam iegūstam skaitlisku apstiprinājumu.
Saraksti uzskatāmi
apliecina sabiedrības politisko kvalitāti. Tas ir galvenais. Redzam, kādas kārtas
cilvēki ir atbalstījuši attiecīgās partijas dibinātājus, partijas sociāli
politisko koncepciju un politiskos mērķus, idejiskos dārgumus un ideoloģisko
retoriku. Ne velti Rīgas neuzpērkamais un stacionārais funkcionārs Andris
Ameriks (ar iesauku „20%”) sevi tautai pasniedz ar devīzi „Politiku nekad nevar
skatīt atšķirti no paša cilvēka”. Tas ir pilnīgi pareizi: kādi cilvēki, tāda
politika. Ja tiek masveidā atbalstīta kriminālā dzīves kārtība, tad šī kārtība
atbilst cilvēku vairākuma garīgajai būtībai.
Latvija ir maza
zeme ar niecīgu iedzīvotāju skaitu. Publicētajos sarakstos ir fiksēts partijas
biedra vārds un uzvārds. Bet tas nav šķērslis ņemt vērā katram lasītājam
pazīstamo partijas biedru vecumu, izglītību, nodarbošanos, amatu, atcerēties
viņu grēkus un līdzdalību zagšanas skandālos, atcerēties viņu kādreizējo
piederību citām partijām utt. Internetā komentāros kritiski „atšifrēti” daudzi cilvēki,
jo mazā zemē ar niecīgu iedzīvotāju skaitu to nav grūti izdarīt katram
lasītājam.
Analītiska
interese par partiju biedriem ir bijusi vienmēr. Vienmēr ir gribējies zināt,
kuri cilvēki atbalsta vienu vai otru partiju, vienu vai otru jaunas partijas
dibinātāju. Agrāk analītisko interesi nedaudz apmierināja fotogrāfijas.
Piemēram, portālā
„Delfi” publicētas plašas fotoreportāžas no partiju kongresiem un konferencēm.
Tas ir lielisks ilustratīvais materiāls attiecīgās partijas sejai. Fotogrāfijās
redzams, vai partija ir pensionāru partija jeb relatīvi jaunu cilvēku partija,
varas inteliģences partija jeb tautas inteliģences partija, birokrātijas
partija jeb birokrātijas un „veikalnieku” brāļošanās partija. Fotoreportāžās
daudzas sejas ir pazīstamas no citām publikācijām. Mazā zemē vaigā pazīstam
mūsmāju „politiķus”, „ekspertus”, „ministrus”, „kultūras inteliģenci”, slavenos
pederastus, iemīļotos šarlatānus, „sabiedrībā pazīstamos cilvēkus”, „sociālo
tīklu pērles”, „versiju domātrosinātājus”, „viedokļu līderus”, „pozitīvas
domāšanas” guru, „jābūtības filosofijas” mēnessērdzīgos fanus, „mākslas
gardēžus” u.c. Tāpēc jau agrāk bija silts ieskats par partiju biedru sastāvu.
Bija zināms, ka
vienotā vienotība ir tipiska varas inteliģences partija ar zinātņu doktoriem,
profesoriem un akadēmiķiem, sākot no akadēmiskajiem šarlatāniem buiķiem un
beidzot ar „valsts nozagšanas” bezsmadzeņu ģēniju, tiesību zinātņu doktoru Judina
kungu un LVU absolventi bez grāda, „Latviešu idiotismu kolekcijas” lepnumu Āboltiņas
kundzi. Jau agrāk nebija noslēpums, ka nesavtīgo tautas kalpu „naciķu” saietos
jauni cilvēki ar nosacīti inteliģentām sejām vaibstās tikai pie prezidija
galda. Zālē uz viņiem cerīgi raugās sirmgalvji. Vēl bija zināms, ka „20%”
partija ar jūtīgi aizkustinošo nosaukumu „Gods kalpot Rīgai” sastāv tikai no
tāda līmeņa godīgiem indivīdiem kā Eiženija Aldermane.
Mūsu partiju
kontingenta formēšanos ietekmē LR valstiskuma unikālais raksturs. Ūnikums
izpaužas divējādi. LR pieder cilvēces vēsturē modernākajai valstiskuma formai –
ģeokrātiskajam valstiskumam.* Tas ir pirmais ūnikums. Otrais ūnikums (morāli
visgraujošākais no abiem ūnikumiem) ir LR krimināli oligarhiskās valsts statuss.
Tāds valstiskuma statuss mūsdienu pasaulē ir simpātisks retums. Šajā ziņā
Latvija nav vienīgā, bet nav morālās tiesības uzskaitīt gandrīz visas bijušās
PSRS republikas ar Krieviju priekšgalā.
Abi ūnikumi
atsaucas uz partiju kontingenta veidošanās motīviem, cilvēcisko kvalitāti un
skaitlisko apjomu. Tam tā ir jābūt, un tas ir pats par sevi saprotams.
Bet varbūt ne
visiem saprotams. Labu gribot un neko sliktu nedomājot, politiskajās partijās ir
iestājušies cilvēki bez priekšstata par LR valstiskuma unikālo raksturu. Dažādu
mentālo šķēršļu dēļ viņi nezina vai nesaprot, kas bija „perestroika” un ko tā
safabricēja LPSR vietā.
Partiju
kontingentā noteikti ir arī totāli nozombēti cilvēki. Visticamākais, totāli
nozombēti galvenokārt ir jaunieši ar obligātajām septiņām klasēm un izteiktām
intelektuālajām problēmām.
Katrā ziņā
kontingenta vairākumu rindo savtīgi domājošas būtnes. Tās cer sev gūt kaut kādu
labumu no līdzdalības politiskajā organizācijā. Šīm būtnēm ir subjektīvi
pieņemama krimināli oligarhiskā Latvijas Republika un tās valdošās kliķes
politika. Uz šīm būtnēm pilnā mērā attiecas Rīgas neuzpērkamā un stacionārā funkcionāra
Amerika devīze.
Bet tagad par
nepatīkamāko. Krimināli oligarhiskā zemē politiskās organizācijas katrs biedrs ir
jāuzskata par noziedzīgā valstiskuma atbalstītāju. Tas partiju biedriem
nepatiks, bet tāda ir rūgtā patiesība, un tāda ir morāli loģiskā prasība. Tā
attiecas arī uz labu gribošajiem un neko sliktu nedomājošajiem partiju biedriem
bez adekvāta priekšstata par LR valstiskuma unikāli nevērtīgo būtību.
Tik tikko minētā
prasība tāpat attiecas uz opozīcijas partiju, reģionālo partiju un t.s.
sīkpartiju biedriem. Visi no viņiem ir kriminālās LR formāli atbalstītāji. Ar
tādu zemi kā LR nesaistītas var būt tikai nelegālas organizācijas, kuru biedri
nelegālā veidā cīnās pret pastāvošo noziedzīgo režīmu, vēloties beidzot
izveidot Latviju kā nacionāli neatkarīgu valsti bez LKP/VDK nomenklatūras
necienīgākā slāņa pietaisītā kriminālā valstiskuma. Liekas, pie mums nav
nelegālo organizāciju. Ja būtu, tad DP, SAB noteikti paziņotu tautai par savu
varoņdarbu nelegālo organizāciju likvidācijā.
Taču faktiski pie
mums nemaz nevar būt nelegālas organizācijas. To nepieļauj sociuma morālās un
pilsoniskās attīstības pakāpe. Tāpat nepieļauj vietējo vīriešu iecienītā
maniere vienlaicīgi sadarboties vismaz ar diviem speciālajiem dienestiem. Nelegālajām
organizācijām neder akla kalpošana kriminālam režīmam ar šī režīma speciālo
dienestu starpniecību. Tautai un Tēvzemei patiesi kalpojošas nelegālās
organizācijas Latvijā pēdējo reizi bija 1905.gada revolūcijas laikā. Toreiz
nodevēji bija liels retums. Piemēram, Dundagas plašā novada nelegālajos
pulciņos nebija neviena izpalīga cara speciālajiem dienestiem.
Pie mums cilvēku
motivāciju iestāties partijā nesaudzīgi regulē partiju reti kroplā galvenā funkcija.
Tradicionāli partijai ir politiskās varas funkcija. Partijas mērķis ir iegūt
valstī politisko varu. Partijas prioritāte ir vara. Tā tas ir cilvēciski un
politiski veselās valstīs.
Tā tas nav un
nevar būt Latvijas Republikā – reti kropla valstiskuma teritorijā. Latvijas Republikā
prioritāte ir naudai, bet nevis varai. Vara ir vajadzīga nevis lai pārvaldītu
valsti, bet gan lai iegūtu valsts naudu. Mūsu reti kroplā valstiskuma teritorijā
vara nav varas dēļ, bet naudas dēļ. Tāpēc pie mums politiskās partijas galvenokārt
ir atsevišķu alkātīgu parvēniju „biznesa projekti” jeb „kabatas partijas”. Partijas
dibina politoloģiski neizglītoti tipi. Viņi nemaz necenšas savu „kabatas
partiju” pareizi noformēt. Tāpēc partijas neliecina par politiski konceptuālo orientāciju. Tās var
atbalstīt vienīgi intelektuālie un morālie bastardi (par bastardiem dēvē cilvēkus-hibrīdus
ar neskaidru ģenealoģisko izcelsmi). Viņu skaits ir biedējošs. To apstiprina
publicētie partiju saraksti.
LR partiju idejiskajā
centrā ir nevis idejiskie apsvērumi, bet gan naudas siles apsvērumi, naudas
siles motīvi, naudas siles loģika, naudas siles partejiskā disciplīna. Tādējādi
sabiedrības prāvā daļā nostiprinās naudas siles mentalitāte. Tās praktiskā izpausme
ir masveida zagšana.
Mūsu partijās
faktiski nekas nevar būt īsts. Partijās nevar būt īsti zinātnieki, mākslinieki,
rakstnieki. Nevar būt ne vien tāpēc, ka īsti zinātnieki, mākslinieki,
rakstnieki visbiežāk turas pa lielu gabalu no līdzdalības partijā. Viņi perfekti
saprot, ka līdzdalība partijā nav iespējama bez idejiskās pakļaušanās, idejiskās
padevības, idejiskā kompromisa. Nav iespējama arī bez idejiskajām represijām –
partijas soda. Katrā partijā vienmēr eksistē noteikta idejiskā dogmatika un
idejiskā diktatūra. Partijām nav pieņemama idejiskā brīvdomība un idejiskā neatkarība.
Īstiem zinātniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem partiju iekšējās kārtības
noteikumi nav pieņemami. Mūsu vienotā vienotība, saprotams, vienmēr ir sastāvējusi
no dažādu šķirņu surogātiem. Vienotajā vienotībā nekad nav līdzdarbojušās
zinātniski un mākslinieciski radošas personības. Protams, tas attiecas arī uz
citām partijām. Piemēram, uz „20%” „kabatas partiju”. Tā arī mudž no dažādu
šķirņu surogātiem ar Cimdiņas kundzi avangardā.
Mūsu partijās
nevar būt arī politoloģiski īsti izglītoti un politikā talantīgi cilvēki.
Tādiem cilvēkiem pirmajā vietā ir politiski konceptuālie uzskati un politiskās
darbības sociālie mērķi, stratēģija, ideoloģija. Viņiem nekad nebūs pieņemamas mūsu
partijās dominējošās intrigas ap amatiem un nemitīgā mānija kaut ko nozagt un ātri
sadalīt starp savējiem. Īsti izglītotiem un politikā talantīgiem cilvēkiem
nekad nebūs pieņemami tādi Latvijas kriminālās valsts atvasinājumi kā Lielā
Banda, Mazās Bandas, Astoņkājis, „Rīdzenes sarunas”.
Aizvadītajos
dažos gados ir strauji izvērtusies oriģināla parādība – naudas siles
mentalitātes un debilitātes mentalitātes saplūšana. Oriģinālā parādība izpaužas
„kabatas partiju” organizēšanā. Tāpēc ir interesanti uzzināt, kas tie ir par
cilvēkiem, kuri spēj atbalstīt Sudrabas, Bordāna, Kaimiņa, Pavļuta odiozos
bubinājumus par politiku, ekonomiku, izglītību, zinātni, garīgo kultūru, ja ir
skaidri redzama to debilitāte, sākot jau ar partijas nosaukumu.
Krimināli
oligarhiskās valsts atbalstītāju atmaskošanā iespējami dažādi saraksti. Ļoti
svarīga loma ir AP un Saeimas deputātu sarakstam. Apkopojums „Visi Latvijas
parlamentārieši 1990. -2011. gadā” internetā ir sastopams.**
Reti kroplās LR
atbalstītāju hierarhijā deputātu sarakstam pienākas visaugstākā pozīcija.
Sarakstā minētās dāmas un minētie kungi juridiski nostiprināja noziegumu
brīvību krimināli oligarhiskajā Latvijas Republikā. Bez parlamenta deputātu
nelietībām likumdošanā LR nebūtu novesta līdz kraham un nesāktos latviešu tautas
letālais process.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru