Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas
analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem,
epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais darbs ir
ekonomistiem. Pandēmijas ekonomiskā būtība ir nesalīdzināmi fundamentālāka nekā
demogrāfiskā būtība. Pandēmijas dinamiku koriģē ekonomiskā dinamika.*
Ekonomiskā
analīze eksistē. Tikai par to maz informē mediji. Domājams, mediji klusē ne
tikai tāpēc, ka ekonomiskā analīze ir bez konspiroloģiskām fantāzijām, kuras
spētu emocionāli kutināt auditoriju. Mediju saturu nosaka mediju saimnieki, un
viņi neatļauj cilvēci informēt par pandēmijas ekonomisko būtību. Planētas
mediju saimnieki ir reizē planētas “naudas maka” saimnieki. Tātad cilvēces saimnieki,
kontrolējot politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos un garīgās kultūras procesus.
Starp citu, izvairīšanās
no konspiroloģiskām fantāzijām ir zināms progress globālo sociālo problēmu
analītikā. Neviens sevi cienošs analītiķis necenšas izteikties par koronavīrusa
mākslīgo izcelsmi, bioloģiskā ieroča funkciju, Ķīnas, ASV, Izraēlas, Krievijas
lomu vīrusu radīšanā u.tml. Koronavīrusa dievi (konkrēti autori) netiek noskaidroti.
Arī koronavīrusa misija netiek formulēta. Vienīgi tiek norādīta Ķīnas valdības klusēšana.
Ķīnas valdība noteikti daudz ko slēpj no pasaules sabiedrības. Ķīnas divi diplomāti
lika saprast amerikāņu karavīru vainu infekcijas izplatīšanā Uhaņā
7.Vispasaules militāro spēļu laikā 2019.gada 14.-29.novembrī. Bet tas tika
izdarīts neoficiāli. Protams, abu diplomātu neoficiālais viedoklis ir analoģisks
oficiālajam viedoklim visaugstākajā politiskajā līmenī. Tā ir tas, ņemot vērā
Ķīnas izcilo valstisko organizētību un ķīniešu ierēdņu ideālo disciplinētību. Abi
diplomāti realizēja skaistu specoperāciju, lai kauninātu amerikāņu kolēģus par
nevēlēšanos atklāt patiesību. Ķīnas ierēdņi nav svešzemju elites lokālās
marionetes. Viņi nekad neteiks to, ko nedrīkst teikt un nekad nelīdīs
denuncējoši sūdzēties uz ASV vēstniecību...
Notikumi attīstās
bez nepieciešamības noskaidrot koronavīrusa izcelsmi. Tas tiek uzsvērts
analītiķu tekstos. Koronavīrusam nav
nekādas nozīmes galveno planetāro notikumu izpratnē. Turklāt pagaidām vēl valda
kaleidoskopiskums – ātri mainīga un raiba atsevišķu notikumu virpuļošana.
Notikumu virpuļošana, kā arī notikumu hierarhiskā nesakārtotība liecina, ka
dominējošā tendence un dominējošā spēka trajektorija vēl nav noformējusies,
kaut gan tajā pašā laikā tuvākās nākotnes seja ir skaidri saskatāma. Cilvēci
gaida planetārā depresija. Tātad kaut kas līdzīgs Lielajai depresijai XX gs. pirmajā
pusē. Par “Great Depression” dēvē pasaules ekonomisko krīzi. Tā sākās
1929.gada oktobrī ar ASV biržas krahu un turpinājās līdz 1939.gadam.
Medijos netiek
adekvāti novērtēti atombumbu sprādzieni naktī no 15.marta uz 16.martu. Tādu
metaforisko interpretāciju ir izpelnījušies ASV Federālās rezervju sistēmas
(FRS) tik tikko minētajā naktī pieņemtie bezprecedenta lēmumi. FRS jaunākie lēmumi ir vēl
drastiskāki nekā 2008.gadā pieņemtie lēmumi. Visatraktīvākie lēmumi ir bāzes
procentlikmi samazināt līdz 0-0,25% un ASV ekonomikai piešķirt 700 miljardus.
Tas nozīmē, ka
stāvoklis ir daudz nopietnāks nekā 2008.gadā. Pasaules ekonomiskā krīze XXI gs.
pirmajā pusē būs briesmīgāka nekā pasaules ekonomiskā krīze XX gs. pirmajā
pusē. Atšķirībām ir spilgti iemesli. Toreiz valstīm nebija tik milzīgi parādi.
Toreiz nebija šodienas t.s. finansu kapitālisma (“banksteru”, “finansu
internacionāles”, “jaunburžuāzijas”) maniakālā alkātība. Toreiz eiropeīdu
civilizācijā valdīja veselais saprāts. Vārdi “iracionālisms” un “idiotija” neiederējās
inteliģences portretā.
Par šodienas
stāvokļa ārkārtīgo nopietnību liecina pasaules finanšu tirgus nereaģēšana pēc
FRS bezprecedenta lēmumiem. “Melnajā pirmdienā” (16.martā) un turpmākajās
dienās pasaules biržās bija grandiozs kritums. Bet tas liecina, ka
koronavīrusam un pandēmijai nav nekādas nozīmes. Netiekamies ar XXI gadsimta
mēri, bet gan tiekamies ar banālu infekciju, kura sākās “savlaicīgi”. Vīruss
novērš uzmanību no ekonomiskās katastrofas Itālijā (defolta draudi, finansiāli
pati slimākā valsts Eiropā) un ASV
(totāla recesija). ES nav labāk. Eiropas Centrālā banka ir izvērtusi dedzīgu
eiro drukāšanu un sola likvidēt dažādus parādus.
Uzmanība tiek
novērsta arī no finansu “tranzīta” – valstu, privātpersonu, korporāciju, firmu
naudas līdzekļu “restarta”. Planētas “naudas maka” saimnieki aiz koronavīrusa
kulisēm ir intensīvi pievērsušies finansu kriptoanalīzei – slepenai darbībai
savās interesēs. Viņu pārliecībā tā dzīvot turpmāk vairs nedrīkst. Jānosaka
atbildīgie par zaudējumiem un jāliek viņiem apmaksāt zaudējumus, jātiek vaļā no
lielākajiem parādniekiem un jāvienojas ar tiem, ar kuriem ir vērts iet kopā
turpmāk. Planētas “naudas maks” ir pamatīgi jāizvēdina un jāpārkārto. Tā ir
vitāla dzīves nepieciešamība. Ja būs vajadzīgs, tad arī “Great Depression”
moderns formāts tiks atbalstīts.
Pašlaik tiekamies
ar “melno piāru”. Tas sēj paniku un haosu. “Melnā piāra” informācijas vīruss ir
apdullinājis miljardus, bet koronavīruss ir skāris tikai dažus tūkstošus. Panikas
un haosa avangardā ir nevis pelēkie zvirbuļi, bet inteliģence – politiķi,
žurnālisti, ierēdņi. Tā ir unikāla situācija. Cilvēces vēsturē līdz šim panikas
un haosa autori bija pelēkie zvirbuļi, bet nevis inteliģence. Cilvēces vēsturē
līdz šim premjerministri centās ar saviem izteikumiem nesēt paniku, bet nevis
uzkurināt paniku, kā to dara Merkele, Džonsons u.c.
Tā, piemēram,
inteliģence saprātīgi uzvedās “Spānijas gripas” (fr. La Grippe Espagnole,
sp. La Pesadilla) pandēmijas laikā 1918.-1919.g. (18 mēnešos). Toreiz
tika inficēti 550 miljoni (29,5% planētas iedzīvotāji), mira apm. 90-100
miljoni (2,7-5,3% planētas iedzīvotāji). Tagad nevis pats vīruss ir galvenais,
bet galvenais ir tā fatālais tēls. Inteliģence baida cilvēkus un padarot tos
viegli vadāmus. Sociuma ideoloģiskā sensitivitāte pati ir kļuvusi sava veida
pandēmija.
Globālo sociālo
problēmu analītikā visslidenākais sižets attiecas uz prognozēm par dzīvi pēc
pandēmijas. Tādu prognožu intelektuālā konstruēšana principā ir saprotama un
atbalstāma. Tādas prognozes stimulē pandēmiju psiholoģiskā sūtība un loģika.
Līdz šim pandēmijas ir bijušas psiholoģiskās profilakses specifisks līdzeklis. Eiropiešu
kultūrā pat ir sastopams mēra kults. Pret pandēmiju izturas kā pret sociuma
atdzimšanas faktoru. Cilvēki pēc pandēmijām ir sākuši jaunu dzīvi. Viņu apziņā
dzīve ieguva jaunu pozitīvo vērtību.
Arī tagad ir
cerības, ka pēc pandēmijas sāksies jauna dzīve. Cerības vienīgi mazina tagadnes
sabiedrības stāvoklis. Visvairāk attur ticēt jaunas dzīves iespējamībai
inteliģences degradācija. Tautas ir palikušas bez to priekšpulka. Priekšpulki
formāli pastāv, taču no tiem nav nekādas jēgas. Rupji sakot, sabiedrība bez
inteliģences ir mežoņu bars.
Saprotams, nav
aizmirstama demogrāfiskā pāreja. “Baltā” rase izmirst. Demogrāfiskā pāreja
noslēgsies tikai gadsimta vidū. Tad ir gaidāma dzīves nostabilizēšanās uz
ilgāku laiku. Vēl turpināsies eiropeīdu inteliģences “dzīres mēra laikā”.
Turpmāk būs vajadzīga ne viena vien pandēmija, lai novērstu uzmanību no inteliģences
alkātības, bezprāta, idiotisma, izlaidības pārliekās koncentrācijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru