sestdiena, 2020. gada 21. novembris

Vēstījums mīlestības civilizācijai

 


   Romas pāvesta 2020.gada 3.oktobrī parakstītā enciklika “Fratelli tutti” noteikti ir respektabls dokuments. To nākas lasīt, pārdomāt, komentēt, citēt, idejiski izmantot. Tas ir respektējams dokuments ne tikai katoļiem, kuri, saprotams, pret Romas pāvesta encikliku vismasveidīgāk un emocionāli vispatiesāk jūt bijību, atzīst un ievēro tās saturu, rēķinās ar formulētajiem secinājumiem un izvirzītajām rekomendācijām. Tajā pašā laikā nākas saprast, ka enciklika nav masu produkts. Vatikāns to izplata arābu, vācu, angļu, spāņu, franču, itāļu, poļu, portugāļu valodā. Lai encikliku lasītu latviešu valodā, tā acīmredzot Latvijā kādam ir jāpārtulko. Taču arī pēc tam dotais dokuments nekļūs masu lektīra. Tas nav ticams gan dokumenta lielā apjoma dēļ, gan lietotās terminoloģijas un ietverto konceptu dēļ. Enciklika no tās lasītāja prasa noteiktu sagatavotību.

   Droši var teikt, ka enciklika ir Romas pāvesta “privātais”  žanrs. Šo žanru lieto tikai Romas pāvests. Tā tas tiek skaidrots arī svešvārdu vārdnīcās.  Enciklika (lat. encyclicus – riņķa, riņķveida) ir Romas pāvesta vēstījums, atklāta vēstule garīdzniekiem un ticīgajiem svarīgākajos reliģijas, morāles un politikas jautājumos.

   Par “Fratelli tutti” saturu var būt, tā teikt, tīri cilvēciska interese. Noderīgi zināt, ko Romas pāvests saka par šodienas nebūt patīkamo un cilvēciski pilnvērtīgo dzīvi Rietumu civilizācijas norieta laikmetā, eiropeīdu rases novecošanas un izmiršanas laikmetā, globālisma vienpolārās pasaules ideoloģijas un ģeopolitikas laikmetā, galu galā arī “Covid-19” dīvainās (mākslīgi uzspiestās) pandēmijas laikmetā. Interesanti ir zināt, kādām globālo sociālo problēmu nostādnēm Romas pāvests pievienojas, ko viņš neatzīst un pret ko viņš uzdrošinās iebilst, kādas tendences un parādības viņam ir pieņemamas vai nav pieņemamas. Tāpat ir svarīgi zināt par Romas pāvesta attieksmi pret reliģijas lomu un iespējām mūsdienu pasaulē, kad akūti ir nepieciešams kāds spēks, kas gribētu un prastu savaldīt neoliberālā transnacionālā finansu klana alkātību, politiskās elites iracionālismu, akadēmiskās inteliģences postmodernistisko un homoseksuālo šarlatānismu, “baltās” rases demogrāfisko nihilismu, sociālā darvinisma fanu atklāto nekaunību, bilgeitsu dehumanizācijas “labdarības projektus”. Eiropieši jau trīs paaudzes vergo ASV kolonizātoriem. Daudzās valstīs par cilvēkiem vāc biometriskās ziņas un sastāda iedzīvotāju digitālas kartotēkas. Katrā ziņā gribas izlasīt Romas pāvesta viedokli par to visu, kas šodien kļuvis drauds un bieds Homo sapiens esamībā.

   Par “Fratelli tutti” jau ir apjomīga analītiskā literatūra. To sagatavojuši speciālisti, kuri gadiem ilgi zinātniski profesionāli atspoguļo Vatikāna darbību. Speciālistu aprindās valda vienprātība par Romas pāvesta atklātu konsolidāciju ar šodienas sociāli politiskajiem un morālajiem trendiem. Taču pats galvenais ir tas, ka Romas pāvests par visu spriež kā agrā bērnībā kristietībā iesvētīts sekulārs humānists. Turklāt viņš raksta laicīgajai auditorijai. Enciklikas adresāts ir sekulārā pasaule. Tātad enciklikas autors ir laicīgs cilvēks,  un viņa dzīves pozīcija ir tipiski laicīga – sekularizēta. Tā ir pasaulīga pozīcija. Šajā pozīcijā ir izslēgta reliģijas ietekme.

   Saprotams, tas ir pārāk radikāls novērojums par tāda līmeņa reliģisko darbinieku kā Romas pāvests. Reliģiskā ietekme nekādā ziņā nav pilnā mērā izslēgta. Tomēr aizdomāties par to ir liels pamats.

   “Fratelli tutti” ir globāla sociāli politiskā deklarācija. Vēl var teikt – sociāli filosofiskā publicistika. Tajā dominē sociāli politisko problēmu interpretācija. Enciklikā tiekamies ar līderi pasaules sabiedriskajā domā. Dokuments ir sacerēts starptautisko organizāciju dokumentu stilistikā, un tā saturs ir adresēts cilvēcei no t.s. vispārcilvēciskās pozīcijas, bet nevis tikai no vienas konkrētas reliģiskās konfesijas pozīcijas.

   “Fratelli tutti” ir politiski utopisks teksts, kā tas ir pieņemts starptautisko organizāciju dokumentos. Enciklikas autors cilvēces vēsturi skaidro utopiski abstraktā stilā kā “mīlestības civilizācijas” celtniecību. Utopiski romantisks ir dokumenta nosaukums itāļu valodā “Fratelli tutti” – “visi brāļi“. Enciklikas analizētāji aicina pievērst uzmanību dokumenta nosaukumam. Jaunajā Derībā “brāļi” ir tikai kristieši. Romas pāvestam visi ir “brāļi”. Pie tam viņš vārdu “brāļi” lieto arī ekoloģiska panteisma (gribas teikt – pagānisma) nozīmē – “saules, jūras, vēja brāļi”.

   Apgalvojumam “visi brāļi” nevar nebūt loģiskas sekas. Romas pāvests enciklikā aicina saglabāt liberālo migrācijas likumdošanu, aicina maksimāli labvēlīgi izturēties pret migrantiem. Viņs neko nesaka par migrantu integrācijas līdzšinējo neveiksmīgo praksi, neko nesaka par integrācijas formām. Viņš neaicina sludināt kristietību migrantu konglomerātā.

   Romas pāvesta pozīcija ir antieiropeiska pozīcija. Ar tādu attieksmi pret migrāciju tiek izskaloti Eiropas kultūras pamati un zūd jebkāda iespēja saglabāt Eiropas kultūru tās vēsturiski klasiskajā veidā. Pāvests kritizē labēji konservatīvās kustības un to centienus saglabāt Eiropu kā eiropeīdu kultūras un eiropeīdu civilizācijas teritoriju. Pāvests labēji konservatīvās kustības nosauc par “populisma” iemiesojumiem. Tātad viņš izmanto t.s. eiroglobālistu leksiku.

   Romas pāvesta pasaule ir plurālistiska pasaule. Viņa pārliecībā ir daudzas patiesības, un kristietība ir tikai viena no patiesībām. Savukārt sociālā taisnīguma ieviešanu un nostiprināšanu Romas pāvests nesaista ar reliģisko vērtību un morāles normu saglabāšanu, bet gan ar šo vērtību un normu turpmāko izšķīdināšanu liberālajā plurālismā. Enciklikā ir saglabāta uzticība globālismam. Romas pāvests aicina veidot pasaules valdību, kas koordinēs starptautisko humanitāro jautājumu risināšanu un vadīs planetāri globālos migrācijas procesus.

   Romas pāvests atzīst, ka uz Zemes sāpīgas problēmas ir migrācija, ekonomiskā nestabilitāte, starptautiskā politiskā nestabilitāte, neiecietības pieaugums, nabadzība, bads, rasisms, nevienlīdzība, netaisnība, sievietes tiesību ierobežošana, patērēšanas egoisms un alkātība. Romas pāvesta centrālais ieteikums ir likvidēt kapitālisma ekonomisko sistēmu, jo kapitālisms ir izsmēlis savas iespējas.

   Nevajadzētu domāt, ka pāvests drosmīgi kritizē kapitālismu. Tā nav. Kapitālisma kritika tagad ir moderns trends. Kapitālisma izsmeltību apzinās paši kapitālisma saimnieki. Tiek apdomāti un apspriesti visdažādākie jaunas sociāli ekonomiskās formācijas varianti. “Covid-19” pandēmija arī tiek uzlūkota kā piemērots transformatīvais notikums pārejā uz jaunu sociāli ekonomisko formāciju. Pāvests kritizē kapitālismu, kas nav spējīgs tikt galā ar masu epidēmiju.

           

  

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana